Priekšsēdētājs

G.Truksnis

Paskaidrojumu raksta sadaļas

Informācija

1.Projekta nepieciešamības pamatojums

Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24.panta otro daļu [..] pašvaldībām to saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus tādu valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri ir pieejami sabiedrības apskatei. Atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma 2.panta otrajai daļai pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā. Pašvaldībām ir tiesības no pašvaldību budžetu līdzekļiem piešķirt finansējumu sakrālā mantojuma izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 16.decembra lēmuma Nr.825 “Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010. – 2030.gadam apstiprināšanu” pielikuma “Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010. – 2030.gadam” pasākumu aktivitāti J1, Jomas ielu ir noteikts veidot kā Latvijas mēroga gājēju ielu. Atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantam un Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.pielikumam “Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts”, Jomas iela atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā.

2.Īss projekta satura izklāsts

2.1. 2019.gada 21.februāra saistošie noteikumi Nr.9 “Kārtība, kādā piešķir Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai” (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts līdzfinansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem saimnieciski neizmantojamu valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu un kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tai skaitā dievnamu, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko priekšmetu saglabāšanai Jūrmalas pilsētas teritorijā. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma anotācijā ir noteikts, ka sakrālais mantojums veido ievērojamu kultūras pieminekļu skaitu. Vēsturiski lielākā daļa dievnamu ir celti un uzturēti, izmantojot vietējo varu, valsts vai liela ziedotāju skaita līdzekļus, un tie bija paredzēti visas tautas izmantošanai. Arī mūsdienās tie ir neatņemama arhitektoniska, ainaviska un kultūrvides sastāvdaļa un nepieciešams nodrošināt sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Kā viena no problēmām, kas kavē kulta celtņu, tai skaitā dievnamu, saglabāšanu un atjaunošanu, minētā likuma anotācijā ir norādīts apstāklis, ka kulta celtņu īpašnieku (valdītāju), draudžu rīcībā nav brīvu finanšu līdzekļu un tās nevar nodrošināt projektam nepieciešamo līdzfinansējumu.

Šobrīd spēkā esošie Saistošie noteikumi noteic, ka, ja veicamo darbu tāme pārsniedz 10000 euro, līdzfinansējuma apmērs kultūras pieminekļu statusā esošām kulta celtnēm ir līdz 9000 euro pieskaitot 50% no summas, kas pārsniedz 10000 euro, bet ne vairāk kā 15000 euro. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai sasniegtu efektīvāku sakrālā mantojuma saglabāšanu un kultūras pieminekļu statusā esošo kulta celtņu atjaunošanu, nepieciešams izdarīt grozījumus Saistošajos noteikumos, grozot finansējuma piešķiršanas kārtību. Atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma 2.panta otrajā daļā ietvertajam deleģējumam, tiek noteikts, ka finansējums vienam projektam kultūras pieminekļu saglabāšanai, kuri atbilst 2.¹2.apakšpunkta prasībām (kultūras pieminekļu statusā esošas kulta celtnes, tai skaitā dievnami, kapelas, lūgšanu nami un reliģiskie priekšmeti) tiek piešķirts līdz 100% apmērā no īstenojamā projekta kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 15000 euro.

2.2. Lai novērstu dubultā publiskā finansējuma (valsts un pašvaldība) risku vienai kultūras pieminekļu statusā esošai kulta celtnei, Saistošie noteikumi tiek papildināti ar 6.pielikumu – apliecinājuma veidlapu, kurā finansējuma saņēmējs - kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) apliecina, ka konkrētā projekta izstrādei nav saņēmis valsts finansējumu. Nepatiesu ziņu norādīšana apliecinājumā un šāda dubultā finansējuma esamība ir atzīstama par līguma par finansējuma piešķiršanu noteikumu pārkāpumu un piešķir tiesības pašvaldībai pieprasīt finansējuma saņēmējam atgriezt visu izmaksāto finansējuma summu vai tā daļu. Ja finansējums nav izlietots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai ir pārkāpti līguma par finansējuma piešķiršanu noteikumi, finansējumu atgūst Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.3. Lai Saistošajos noteikumos nodalītu finansējuma piešķiršanas kārtību attiecībā uz kultūras pieminekļu statusā esošo kulta celtņu atjaunošanas projektiem un citu kultūras pieminekļu atjaunošanas projektiem, Saistošo noteikumu tekstā tiek veikti redakcionāli precizējumi.

3.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

2021.gada Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžetā kultūras pieminekļu saglabāšanai ir paredzēti finanšu līdzekļi 80 000 euro apmērā.

4.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

4.1. Nav tiešas ietekmes, jo Saistošie noteikumi attiecas uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums attiecināms uz personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir kultūras pieminekļu statusā esošas kulta celtnes, tai skaitā dievnami, kapelas, lūgšanu nami un reliģiskie priekšmeti.

4.2. Atbilstoši Saistošajiem noteikumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldība pieejamo finansējumu kultūras pieminekļu, tajā skaitā sakrālā mantojuma, saglabāšanai piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, tādejādi nodrošinot uz kritērijiem balstītu pieeju pašvaldības budžeta līdzekļu sadalē.

5.Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Privātpersona var vērsties Saistošo noteikumu piemērošanā Jūrmalas pilsētas domē. Saistošo noteikumu izpildi administrē Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa.

6.Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Ir notikušas konsultācijas ar Ķemeru luterāņu baznīcas, Majoru katoļu baznīcas un Dubultu luterāņu baznīcas pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis