JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 13, 82. punkts

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 23.augusta lēmumā Nr.449
„Par nekustamā īpašuma Jūras ielā 61, Jūrmalā,
nodošanu pašvaldības īpašumā”

Ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) 2018.gada 23.augusta lēmumu Nr.449 „Par nekustamā īpašuma Jūras ielā 61, Jūrmalā, nodošanu pašvaldības īpašumā” (turpmāk – Lēmums) ir nolemts pārņemt bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - kultūras dzīves sekmēšanai, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanai un tautas jaunrades attīstībai valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu Jūras ielā 61, Jūrmalā, kadastra numurs 1300 009 1805), kas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 2983 m² un būvēm ar kadastra apzīmējumiem 1300 009 1805 001, 1300 009 1805 008, 1300 009 1805 009, 1300 009 1805 010, 1300 009 1805 011, 1300 009 1805 051 un lūgt Finanšu ministrijai sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par minētā nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000002440 III.daļas 1.iedaļas ierakstā 1.2. ierakstīta atzīme – ievērot Rīgas jūras līča piekrastes krasta 300 m aizsargjoslas noteikumus 2983 m² platībā.

Finanšu ministrijas uzdevumā valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) ir izskatījusi Domes 2018.gada 23.augusta lēmumu Nr.449 „Par nekustamā īpašuma Jūras ielā 61, Jūrmalā, nodošanu pašvaldības īpašumā” un 2018.gada 31.augusta vēstulē Nr.4/3-2/11248 informē Domi, ka nekustamais īpašums Jūras ielā 61, Jūrmalā, atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorijā un saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu nav atsavināms, t.sk. nododams pašvaldības īpašumā.

VNĪ 2019.gada 11.jūnija vēstulē Nr.4/3-2/6424 un 2019.gada 14.augusta vēstulē Nr.3/1-2/8638 Domei piedāvā noslēgt Nekustamā īpašuma Jūras ielā 61, Jūrmalā, lietošanas līgumu ar termiņu pieci gadi.

Ņemot vērā nekustamā īpašuma Jūras ielā 61, Jūrmalā, izvietojumu pretī kompleksam „Dzintaru koncertzāle”, to būtu iespējams izmantot kompleksa tālākai attīstībai un paplašināšanai, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu, 41.panta pirmo un otro daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta otro daļu, 47.panta pirmo daļu, Domes 2014.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.170 „Par deleģēšanas līguma noslēgšanu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle””, kurā veikti grozījumi ar Domes 2017.gada 20.jūlija lēmumu Nr.336, starp Domi un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle” ir noslēgts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgums un līgums par Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu un kustamas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā. Deleģēto uzdevumu izpilde tiek finansēta ar ikgadēju pašvaldība budžeta dotāciju, Valsts kultūrkapitāla fonda un citu subjektu piešķirto līdzfinansējumu, kā arī no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle” kalendāra gadā gūtiem ieņēmumiem no veiktās saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības un atsevišķu nekustamā īpašuma daļu nodošanas lietošanā trešajām personām, kas kā kultūras institūcijai kopumā nepārsniedz 50 no kopējā gada apgrozījuma.

Ar Domes 2016.gada 15.septembra lēmumu Nr.463 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības tiešās līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle”” ir nolemts saglabāt pašvaldības tiešo līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle”, jo tās darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam gadījumam, kad publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var saglabāt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti tādi pakalpojumi un tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, reizē nosakot kapitālsabiedrībai stratēģiskos attīstības mērķus, kuri izriet no likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildes - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību.

Jūrmalas pilsētas attīstībai stratēģiski nozīmīgie mērķi, kas tieši saistāmi ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle” darbību, ir noteikti vairākos spēkā esošajos pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos:

1) Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030.gadam noteikts ilgtermiņa stratēģiskais mērķis Nr.3 „Kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs”, kura īstenošanai noteiktās prioritātes „Jūrmalnieks” ietvaros paredzēto pasākumu kopums „Aktīva sabiedriskā dzīve” paredz arī īstenot pasākumu „Dzintaru koncertzāles attīstība”;

2) Jūrmalas pilsētas attīstības programmā 2014.-2020.gadam noteikts vidēja termiņa pilsētas attīstības mērķis M1 „Kūrorts un tikšanās vieta”, kura īstenošanai prioritātes 1.7.„Kultūras tūrisma attīstība” rīcības virzienā 1.7.1.„Kultūras tūrisma piedāvājuma attīstība” noteikta arī īstenojamā aktivitāte Nr.43 „Kultūras dzīves piedāvājuma attīstība visa gada garumā”. Šīs aktivitātes sagaidāmais rezultāts paredz Jūrmalas kultūras dzīves piedāvājuma bagātināšanu, īpaši ziemas sezonā, padarot uzturēšanos pilsētā interesantāku jebkurā gadalaikā;

3) Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības plānā 2017.-2020.gadam noteikts vidēja termiņa kultūras nozares politikas mērķis, kas paredz izcelt kūrortpilsētas Jūrmalas unikalitāti un veidot izcilu kultūras pasākumu un augstvērtīga kultūrtūrisma piedāvājumu pilsētas viesiem, kā arī jūrmalniekiem nodrošināt kvalitatīvu dzīves telpu – ar radošām apkaimēm un pieejamu kultūru. Šī mērķa sasniegšanai noteikts rīcības virziens Nr.3 „Jūrmalas kultūras mantojums: kultūras mantojuma saglabāšana, mūsdienīga interpretācija un popularizēšana” ar uzdevumu U3.3. „Izstrādāt mantojumā balstītus kultūrtūrisma produktus un pakalpojumus”, paredzot virkni pasākumu uzdevuma īstenošanai, tajā skaitā pasākumu P3.3.1. „Jaunu pakalpojumu (vēsturiski izglītojošas, radoši izzinošas, aktīvā tūrisma programmas, tematiski pasākumi u.tml.) ieviešana vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, īpaši skolēnu-tūristu un ģimeņu piesaistei”;

4) Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības rīcības plānā 2018.-2020.gadam noteikts īstermiņa tūrisma politikas mērķis „ Mūsdienīgas kūrortpilsētas attīstība, pilnveidojot tūrisma veidus ar augstāku pievienoto vērtību, nosakot arī apakšmērķi „Jūrmalas kā konferenču, kongresu, pasākumu un motivējošā tūrisma (MICE) galamērķa attīstība” ar uzdevumu U3.5. „Infrastruktūras attīstība un vide MICE, t.sk. pasākumu tūrisma attīstībai” un pasākumu P.3.5.1. „Dzintaru koncertzāles Lielās zāles rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana”, lai attiecīgās darbībās rezultātā tiktu nodrošināta kultūras pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī tiktu pilnveidots pakalpojumu piedāvājums;

5) sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle” vidēja termiņa darbības stratēģijas 2017. – 2020.gadam 3.mērķis paredz esošo Jūrmalas kultūras tūrisma objektu attīstību, tieši attīstot Dzintaru koncertzāles infrastruktūru piedāvāto pakalpojumu dažādošanai.

Attīstības plānošanas dokumentos noteiktais ļoti spilgti iezīmē to, ka Dzintaru koncertzāles piegulošās teritorijas sakārtošana un degradēto objektu revitalizācija ir nozīmīga koncertzāles darbības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Ēka Jūras ielā 61, Jūrmalā, ir viena no dažām, kas raksturo Jūrmalas pilsētas 20.gadsimta sākuma koka apbūves stilistiku (būvēta 1910.gadā). Ēka atrodas tiešā atjaunotās Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas (būvēta 1936.gadā) tuvumā. Jau ilgus gadus ēka atrodas vidi degradējošā stāvoklī, kas nav pieļaujams pašam Jūrmalas centram ar tik lielu cilvēku plūsmu un kultūrvēsturiskā mantojuma īpatsvaru.

Veicot ēkas pārbūvi/restaurāciju un nododot ēku sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle” pārvaldīšanā, tas būtiski papildinātu kultūras pakalpojumu klāstu Jūrmalas pilsētā, paredzot šādus iespējamos attīstības virzienus:

• interaktīva Dzintaru koncertzāles un visas Jūrmalas mūzikas vēstures izstāde (ekspozīcija jau ir apkopota);

• meistarklašu studija, kurā Dzintaru koncertzālē muzicējošie mākslinieki sniedz meistarklases jaunajiem mūziķiem;

• skaņu ierakstu studija;

• kamermūzikas salons;

• rezidējošu un mainīgu mākslas darbu ekspozīciju zāles;

• vizuālās mākslas ekspozīcijas;

• Jūrmalas tūrisma informācijas centra filiāle.

Tā kā Jūrmalas pilsētas pašvaldībai iepriekšminētais nekustamais īpašums nepieciešams publiskiem mērķiem, un šobrīd nav prognozējams, kādā termiņā varētu tikt pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas ļaus bez atlīdzības nodot pašvaldības īpašumā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorijā esošu valsts nekustamo īpašumu pašvaldības funkcijas īstenošanai, savukārt likuma “Par pašvaldībām” 7.panta otrā daļa noteic, ka likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² pants noteic, ka publiska persona nekustamā īpašuma pārvaldīšanu var veikt tikai uz valdījuma tiesību pamata.

Pamatojoties uz iepriekš minēto ir secināms, ka līdz Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta grozījumu stāšanās spēkā Domes Lēmuma 1.punkts nav izpildāms un līdz tam pašvaldībai ir tiesības lūgt nekustamo īpašumu Jūras ielā 61, Jūrmalā, nodot bezatlīdzības lietošanā uz 30 gadiem, noslēdzot par to bezatlīdzības lietošanas līgumu. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta ceturtajā daļā noteikto, ja bezatlīdzības lietošanā nodod publiskas personas nekustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 7.panta otro daļu, 14.panta pirmās daļas 2.punktu, 15.panta pirmās daļas 5.punktu un 21.panta pirmās daļas 17.punktu, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta otrās daļas 6.punktu, 5.panta ceturto un sesto daļu, 6.²pantu, Attīstības un vides jautājuma komitejas 2019.gada 18.septembra sēdes atzinumu (protokols Nr.1.2-21/9), Jūrmalas pilsētas dome nolemj: