2008.gada 27.novembrī | Nr.25 |
Papildināts ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas Alternatīvā skola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un tās pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi normatīvie akti un šis nolikums (turpmāk tekstā –Nolikums), kurš izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.
3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.
4. Skolai ir divi zīmogi: ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un ar mazā valsts ģerboņa attēlu. Skolai ir noteikta parauga veidlapas.
5. Skolai ir norēķinu konti bankā.
6. Skolai ir sava simbolika: karogs un logo.
7. Skolas juridiskā adrese: Viestura iela 6, Jūrmala, LV–2010, Latvija.
Grozīts ar domes 2020.gada 24.septembra 25.nolikumu
II. Skolas darbības mērķis, pamatvirzieni un pamatuzdevumi
8. Skolas darbības mērķis ir:
8.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts pirmsskolas izglītības standartā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu; Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
8.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
9. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.
10. Skolas galvenie uzdevumi ir:
10.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas;
10.2. nodrošināt iespēju izglītojamajiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
10.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
10.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
10.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības un pirmsskolas izglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamajiem;
10.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
10.7. mācību un audzināšanas procesā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus;
10.8. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē vai apzinātai profesijas apguvei;
10.9. īstenot pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedzot metodisko palīdzību citu skolu skolotājiem.
Svītrots ar domes 2020.gada 24.septembra 25.nolikumu
III. Īstenojamās izglītības programmas
11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās pirmsskolas izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un valsts vispārējās pamatizglītības un valsts pirmsskolas izglītības standarts.
12. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
Grozīts ar domes 2020.gada 24.septembra 25.nolikumu
12.1. vispārējās pamatizglītības programma. Kods 21011111; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 48. nolikumu
12.2. vispārējās pirmsskolas izglītības programma. Kods 01011111.
13. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem.
14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot mācību priekšmetu paraugprogrammas vai atbilstoši mācību priekšmetu standartam izstrādāt savas mācību priekšmetu programmas, tematiskos plānus, kurus apstiprina Skolas direktors.
15. Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības un tālākizglītības programmas, kuras apstiprina Skolas direktors.
IV. Izglītības procesa organizācija
16. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, atbilstošie Ministru kabineta (turpmāk tekstā –MK) noteikumi, Nolikums un Skolas iekšējie normatīvie akti.
17. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:
17.1. Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes). Uzņemot bērnus pirmsskolā un skolā, Skola priekšroku var dot darbinieku bērniem un bērniem, kuru māsas vai brāļi jau mācās Skolā; Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
17.2. Skolas Iekšējās kārtības noteikumiem.
18. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka Ministru kabineta noteikumi.
19. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Skola strādā vienā maiņā. Mācību stundu skaitu dienā izglītojamajiem nosaka mācību priekšmetu stundu saraksts, kuru apstiprina Skolas direktors.
20. Mācību darba organizācijas un uzskaites pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgumu klasei nosaka Skolas Iekšējās kārtības noteikumi.
21. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus, klases audzinātāja stundas, fakultatīvās, interešu izglītības un pagarinātās darba dienas grupas nodarbības, ja tajās piedalās visi klases skolēni.
22. Starpbrīžu ilgumu nosaka Skolas Iekšējās kārtības noteikumi.
23. Fakultatīvās un interešu izglītības nodarbības Skola organizē pēc brīvprātības principa, saskaņā ar vecāku rakstiskiem iesniegumiem.
24. Saskaņā ar attiecīgo izglītības programmu katra klase mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem var izmantot ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā.
25. Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes notiek saskaņā ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem.
26. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar valsts vispārējās pamatizglītības standarta un pirmsskolas izglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
27. Izglītojamie divas reizes gadā katra semestra pēdējā mācību dienā saņem liecību. Izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumu noteikšanu vai izglītojamā atstāšanu uz otru gadu nosaka Skolas direktors ar rīkojumu.
28. Valsts pārbaudes darbi Skolā notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu prasībām.
29. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās pamatizglītības programmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.
V. Izglītojamo tiesības un pienākumi
30. Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Skolas Iekšējās kārtības noteikumi.
VI. Skolas vadība
31. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātāja noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk tekstā –IZM).
32. Skolas direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Nolikums.
33. Skolas direktoram var būt vietnieki, direktora vietniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka Skolas direktors.
34. Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Skolu attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.
35. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:
35.1 nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, IZM, Dibinātāja un Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes (turpmāk tekstā –IP) izdoto normatīvo aktu un Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 48. nolikumu
35.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;
35.3. nodrošināt Skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem u.c. darbiniekiem;
35.4. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;
35.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērnu tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
35.6. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
35.7. būt atbildīgam par datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
35.8. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.
36. Skolas direktora tiesības ir:
36.1. savas kompetences ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
36.2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
36.3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;
36.4. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus;
36.5. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;
36.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot Skolas direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 48. nolikumu
36.7. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar Dibinātāju un IP; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 48. nolikumu
36.8. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;
36.9. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
36.10. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.
VII. Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi
37. Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
38. Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
39. Pedagogu pienākumi ir:
39.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
39.2. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
39.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
39.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;
39.5. ievērot Nolikuma, Darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.
40. Pedagogu tiesības ir:
40.1. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā un citās komisijās;
40.2. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Skolas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos.
VIII. Skolas padomes, komisijas un pašpārvalde
41. Skolas padome tiek izveidota saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 13.p. un Skolas padomes reglamentu, kuru izdod Skolas direktors. Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
42. Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
43. Skolas pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 12.pantu un Skolas pedagoģiskās padomes reglamentu, kuru izdod Skolas direktors.
44. Skolas pedagoģisko padomi vada Skolas direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, direktora vietnieki un ārstniecības persona.
45. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
46. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola var izveidot radniecīgu mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk – Komisija). Komisiju darba vadītāju ieceļ un apstiprina Skolas direktors.
47. Skolaspašpārvalde (turpmāk tekstā –skolēnu padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Skolēnu padomi ar Skolas vadības atbalstu var veidot izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības un intereses. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprina Skolas direktors.
IX. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un
izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
48. Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Skolas darbu reglamentējošus iekšējos normatīvos aktus, kurus izdod Skolas direktors.
49. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.
X. Skolas finansēšanas kārtība
50. Skolas finanšu līdzekļus veido:
50.1. valsts mērķdotācija;
50.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
50.3. citi finanšu līdzekļi.
51. Citus finanšu līdzekļus veido:
51.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
51.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
51.3. dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi;
51.4. ieņēmumi par nomu un īri;
51.5. ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kuru izmaksas nav zemākas par pašizmaksu.
52. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
53. Mērķdotācija no valsts budžeta nodrošina:
53.1. pedagogu darba algas;
53.2. kvalitātes piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas; Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
53.3. piemaksu Ministru kabineta noteiktā kārtībā 10% apmērā no mēneša darba algas; Svītrots ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
53.4. daļēju mācību grāmatu iegādi. Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 18.nolikumuu
54. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros finansē:
54.1. Skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
54.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;
54.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba samaksu;
54.4. nepieciešamo grāmatu, mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
54.5. piemaksas pie darba algas;
54.6. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.
55. Papildus finanšu līdzekļi izmantojami mērķiem, kam tie tiek piešķirti vai ziedoti, Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.
56. Pedagogu darba kvalitātes piemaksas un pedagogu darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi un skolotāju materiālās stimulēšanas kārtība, kuru izdod Skolas direktors.
57. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
58. Finanšu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Skolas grāmatvedība.
XI. Skolas saimnieciskā darbība
59. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
60. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:
60.1. slēgt nomas un īres līgumus;
60.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Skolai nepieciešamu darbu veikšanu.
61. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus izmanto Skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.
62. Skolas finansiāli saimnieciskās darbības kontroli veic Dibinātājs.
63. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
64. Skolas ēdnīcas darbu organizē un kontrolē Skolas direktors.
XII. Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
65. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.
XIII. Skolas Nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
66. Grozījumus Nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, direktora vai Skolas pedagoģiskās padomes ierosinājuma. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 48. nolikumu
67. Skolas Nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
68. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikums Nr.23 „Jūrmalas Alternatīvās skolas nolikums”.
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |