Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
Atzīti par spēku zaudējušiem ar Domes 2007.gada 12.jūlija 20. saistošajiem noteikumiem
Mainīts ar Domes 2000. gada 13. aprīļa 362. lēmumu
Mainīts ar Domes 1999. gada 4. novembra 1109. lēmumu
1999.gada 10.jūnijāNr.604

Par izmaiņu apstiprināšanu
"Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un
citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības
saistošajos noteikumos"

 Pamatojoties uz darba grupas, kas izveidota "Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu" izstrādāšanai, iesniegtajiem priekšlikumiem par šo noteikumu papildināšanu un izmaiņām, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

  1. Apstiprināt izmainītos un papildinātos "Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošos noteikumus" saskaņā ar pielikumu.

  2. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

  3. Atzīt par spēku zaudējušu, līdz ar šo saistošo noteikumu stāšanos spēkā, Jūrmalas pilsētas domes 1998.gada 19.marta lēmumu Nr.280.

  4. Lēmuma izpildes kontroli uzdot domes priekšsēdētāja 1.vietniekam A.Tampem.
Priekšsēdētāja 1.vietnieks         A.Tampe

Pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1999.gada 10.jūnija lēmumu Nr.604

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS, DZĪVOJAMO, SABIEDRISKO, RAŽOŠANAS ĒKU UN CITU BŪVJU UZTURĒŠANAS UN SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Terminu skaidrojums

Sākotnēji Izmaiņa ar Domes 1999. gada 4. novembra 1109. lēmumu
Bruģa segums - ielas vai ietves klātne, kas izbūvēta no viendabīgi izvietotiem neliela izmēra dabīgiem vai mākslīgiem akmeņiem.

Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs darinājums ar attiecīgajām tehniskajām iekārtām atkarībā no paredzētās funkcijas.

Būvētājs - fiziska vai juridiska persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem vai kā ģenerāluzņēmējs.

Būvniecība - visu veidu būvju projektēšana, būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.

Būvuzņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, veic būvdarbus.

Dzelzceļš - zeme (zemes josla) un būves uz šīs zemes, kas plānotas vai izmantotas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, tai skaitā pieturvietas.

Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.

Garāža - ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai vienas vai vairāku automašīnu novietošanai.

Gājēju iela - iela, kas paredzēta gājējiem un ir slēgta transporta kustībai.

Iela - zeme un būve vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pilsētas rajona un tā apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai maģistrālēm. Pilsētas iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem un maģistrālēm.

Ietve - pilsētas izbūves teritorijas daļa intensīvai gājēju piekļūšanai pie atsevišķiem dabas vai apbūves objektiem ar slēgtu transporta kustību.

Īres nams - namīpašums, kurš plānots vai izmantots dzīvojamo vai nedzīvojamo telpu izīrēšanai, pamatojoties uz īres līgumu starp izīrētāju un īrnieku.

Kapsēta - zeme, kas plānota vai izmantota mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, tā var ietvert arī ēkas un citas būves.

Kāpu josla - jūras, upju un ezeru piekrastes teritorija starp pludmali, kur sākas sauszemes dabiskā veģetācija, un tuvāko zemesgabala robežu vai tuvāko ietvi, bet ne tālāk par 100 m no vietas, kur sākas sauszemes veģetācija.

Kāpa - vēja vai ūdens sanests smilšu paugurs vai valnis jūras, upju vai ezera piekrastēs.

Lielceļš - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota vai izmantota starppilsētu un tranzīta galveno autotransporta plūsmu uzņemšanai un saistīšanai ar pilsētas maģistrālo tīklu. Lielceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar maģistrālēm, pilsētas un vietējām ielām un piebrauktuvēm.

Maģistrāle - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota vai izmantota valsts autoceļu un lielceļu savienošanai ar pilsētas dzīvojamiem rajoniem un iedzīvotāju darba vietām, kā arī iekšējiem autotransporta sakariem. Maģistrāle ietver teritoriju tās sarkanajās līnijās un krustojumus ar pilsētas ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem.

Namīpašums - uz zemesgabala uzceltas ēkas vai būves.

Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

Piebrauktuve - jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem.

Pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

Sarkanā līnija - juridiski noteikta vai projektēta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža.

Zemesgabals - juridiski noteikta teritorijas pamatvienība.

Tauvas josla - sauszemes josla gar visu dabīgo ūdeņu, kā publisku, tā privātu (jūras, upju, ezeru, kanālu), kā arī to salu un atteku krastiem, kur jānodrošina piekļūšana ūdenim neatkarīgi no zemes piederības.

Ceļa segums - mākslīgi radīta ceļa klātne.

  1. Vispārīgie noteikumi

    1.1. Jūrmalas teritorijas un tajā esošo dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi (turpmāk tekstā - noteikumi) tiek ieviesti, lai uzturētu tīrību un kārtību Jūrmalas administratīvajā teritorijā, kā arī paredz kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas un uzturamas ēkas un būves.

    1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Jūrmalas pilsētas administratīvajās robežās neatkarīgi no īpašuma formas.

    1.3. Ja zemei un uz tās esošajām ēkām vai būvēm ir dažādi īpašnieki, tad par noteikumu pārkāpšanu īpašnieki atbild saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Ja līgumiskās attiecības nepastāv, tad atbild ēkas vai būves īpašnieks.

    1.4. Noteikumi paredz, ka pilsētas teritorijas pavasara un vasaras uzturēšanas sezona ir no 1.aprīļa līdz 15.oktobrim, rudens un ziemas uzturēšanas sezona - no 16.oktobra līdz 31.martam.

    1.5. Par šo noteikumu pārkāpumiem iestājas administratīvā atbildība, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu paredzēta šajos noteikumos (ja pārkāpums nav kvalificējams kā tāds, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība).

    1.6. Noteikumu izpildes kontroli veic Jūrmalas municipālā policija.

  2. Namīpašumu un citu būvju uzturēšana, zemesgabalu, pagalmu un citu teritoriju uzturēšana, kopšana un administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

    2.1. Namu īpašumu apsaimniekošanas iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, ēku, ēku daļu, namīpašumu, citu būvju, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem, valdītājiem (apsaimniekotājiem), lietotājiem (nomniekiem) jānodrošina:

    2.1.1. ietvju, laukumu, pagalmu un iebrauktuvju uzkopšana, tīrīšana ziemā - sniega un ledus tīrīšanu un kaisīšanu ar smiltīm - katru dienu (arī brīvdienās un svētku dienās) līdz plkst. 800, bet snigšanas laikā sniega tīrīšana visu dienu, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšana no sniega;

    2.1.2. savāktā sniega aizvešana, ja tiek traucēta transporta satiksme un gājēju pārvietošanās, uz Jūrmalas domes Ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļas komunālās daļas norādītajām sniega izgāztuvēm;

    2.1.3. gājēju kustību traucējošu priekšmetu novākšana no ietvēm, gājējiem bīstamo vietu iežogošanu ar standartam atbilstošām ceļa zīmēm;

    2.1.4. zālienu un ceļa grāvju tīrīšana, zāles nopļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 cm) visas apsaimniekojamās teritorijas vai zemesgabala garumā, bet platumā līdz ielas (brauktuves) malai. Ja apsaimniekojamā teritorija vai zemesgabals nerobežojas ar citu zemesgabalu vai ietvi, tad minētie pienākumi jāveic 5 m platā joslā ārpus apsaimniekojamās teritorijas vai zemesgabala robežas;

    2.1.5. ziemā, kā arī atkušņa laikā periodiska sniega un ledus notīrīšana no māju jumtiem un balkoniem, lai nepieļautu lāsteku veidošanos, sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem, bet situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, bīstamās vietas jānorobežo un nekavējoties jāveic pasākumi sniega, ledus un lāsteku novākšanai, izmantojot visus iespējamos drošības līdzekļus;

    2.1.6. ziemā uz ietvēm un ielām izkaisīto smilšu savākšanu divu nedēļu laikā pēc sniega nokušanas (bet ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim), izņemot gadījumus, kad to neatļauj klimatiskie apstākļi;

    2.1.7. daudzdzīvokļu ēku pagrabu un bēniņu telpu aizslēgšanau, nepieļaujot to piegružošanu un nepiederošu personu iekļūšanu tajās;

    2.1.8. namu numura zīmju plāksnīšu piestiprināšana pie katra namīpašuma, atbilstoši standartiem, kuri apstiprināti ar Jūrmalas domes 1996.gada 25.jūlija lēmumu Nr.661 “Jūrmalas pilsētas ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plākšņu un valsts karoga statīva izvietošanas kārtības noteikumi”. Minētais punkts stājas spēkā no 1999.gada 30.decembra;

    2.1.9. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieejas durvju, numura zīmju plāksnīšu, dzīvojamo māju kāpņu telpu tirdzniecības un pakalpojumu sfēras, skolu apgaismošana, tumsai iestājoties;

    Sākotnēji Izmaiņa ar Domes 2000. gada 13. aprīļa 362. lēmumu
    2.1.10. sadzīves atkritumu tvertnes novietošana pie katra namīpašuma un līguma par atkritumu savākšanu noslēgšana ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ievērojot sādus nosacījumus:
    • ja uz atsevišķa zemesgabala atrodas viendzīvokļa, mazdzīvokļu vai mazģimeņu ēka, tad uz šī zemesgabala (pagalmā, sētā) janovieto viena atkritumu tvertne;
    • ja uz atsevišķa zemesgabala atrodas vairākas viendzīvokļa vai mazģimeņu ēkas, tad uz šī zemesgabala (pagalmā, sētā) jānovieto vismaz viena atkritumu tvertne;
    • ja pie vairākām daudzīvokļu ēkām izveidots speciāli (betonēts, asfaltēts vai no plātnēm) ierīkots laukums atkritumu tvertņu novietošanai, tad tur novietojamas atkritumu tvertnes;
    • ja sadzīves atkritumus no pašvaldības dzīvojamā fonda ēkām savāc noteiktās diennakts stundās (pēc bezkonteineru sistēmas), atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums atkritumu tvertnes neuzstāda.
    		2.1.10. Nodrošināt sadzīves atkritumu tvertnes novietošanu katrā namīpašumā un sadzīves, kā arī komunālo atkritumu izvešanu, ievērojot Jūrmalas pilsētas izstrādātos "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus", apstiprinātus ar Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 11.septembra lēmumu Nr.526 un sekojošus nosacījumus:
    • ja uz atsevišķa zemesgabala atrodas viendzīvokļu, mazdzīvokļu vai mazģimeņu ēka, tad uz šī zemesgabala (pagalmā, sētā) jānovieto viena atkritumu tvertne;
    • ja uz atsevišķa zemesgabala atrodas vairākas viendzīvokļa vai mazdzīvokļa ēkas, tad uz šī zemesgabala (pagalmā, sētā) jānovieto vismaz viena atkritumu tvertne;
    • ja pie vairākām daudzīvokļu ēkām izveidots speciāli (betonēts, asfaltēts vai no plātnēm) ierīkots laukums atkritumu tvertņu novietošanai, tad atkritumu tvertnes novietojamas šajā laukumā;
    • ja sadzīves atkritumus no pašvaldības dzīvojamā fonda ēkām savāc noteiktās diennakts stundās (pēc bezkonteinera sistēmas) atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums atkritumu tvertnes neuzstāda.

    Sākotnēji Izmaiņa ar Domes 2000. gada 13. aprīļa 362. lēmumu
    2.1.11. atkritumu tvertnes izvešana tad. kad tvertne ir pilna, bet ne retāk kā reizi mēnesī, pavasara un vasaras mēnešos ne retāk kā 2 reizes mēnesī;

    2.1.12. lapu, zaru, nopļautās zāles, nezāļu nogādāšana izgāztuvē vai kompostēšana;

    2.1.13. sīkajiem atkritumiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošana pie ieejām veikalos, kafejnīcās un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās, nodrošinot šo atkritumu urnu iztukšošanu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi nedēļā, un dezinficēšanu vismaz 2 reizes gadā, kā arī atkritumu urnu savlaicīgu krāsošanu;

    2.1.14. obligātu sabiedrisko tualešu ierīkošana kafejnīcās, restorānos, bāros un citās publiskā apmeklējuma iestādēs;

    2.1.15. stacionāro sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tualetes ar ūdeni, mazgāšanās līdzekļiem, salvetēm u.c.;

    2.1.16. ēku fasāžu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), žogu, vārtu, vārtiņu sakopts izskats un tīrība, to savlaicīga krāsošana un remonts (saskaņojot ar Jūrmalas domes Būvvaldi);

    2.1.17. valsts svētku, svinamās un piemiņas dienās valsts karoga izkāršana pie nama fasādes un noņemšana (saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” (Ziņotājs, 1995, 2.nr.) un Ministru kabineta 1995.gada 24.oktobra “Noteikumiem par likuma “Par Latvijas valsts karogu” piemērošanu, valsts karoga izgatavošanas un lietošanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 169.nr.)):

    2.1.18. lietusūdens uztvērēju tīrīšana pilsētas un iekškvartālu tīklā -ne retāk kā 2 reizes pavasara un vasaras periodā;

    2.1.19. saskaņā ar pašvaldības noslēgtajiem līgumiem attiecīgajiem uzņēmumiem jānodrošina Jūrmalas ielu, tiltu, krastmalu, laukumu, gājēju tuneļu, ceļa pārvadu remonts, ielu un transporta būvju tīrīšana, sabiedriskā transporta pieturvietu - nojumju un soliņu remonts, atkritumu izvešana;

    2.1.20. kapsētu apsaimniekotājiem jānodrošina kapsētu uzturēšana - ūdensapgāde, regulāra atkritumu izvešana, iekšējo celiņu tīrīšana, kā arī pieguļošās teritorijas tīrīšana un zāles nopļaušana saskaņā ar noslēgto līgumu;

    2.1.21. sabiedriskā transporta uzņēmumam jānodrošina autoostas teritorijas uzturēšana, atkritumu izvešana;

    2.1.22. automašīnu maksas stāvvietu valdītājiem jānodrošina stāvvietas projektā noteiktās platības un pieguļošās teritorijas 5 m platā joslā tīrīšana, zāles nopļaušana un atkritumu izvešana;

    2.1.23. tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašniekiem, lietotājiem (nomniekiem) jānodrošina teritorijas tīrīšana 10 m platā joslā ap objektu, kā arī tā skatlogu, durvju, fasādes tīrība, atkritumu urnu izvietošana un iztukšošana, atkritumu izvešana. Pārtraucot savu darbību uz sezonu vai vispār, jāizved no objekta vai jānodrošina materiālo vērtību drošība;

    2.1.24. inženierkomunikāciju valdītājiem savlaicīgi jānodrošina aku un kameru salauzto vāku nomaiņa, seguma deformāciju (virs pazemes inženierkomunikācijām) izlabošana, inženierkomunikāciju avāriju dēļ esošā apledojuma likvidēšana, gājējiem un satiksmei bīstamo vietu iežogošana ar standarta barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšana sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšana gar virszemes inženierkomunikāciju tīklu cauruļvadiem un 5 m platā joslā ap tiem;

    2.1.25. automašīnu īpašniekiem, jānodrošina sava transporta līdzekļa stāvvietas un teritorijas 3 m platā joslā ap to tīrīšana, ja transporta līdzeklis tiek turēts uz ielas, pagalmā vai citā teritorijā, vai arī garāžas apkārtējās teritorijas (3 m platā joslā) un piebrauktuves tīrīšana, apkārtējās teritorijas nepiesārņošana;

    2.1.26. būvētājam vai būvuzņēmējam jānodrošina būvobjekta teritorijai līdzās esošo ietvju, zālienu, grāvju tīrīšana un zāles nopļaušana visas būvobjekta teritorijas vai zemesgabala garumā, bet platumā līdz ielas (brauktuves) malai, kā arī būvžoga uzturēšana un krāsošana, būvniecības atkritumu un sadzīves atkritumu izvešana, paredzot gan būvniecības atkritumu, gan sadzīves atkritumu izvešanas kārtību ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju noslēgtajos līgumos. Ja apsaimniekojamā teritorija nerobežojas ar citu zemesgabalu vai ietvi, tad minētie pienākumi jāveic 5 m platā joslā ārpus apsaimniekojamās teritorijas;

    2.1.27. saskaņā ar pašvaldības noslēgtajiem līgumiem attiecīgajiem uzņēmumiem jāatbild par Jūrmalas pilsētai piederošo parku, dārzu, skvēru, ūdenstilpju, mežu un citu teritoriju uzturēšanu, tīrīšanu, kā arī atkritumu izvešanu;

    2.1.28. valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" jāatbild par dzelzceļa joslas un teritoriju pie dzelzceļa pārbrauktuvēm uzturēšanu un tīrīšanu saskaņā ar dzelzceļa pieguļošās teritorijas plānu;

    2.1.29. mazdārziņu īpašnieku sabiedrībām un mazdārziņu īpašniekiem vai nomniekiem jānodrošina savos objektos:

    2.2. Tīrot teritoriju, aizliegts:

    2.2.1. izgāzt vai izliet saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros ūdeņus, ledu un citus priekšmetus citām personām piederošajās vai apsaimniekojamās teritorijās un vietās, kuras nav paredzētas atkritumu savākšanai un glabāšanai, kā arī mest vai liet tos upēs un citās ūdenstilpnēs;

    2.2.2. izveidot sniega vaļņus vietās, kur tie traucē gājēju pārvietošanos un transporta satiksmi, kā arī apstādījumu zonā un citām personām piederošajās vai apsaimniekojamās teritorijās;

    2.2.3. ierīkot izgāztuves un ierakt atkritumus namu pagalmos un citās šim nolūkam neparedzētās vietās;

    2.2.4. bojāt ietves un ielas segumu;

    2.2.5. kaisīt ietves ar netīrām smiltīm, izdedžiem un citiem smilšu aizstājējiem;

    2.2.6. iepildīt atkritumu tvertnēs kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus un bīstamus atkritumus, liela gabarīta atkritumus, celtniecības atkritumus.

    Par 2.1. un 2.2.punktā norādīto prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

    2.3. Uz ietvēm un citās sabiedriskās vietās aizliegts glabāt taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

    Īres namos, kuros nav šķūņu un pagrabu, malku atļauts glabāt izīrētāja norādītajā vietā.

    Par 2.3.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

    Sākotnēji Izmaiņa ar Domes 1999. gada 4. novembra 1109. lēmumu
    2.3.1. uz ielām un ietvēm ar bruģa segumu aizliegta jebkāda veida darbība, kas varētu bojāt šo segumu:
    • braukt ar mehāniskiem transporta līdzekļiem, izņemot speciālos transporta līdzekļus - elektroapgādes, ielu apgaismošanas, siltumapgādes, ugunsdzēsēju, ūdensvada un kanalizācijas, ātrās palīdzības, policijas, municipālās policijas, ceļu policijas, zemessardzes, kuru kopējā masa nepārsniedz 5 t un, ja tie veic avārijas novēršanu vai tās seku likvidēšanu un sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanas uzraudzību;
    • bojāt (sist, kalt, urbt utml.) bruģakmeņus;
    • veikt jebkāda veida rakšanas darbus;
    • krāsot ielas vai ietves bruģi, notraipīt bruģi ar krāsu, cementu u.c. veida būvmateriāliem;
    • izliet uz bruģa seguma smērvielas, benzīnu, dīzeļdegvielu;
    • dzīt ķīļus starp bruģakmeņiem;
    • atkalt ledu ar metāla cirtņiem, lāpstām, āķiem utml.;
    • sildīt bruģi ar lodlampām;
    • kurināt ugunskurus;
    • laistīt ielas bruģi ar netīru ūdeni;
    • un citas darbības, kas bojā bruģi.
    Par šo noteikumu neievērošanu un bruģa bojāšanu fizisko un juridisko personu rīcība sodāma administratīvā kārtā, nosakot naudas sodu līdz Ls 50.

    2.4. Rakšanas darbi pilsētas teritorijā veicami saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 14.11.1996. lēmumā Nr. 1008 apstiprinātajiem “Pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas noteikumiem”.

    2.5. Ēkas vai būves, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvotas vai kurās nenotiek saimnieciska darbība, ir jāaizslēdz (ieejas un pagrabu durvis jāaizslēdz, logi jāaizver) un to teritorijas jāiežogo, lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu tajās. Minētajos objektos un to teritorijās jāievēro ugunsdrošības noteikumi un sanitārās normas, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Šie objekti nedrīkst bojāt ainavu, būt par traucēkli blakus esošo ēku, būvju un zemesgabalu īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem.

    Par šī noteikuma pārkāpšanu ēkas vai būves un zemes īpašniekam, valdītājam vai lietotājam uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

    2.6. Bez šiem noteikumiem apbūvēto un neapbūvēto teritoriju uzturēšanu Jūrmalas pilsētā reglamentē:

  3. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana, administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

    3.1. Jūrmalas pilsētā aizliegta šāda fizisko un juridisko personu rīcība, kas sodāma administratīvā kārtā:

    3.1.1. brīvdabas izklaižu, diskotēku, deju un citu pasākumu organizēšana pilsētas teritorijā (izņemot pasākumus kultūras un izglītības iestāžu telpās vai to teritorijās) bez Jūrmalas pilsētas domes izsniegtas atļaujas un pēc plkst.23.00

    Papildus šiem noteikumiem masveida pasākumu organizēšanu Jūrmalas pilsētā reglamentē: 3.1.2. skaņu aparatūras lietošana uz ielām, kultūras, atpūtas iestādēs un citās sabiedriskās vietās, dzīvokļos, lodžijās un balkonos, kā arī jebkura cita rīcība, kas rada troksni un traucē iedzīvotāju mieru, laikā no plkst. 23 00 līdz 6 00, izņemot pasākumus, kas saskaņoti ar Jūrmalas pilsētas domi 3.1.3. pirotehnisko, t.i. trokšņa, uguņošanas vai specifiskas smaržas izraisošu līdzekļu lietošana sabiedriskās vietās bez Jūrmalas pilsētas domes izsniegtas atļaujas 3.1.4. pludmales inventāra un pilsētā esošā sabiedriskā inventāra (telefona automāti, kabīnes, ceļa zīmes, konteineri u.c.), būvju un inženierkomunikāciju bojāšana, iznīcināšana vai patvaļīga pārvietošana 3.1.5. peldēšanās un uziešana uz ledus vietās, kur tas aizliegts 3.1.6. mehanizētā autotransporta nobraukšana no ceļa seguma, autotransporta iebraukšana transporta līdzekļeim neparedzētās un aizliegtās vietās, braukšana pa gājēju ietvēm, celiņiem, trotuāriem, apstādījumiem, zālājiem, kāpām, pludmali un autotransporta novietošana šajās vietās, izņemot gadījumus, kad tas speciāli atļauts

    3.1.7. braukšana ar velosipēdu un citiem pārvietošanās līdzekļiem (skrituļdēļiem, skrituļslidām, u.tml.) pa gājēju ietvēm, celiņiem, trotuāriem, un citām vietām, ja tas traucē gājēju kustību

    3.1.8. caurlaižu režīma neievērošana Jūrmalas pilsētā

    3.1.9. mehānisko transporta līdzekļu mazgāšana uz ielām, sabiedriskās vietās, kā arī tuvāk par 20 m no ūdenstilpnēm

    3.1.10. ielu un citu sabiedrisko vietu piegružošana ar sīkiem sadzīves atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem u. tml.)

    3.1.11. spļaušana uz ielas un citās sabiedriskās vietās

    3.1.12. Smēķēšana vietās, kur tas ir aizliegts

    3.1.13. nepilngadīgo smēķēšana sabiedriskās vietās

    3.1.14. necenzētu vārdu lietošana un piedauzīga izturēšanās sabiedriskās vietās (sabiedriskajā transportā, telpās, dzīvojamo ēku kāpņu telpās, uz ielām, pludmalē u.c.)

    3.1.15. alkoholisko dzērienu lietošana dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, tai skaitā bēniņos un pagrabos, daudzdzīvokļu ēku pagalmos, kā arī pludmalē un kāpu zonā šim nolūkam neparedzētās vietās

    3.1.16. nepilngadīgo līdz 16 gadiem atrašanās kultūras un atpūtas iestādēs, uzturēšanās uz ielas un citās sabiedriskās vietās no plkst. 2300 līdz 600, ja viņi nav pieaugušo pavadībā

    3.1.17. uzmākšanās garāmgājējiem ar zīlēšanu, buršanu un ubagošanu

    3.1.18. pieminekļu, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu, labiekārtojuma elementu un arhitektūras formu bojāšana vai iznīcināšana

    3.1.19. iekšējās kārtības noteikumu neievērošana kultūras, sporta, atpūtas un citās sabiedriskās iestādēs un vietās

    3.1.20. nepilngadīgo ubagošana, viņu iesaistīšana ubagošanā

    3.1.21. tirdzniecība ārpus pašvaldības speciāli iekārtotajām tirdzniecības vietām, ja par pārkāpumu nav piemērojams sods saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu

    3.1.22. kuģošanas, zvejas un makšķerēšanas noteikumu neievērošana, ja par pārkāpumu nav piemērojams sods saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu

    3.1.23. alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošana nepilngadīgajām personām

    3.1.24. būvju, ēku fasāžu, žogu patvaļīga aprakstīšana, apzīmēšana, apkrāsošana

    3.1.25. par ēdienu gatavošanu (šašliku cepšanu un tml.) uz ielas, pilsētas skvēros, parkos vai to tiešā tuvumā un citās sabiedriskās vietās bezJūrmalas pilsētas domes speciālas atļaujas

  4. Kāpu un pludmales aizsardzība un administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

    4.1. Kāpās un pludmalē aizliegta:

    4.1.1. jebkāda veida autotransporta un citu transporta līdzekļu iebraukšana un novietošana, izņemot ar Jūrmalas pilsētas domes speciālu atļauju;

    4.1.2. jebkāda augu vākšana, zaru laušana u.c. veida veģetācijas un zemsedzes bojāšana, kā arī nesankcionēta rakšanas darbu veikšana;

    4.1.3. peldviesu apmešanās nožogotās teritorijās un vietās, kur ir aizliegumi;

    4.1.4. ugunskuru dedzināšana, izņemot ar Jūrmalas pilsētas domes speciālu atļauju;

    4.1.5. mājdzīvnieku (tai skaitā suņu, zirgu, kaķu, kazu u.c.) vešana pastaigās un turēšana;

    4.1.6. atkritumu izbēršana vai uzglabāšana;

    4.1.7. pludmales norobežošana ar žogiem;

    4.1.8. ūdensmotociklu, deltaplānu, helikopteru izmantošana bez Jūrmalas pilsētas domes ikgadējas atļaujas, kuru izsniedz domes Komercnodaļa, saņemot Vides aizsardzības nodaļas noteikumus.

    4.2. Pludmales apsaimniekošanā un izmantošanā jāievēro, ka:

    4.2.1. gājēju kustība uz pludmali veicama tikai pa šim nolūkam speciāli ierīkotiem ceļiem un taciņām;

    4.2.2. atkritumu urnām jābūt izvietotām atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātai izvietojuma shēmai, urnas regulāri katru dienu jāiztukšo un jātīra;

    4.2.3. pludmale jāuzkopj katru dienu līdz plkst.800;

    4.2.4. autotransporta piekļūšana tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem pludmalē atļauta ar speciālajām Jūrmalas pilsētas domes atļaujām tajās norādītajā laikā.

    Par 4.1. un 4.2.punktā minēto prasību pārkāpumiem personām uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

  5. Ēku uzturēšana un dzīvojamo telpu lietošana, administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

    5.1. Valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām, fiziskām, kā arī pilnvarotām personām, kuru īpašumā, valdījumā vai nomā Jūrmalas pilsētā ir ēkas, ēku daļas vai dzīvokļi jāveic dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku tehniskā uzturēšana, ievērojot Latvijas būvnormatīvus LBN-402 "Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi", LBN-401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi", Latvijas Republikas 1995.gada 10.augusta Būvniecības likumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 20.februāra lēmumu Nr.203 “Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumi” un tās ir atbildīgas par šo noteikumu ievērošanu un ēku uzturēšanu tehniski un estētiski labā stāvoklī.

    5.2. Kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Latvijas Republikas likums “Par dzīvojamo telpu īri” (Ziņotājs, 18.02.1993., nr.7), Latvijas Republikas likums “Par dzīvokļa īpašumu” (Vēstnesis, 12.10.1995., nr.157), Ministru Padomes 1993.gada 26.aprīļa lēmums Nr.211 "Par dzīvojamo telpu lietošanas noteikumiem" un īres līgums.

    Īrniekiem jānodrošina dzīvojamo telpu saglabāšana, jāsaudzē sanitārtehniskās un citas iekārtas, nepieļaujot to bojāšanu.

    Par 5.2.punkta prasību pārkāpumiem īrniekam vai viņa ģimenes locekļiem uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

    5.3. Veicot dzīvojamo māju vispārējo un ārkārtas apsekošanu, lai sekmētu to tehnisko uzturēšanu, sagatavotu mājas ekspluatācijai pavasara un vasaras periodā, kā arī rudens un ziemas periodā, jānodrošina sanitāri tehnisko prasību izpilde, māju konstrukciju, to elementu, inženierietaišu apskate, pārbaude, tehniskā apkope, kā arī remonta vai rekonstrukcijas darbi, jāievēro dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas, drošības tehnikas un ugunsdrošības noteikumi, lai panāktu dzīvojamām mājām maksimālu kalpošanas laiku, novērstu konstrukciju un inženierietaišu priekšlaicīgu nolietošanos, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem dzīvokļos normatīviem atbilstošus apstākļus.

    Par 5.3.punkta prasību neievērošanu un, ja ēku un būvju nekvalitatīvas ekspluatācijas rezultātā izveidojas avārijas situācija vai sākas ēkas deformācija, amatpersonām, īpašniekiem, valdītājiem uzliek naudas sodu no 10 līdz 50 latiem.

    5.4. Dzīvojamās mājās aizliegts:

    5.4.1. novietot uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās mājsaimniecības priekšmetus, aizšķērsot ar dažādiem priekšmetiem rezerves izejas durvis;

    5.4.2. žāvēt veļu balkonos un lodžiju atklātajās daļās;

    5.4.3. smēķēt liftos, kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās;

    5.4.4. radīt antisanitārus apstākļus dzīvokļos un koplietošanas telpās;

    5.4.5. glabāt dzīvojamās telpās, uz balkoniem, lodžijām, pagrabos, bēniņos ugunsnedrošus un sprādzienbīstamus priekšmetus;

    5.4.6. dzīvojamās telpās un koplietošanas vietās veikt darbus, kuru dēļ tiek bojātas telpas vai traucēts mājas iedzīvotāju miers;

    5.4.7. izmantot dzīvojamo telpu tai neparedzētiem mērķiem.

    Par 5.4.punkta prasību pārkāpumiem īrniekiem, viņu ģimenes locekļiem vai citām pārkāpumu izdarījušajām personām uzliek naudas sodu līdz 35 latiem.

    5.5. Ja ēka ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, vai ēka ar savu izskatu bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc.

    Domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

    Ja ēkas īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis domes lēmumu, dome organizē ēkas savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Ar ēkas savešanu kārtībā vai ēkas nojaukšanu saistītos izdevumus sedz ēkas īpašnieks vai valdītājs.

    Lēmums par ēku nojaukšanu jāsaskaņo ar Reģionālo vides aizsardzības komiteju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

    Arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā esošo ēku savešana kārtībā to īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem jāveic kopīgi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

     Par šo noteikumu neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

  6. Administratīvā soda uzlikšanas kārtība

    6.1. Par šo noteikumu neievērošanu administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīt ir tiesīgas šādas amatpersonas:

     Šajā punktā minētās amatpersonas var uzlikt naudas sodu līdz 20 latiem bez protokola sastādīšanas pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniedzot noteikta parauga kvīti, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

    6.2. Administratīvo pārkāpumu lietas, pamatojoties uz sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Jūrmalas domes administratīvā komisija.

    6.3. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas un pārkāpuma radīto seku novēršanas.