Jūrmalas pilsētas dome

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv


NOLIKUMS
Jūrmalā
2020.gada 17.decembrīNr. 50

protokols Nr. 23, 12. punkts

Jūrmalas Aspazijas pamatskolas nolikums

Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 2.panta pirmo daļu,
Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Jūrmalas Aspazijas pamatskola (turpmāk – iestāde) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dibinātājs) dibināta vispārējās izglītības iestāde.

2. Iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī iestādes Dibinātāja izdotie tiesību akti un šis nolikums.

3. Iestāde ir pastarpinātās pārvaldes iestāde. Iestādei ir sava simbolika: karogs un logo, himna, grāmatvedība, norēķinu konti kredītiestādē un noteikta parauga veidlapas. Iestāde lieto Jūrmalas pilsētas ģerboņa attēlu iestādes veidlapās un zīmogos un valsts lielā ģerboņa attēlu valstiski atzītos izglītību apliecinošos dokumentos.

4. Iestādes juridiskā adrese: Aizputes ielā 1a, Jūrmalā, LV–2010, Latvija.

5. Dibinātāja juridiskā adrese: Jomas ielā 1/5, Jūrmalā, LV- 2015, Latvija.

6. Iestādes izglītības programmu īstenošanas vietas norādītas Valsts izglītības informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

II. Iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Iestādes darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība.

8. Iestādes mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu augstus sasniegumus valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, audzināšanas vadlīnijās un valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu, sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.

9. Iestādes uzdevumi ir:

9.1. īstenot izglītības programmas, veikt mācību un audzināšanas darbu, izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

9.2. nodrošināt izglītojamo ar iespējām apgūt zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;

9.3. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, nodrošinot izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei, vienlaikus motivējot mūžizglītībai;

9.4. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;

9.5. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu un atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, vidi un valsti, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Vienlaicīgi pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem un audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus;

9.6. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai personu, kura realizē aizgādību (turpmāk – vecāki), lai nodrošinātu izglītības ieguvi;

9.7. nodrošināt izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē nepieciešamos mācību līdzekļus, tai skaitā elektroniskajā vidē;

9.8. savā darbībā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, sistēmisma un sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

9.9. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus;

9.10. sadarboties ar valsts, pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

9.11. aizpildīt un iesniegt oficiālās statistikas veidlapu, aktualizēt informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kā arī nodrošināt pašnovērtējuma ziņojuma aktualizāciju un tā pieejamību iestādes vai Dibinātāja tīmekļvietnē;

9.12. Dibinātāja noteiktajā kārtībā izstrādāt iestādes projektus, piedalīties projektu konkursos, kā arī piedalīties projektos, kuri veicina iestādes pamatvirziena un uzdevumu izpildi.

9.13. pildīt citus normatīvajos aktos paredzētos izglītības iestādes uzdevumus.

III. Iestādē īstenojamās izglītības programmas

10. Iestāde īsteno šādas licencētas izglītības programmas:

10.1. Pirmsskolas izglītības programma – kods 01011111;

10.2. Pamatizglītības programma - kods 21011111;

10.3. Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma - kods 21012111;

10.4. Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem - kods 21015611.

11. Iestāde ir tiesīga pastāvīgi īstenot interešu izglītības un citas izglītības programmas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

IV. Izglītības procesa organizācija

12. Izglītības procesa organizāciju iestādē nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, šis nolikums, iestādes Darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi un citi iestādes iekšējie normatīvie akti, kā arī iestādes vadītāja (turpmāk – direktors) rīkojumi un lēmumi.

13. Pirmsskolas izglītības programmā izglītojamo uzņemšanas kārtību iestādē nosaka Dibinātājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pirmsskolas izglītības programmu apgūst izglītojamie no trim līdz septiņu gadu vecumam. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam var pagarināt par vienu gadu saskaņā ar ģimenes ārsta atzinumu.

14. Pirmsskolas izglītības programmā mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības, paredzot aktivitātes bērna rotaļdarbībai atbilstošā vidē konkrētu sasniedzamo rezultātu apguvei.

15. Pirmsskolas izglītības satura apguves plānotos rezultātus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Izglītības programmas apguves laikā izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos. Mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot attiecīgajā mācību jomā noteiktos plānotos sasniedzamos rezultātus un iestādē atbilstoši pirmsskolas vadlīnijās minētajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem izstrādāto bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

16. Pirmsskolas izglītības apguves nobeigumā pedagogs novērtē un apraksta, kādi ir bērna sasniegumi attiecībā pret šajos noteikumos noteiktajiem obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem, par to rakstiski informē vecākus.

17. Izglītojamo uzņemšana, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no iestādes vispārējās pamatizglītības programmas notiek Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

18. Mācību ilgumu, īstenojot vispārējās pamatizglītības programmas, nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Ministru kabinets. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Iestādes direktors ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā. Mācību stundu slodzes sadalījumu pa dienām atspoguļo mācību priekšmetu stundu plāns ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā.

19. Iestāde patstāvīgi izstrādā izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, ievērojot valsts izglītības standartā minētos vērtēšanas pamatprincipus. Izglītojamo mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos izglītojamajam plānotos sasniedzamos rezultātus un iestādes izstrādāto izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

20. Iestādē ir pagarinātās dienas grupas, kas darbojas saskaņā ar iestādes izstrādātajiem iekšējiem noteikumiem.

21. Vispārējās pamatizglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver izglītojamā snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā.

V. Izglītojamā pienākumi un tiesības

22. Izglītojamā tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktus un iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

23. Papildus šī nolikuma 22.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, izglītojamajam ir šādas tiesības:

23.1. uz valsts un Jūrmalas pilsētas pašvaldības apmaksātu pamatizglītības ieguvi;

23.2. izglītības procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

23.3. izglītošanās procesā, apgūstot pamatizglītības programmu, izmantot iestādes telpas, bibliotēkas, lasītavas un citas informācijas krātuves, mācību līdzekļus bez maksas;

23.4. saņemt valsts un Jūrmalas pilsētas pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

23.5. izveidot izglītojamo pašpārvaldi iestādē, darboties tajā, izglītojamajam ir tiesības uz līdzdalību iestādes iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

23.6. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

23.7. uz izglītojamā personiskās mantas aizsardzību iestādē;

23.8. saņemt pedagoga palīdzību mācību vielas apguvē.

24. Papildus šī nolikuma 22.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, izglītojamajam ir šādi pienākumi:

24.1. mācīties, lai iegūtu pamatizglītību;

24.2. ar cieņu izturēties pret valsts un iestādes simboliku;

24.3. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem, ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;

24.4. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem;

24.5. ievērot šī nolikuma un iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības;

24.6. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

24.7. rūpēties par iestādes autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt iestādi olimpiādēs un sacensībās.

VI. Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi

25. Iestādi vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

26. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un uz kuru nav attiecināmi Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi.

27. Iestādes direktora tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā un citos normatīvajos aktos. Direktora tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

28. Iestādes pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un atbrīvo iestādes direktors normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem iestādes darbiniekiem konkrētu uzdevumu veikšanu. Direktors sadarbībā ar Dibinātāju nosaka iestādes organizatorisko struktūru.

29. Iestādes pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Ped agoga tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

30. Iestādes citu darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Iestādes citu darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

VII. Iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtība un kompetence

31. Iestādes direktoram ir pienākums nodrošināt iestādes padomes (turpmāk – padome) izveidošanu un darbību.

32. Padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu, ko, saskaņojot ar direktoru, izdod padome.

33. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm iestādē un līdzdarbotos iestādes darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, padome ir tiesīga veidot vecāku, izglītojamo interešu grupas un institūcijas, tajās iesaistot iestādes izglītojamos un viņu vecākus. Minēto institūciju un interešu grupu darbību nosaka padomes apstiprināts reglaments.

34. Izglītības programmās noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai, mācību priekšmetu pedagogi tiek apvienoti metodiskajās komisijās. Metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar šo nolikumu un iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, to darbu koordinē direktora vietnieki izglītības jomā.

VIII. Iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtība un kompetence

35. Iestādes pedagoģiskās padomes (turpmāk – pedagoģiskā padome) izveidošanas kārtību, darbību un kompetenci nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

36. Pedagoģisko padomi vada iestādes direktors.

IX. Iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība un iestāde vai pārvaldes amatpersona, kurai privātpersona,
iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību

37. Iestāde saskaņā ar Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī iestādes nolikumā noteikto patstāvīgi izstrādā un izdod iestādes iekšējos normatīvos aktus.

38. Iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādes Dibinātājam.

X. Iestādes saimnieciskā darbība

39. Iestāde ir patstāvīga finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī iestādes nolikumā noteikto.

40. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam iestādes direktors, saskaņojot ar Dibinātāju, ir tiesīgs slēgt ar juridiskām un fiziskām personām līgumus par dažādu iestādei nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, sniedzot ēdināšanas, pakalpojumus, telpu noma), ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanai.

XI. Iestādes finansēšanas avoti un kārtība

41. Iestādes finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

42. Iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus Dibinātājs ik gadus nodrošina apstiprinātā budžeta ietvaros. Valsts piedalās iestādes finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

43. Iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus:

43.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

43.2.sniedzot maksas pakalpojumus Dibinātāja noteiktajā kārtībā;

43.3.no citiem ieņēmumiem.

XII. Iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtība

44. Iestādi reorganizē vai likvidē Dibinātājs, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, paziņojot par to Izglītības iestāžu reģistram.

45. Par iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas, tai skaitā Izglītības iestāžu reģistrs, un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš. Ja objektīvu apstākļu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, par iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.

XIII. Iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

46. Iestāde, pamatojoties uz Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, izstrādā Iestādes nolikumu. Iestādes nolikumu apstiprina Dibinātājs.

47. Grozījumus iestādes nolikumā var izdarīt pēc Dibinātāja iniciatīvas, direktora vai iestādes padomes priekšlikuma. Grozījumus nolikumā apstiprina iestādes Dibinātājs.

48. Iestādes nolikumu un grozījumus nolikumā iestāde aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

XIV. Citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar Vispārējās izglītības likumu,
Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem

49. Saskaņā ar normatīvajos aktos un Dibinātāja noteikto kārtību iestāde veic dokumentu un arhīvu pārvaldību, tostarp veicot fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK) un Fizisko personu datu apstrādes likumu.

50. Iestāde savā darbībā nodrošina izglītības jomu reglamentējošajos aktos noteikto mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot izglītojamo tiesību un interešu ievērošanu un aizsardzību.

51. Iestāde ir Jūrmalas Alternatīvās skolas un Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolas izglītības programmu, funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs.

52. Šis nolikums stājas spēkā 2021.gada 15.jūnijā.

53. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 27.novembra nolikums Nr.25 “Jūrmalas Alternatīvās skolas nolikums” un Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 8.jūnija nolikums Nr.28 “Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolas nolikums”.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Lejupielāde: DOC un PDF