Trešdiena

Jūrmalā Jomas ielā 1/5

Sēde sasaukta plkst.09.00

Sēde atklāta plkst.09.00

Sēdi vada:

domes priekšsēdētājs

Gatis Truksnis

Sēdi protokolē:

domes Administratīvās nodaļas vadītāja vietniece

Arnita Liepiņa

Sēdē piedalās deputāti:

Mārtiņš Stulpiņš, Irēna Kausiniece, Rita Sproģe, Dace Riņķe, Larisa Loskutova, Jānis Lediņš, Ieva Taranda, Inese Kārkliņa, Andris Čuda, Ints Dālderis (nepiedalās no plkst.10.28 līdz sēdes beigām), Rolands Parasigs-Parasiņš, Andrejs Morozovs, Uldis Kronblūms

Nepiedalās deputāti:

Romāns Mežeckis (darbnespējas lapa)

Sēdē piedalās:

Izpilddirektors

Edgars Stobovs

Priekšsēdētāja biroja vadītāja

Ingrīda Vilkārse

Administratīvās juridiskās pārvaldes vadītājs

Jānis Ķēniņš

Attīstības pārvaldes vadītāja

Gundega Ose

Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja

Sandra Brauere

Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja

Jekaterina Milberga

Infrastruktūras investīciju projektu nodaļas vadītāja

Baiba Birzniece

Budžeta nodaļas vadītāja

Inga Brača

Administratīvās nodaļas vadītāja

Indra Kalvāne

Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja p.i.

Vita Zvejniece

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Zane Leite

SIA “METRUM” pārstāve

Māra Kalvāne

1.

Par nekustamā īpašuma Strēlnieku prospektā 32, Jūrmalā, iegādi

2.

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 7.novembra lēmumā Nr.625 “Par Jūrmalas valstspilsētas Attīstības programmas 2014.–2022.gadam apstiprināšanu”

3.

Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2022.gada budžetu

4.

Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu atkārtoti pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai

Ziņotājs:

S.Brauere

Izsakās:

U.Kronblūms jautā, vai, ja īpašumu Skautu ielā 2 valsts atdotu pašvaldības īpašumā, iznomātu tai uz 30 gadiem, vai samainītu pret zemesgabalu Vaivari 1308, nekustamais īpašums Strēlnieku prospektā 32 Vaivaru pamatskolai nebūtu nepieciešams?

S.Brauere – iespējams.

U.Kronblūms jautā, vai dome, saskaņā ar Attīstības un vides jautājumu komitejā nolemto, vērsās ar priekšlikumu samainīt īpašumu Skautu ielā 2 pret Vaivari 1308?

S.Brauere – vērsās vairākkārt un tas ir aprakstīts 25.11.2021. lēmumā Nr.573.

U.Kronblūms – vai saprot pareizi, ka pastāvošā likumdošana neaizliedz valstij nodot īpašumu pašvaldībai vai pašvaldībai nodot valstij?

S.Brauere likums to paredz, bet katrā ziņā ir jāskatās, vai šie objekti nav krasta kāpu aizsargjoslā.

U.Kronblūms citē S.Braueres minēto VARAM 2020.gada 25.maija vēstuli Nr.1-132/4685, kur VARAM Finanšu ministrijai ir sniegusi skaidrojumu, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta aizliegums Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) un pludmalē atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi kopsakarībā ar krasta kāpu aizsargjoslas izveidošanas mērķi Aizsargjoslu likuma 6.pantu, neierobežo valsts īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā to autonomo funkciju veikšanai un otrādi.

U.Kronblūms jautā J.Ķēniņam, vai ir normatīvie akti, kas aizliedz pašvaldībai nekustamo īpašumu krasta kāpu aizsargjoslā nodot valstij un otrādi?

J.Kēniņš – šis jautājums būtu jāatbild pašai ministrijai vai valstij, jo pašvaldība ir vērsusies ar šādu lūgumu un saņēmusi atteikumu.

U.Kronblūms jautā, vai no lietderības viedokļa ir izvērtēts, kāds cits īpašums, kur izvietot Vaivaru pamatskolu?

S.Brauere atbild, ka, protams, bet ņemot vērā, ka Dubultu kvartāls ir attīstījies un šī būve vizuāli bojā kopējo Dubultu kvartāla tēlu un, lai to sakārtotu, tad par piemērotāko arī tika izvēlēts šis objekts.

E.Stobovs – izvērtējot esošo izglītības iestāžu kapacitāti un infrastruktūru, šī ir piemērotākā vietā, kur varētu izvietot bērnus ar īpašām vajadzībām. Izanalizējot visus apbūves rādītājus ir secināts, ka tas būtu saimnieciski izdevīgākais veids, kādā atrisināt gan Vaivaru pamatskolas izvietošanu, gan arī sakārtotu esošo Dubultu kvartālu.

I.Kārkliņa izsakās, ka arvien vairāk bērnu tiek pieteikti mācībām Vaivaru pamatskolā un mācību procesa nodrošināšanai skolai ir nepieciešamas papildu mācību telpas, kas šobrīd ir ierīkotas pārveidojot rotaļu telpas. Jau pirms vairākiem gadiem ir rakstītas vēstules domei par nepieciešamību skolu paplašināt, būvēt jaunu vai piedāvāt citas telpas. Kopīgi ir meklēti vairāki risinājumi, gan uzrunājot Veselības ministriju, gan blakus esošo zemesgabalu īpašniekus, bet nav atrasts tāds variants, kādam uzreiz pilnībā varētu piekrist. Šodie,n lemjot par īpašuma iegādi Dubultu kvartālā, kur jau atrodas trīs brīnišķīgas ēkas, kas saistītas ar kultūru un izglītību, un ēka, kas šobrīd tikai drūp un drūp un, kuru ir plānots atjaunot par skolas ēku, neuzskata, ka tiktu pārkāpti ētikas, morāles vai kādi citi politiski principi.

R.Sproģe uzskata, ka šobrīd vērtība par nekustamā īpašuma iegādi nav salīdzināma ar to, lai palīdzētu bērniem, kuriem ir veselības problēmas dzīvot pilnvērtīgāk, tai skaitā radot iespēju arī apmeklēt mūzikas un mākslas skolu.

U.Kronblūms – pilnībā atbalsta šādas skolas pastāvēšanu, taču šobrīd nav pārliecināts, ka, pašvaldība rīkojas saimnieciski un ir izvērtējusi visus iespējamos variantus.

G.Truksnis uzskata, ka, pieņemot šo lēmumu, pilnībā tiktu sakārtots Dubultu kvartāls un atrisināts jautājums par Vaivaru skolas izvietošanu. Aicina deputātus atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Ziņotājs:

J.Milberga ziņo, ka, ņemot vērā iepriekš pieņemto lēmumu par nekustamā īpašuma Strēlnieku prospektā 32 iegādi, investīciju plānu ir nepieciešams papildināt ar pozīciju, kurā tiek paredzēti līdzekļi Vaivaru pamatskolai 440 000 EUR apmērā kā indikatīvais finansējums, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu šī objekta attīstību.

Ziņotājs:

I.Brača ziņo, ka, saistībā ar iepriekš pieņemto lēmumu par nekustamā īpašuma Strēlnieku prospektā 32 iegādi, ir nepieciešams precizēt saistošo noteikumu projektu ar 448 800 EUR, ieskaitot arī nodevu par īpašuma iegādi, finansējuma avotu paredzot no pašvaldības īpašumu atsavināšanas. Aicina deputātus atbalstīt pašvaldības 2022.gada budžeta projektu ar minēto papildinājumu.

Izsakās:

A.Čuda uzskata, ka pašvaldībai nevajadzētu budžeta ieņēmumus tik lielā apmērā plānot no soda naudu iekasēšanas, tāpēc ierosina veikt grozījumus saistošajos noteikumos “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kuros paredzēt, ka maksimālais soda naudas apmērs vienai personai nepārsniedz iebraukšanas nodevas gada maksu.

U.Kronblūms jautā par Līdzdalības budžetu?

I.Brača šobrīd budžetā tas nav paredzēts, bet pie tā tiek strādāts.

J.Milberga atbild, ka šobrīd Pašvaldību likums nav pieņemts, bet Attīstības pārvalde strādā pie Līdzdalības budžeta nolikuma projekta izstrādes. Līdzko likuma projekts 2.lasījumā tiks pieņemts, uzreiz tiks sniegti priekšlikumi. Šobrīd pašvaldības budžetā ir paredzēti līdzekļi iedzīvotāju iniciatīvas konkursa projektu atbalstam.

A.Čuda izsakās, ka neskatoties uz to, ka budžetā ir noteiktas prioritātes kvalitatīvai un sociāli pieejamai izglītībai un arī ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidei, tomēr nav ņemti vērā un nav arī iestrādāti jau iepriekš izteiktie priekšlikumi par amatalgas likmes palielināšanu pirmsskolas iestāžu pedagogiem, kā arī līdzfinansējuma piešķiršanu iedzīvotājiem, pieslēdzoties pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Tomēr, izvērtējot budžetu kopumā, būtiski tiek nodrošināta sociālā aizsardzība un atbalstīti iedzīvotāji šajos mainīgajos apstākļos, tāpēc kā frakcija atbalstīs sagatavoto budžeta projektu.

G.Truksnis uzskata, ka ir sagatavots sabalansēts budžeta projekts ar vēl plašāku atbalstu sociālajai aizsardzībai, neskatoties uz to, ka ir pandēmijas apstākļi un to, ka, pretēji iepriekšējiem 10 gadiem, budžets ir ar samazinājumu un pieaugošiem izdevumiem. Aicina deputātus atbalstīt sagatavoto budžeta projektu.

Ziņotājs:

V.Zvejniece

M.Kalvāne

Izsakās:

U.Kronblūms jautā par 20% un vairāk vēsturiskās “substances” saglabāšanu, jo iepriekš nododot šo Teritorijas plānojuma grozījumu redakciju V.Zvejniece un J.Ķēniņš ir paskaidrojuši, ka šī norma ir mainīta, jo iepriekš ministrija šo terminu ir atcēlusi, lai gan pats viņiem ir pārsūtījis ministrijas atbildi, kurā, viņaprāt, ministrs to nav atcēlis. Jautā V.Zvejniecei, vai viņa joprojām paliek pie sava viedokļa?

V.Zvejniece atbild, ka jā, jo tāda termina “substance” būvniecības likumdošanā nav, šāds termins tiek izmantots likumdošanā par denacionalizāciju. Tādēļ piemērojot šādu normu būvniecībā radītu tikai liekus pārpratumus un iespējas strīdiem, kā šo “substance” interpretēt.

U.Kronblūms jautā, kurš saskaņo būvprojektus, kas saistīti ar vēsturiskās apbūves saglabāšanu?

V.Zvejniece sniedz īsu skaidrojumu kā un kādos gadījumos tiek saskaņoti būvprojekti.

M.Kalvāne - Ekonomikas ministrijas viedoklis attiecībā uz kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem un būvēm ir tāds, ka to regulē valsts līmeņa likumdošana un pašvaldība nedrīkst dublēt un izdomāt kādus savus, jaunus interpretācijas noteikumus un tas ir attiecināms arī uz šo, U.Kronblūma minēto nosacījumu.

U.Kronblūms izsakās, ka nepiekrīt, pirmkārt, krasta kāpu aizsargjoslas atcelšanai, pat ja tiek izstrādāts detālplānojums. Otrkārt, zaļās teritorijas samazināšanai, tikai tāpēc, ka pašvaldībai ir nepieciešami papildu ieņēmumi. Treškārt, nepiekrīt dažādiem izdomājumiem un maldinājumiem par to, ko atcēlis ministrs. Aicina deputātus neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

G.Truksnis izsakās, ka, palielinot apbūves teritoriju, pašvaldībai nav mērķis iegūt papildu ieņēmumus. Ir jāvadās no tā, ka pilsētai ir jādzīvo pilnvērtīgi un jāizmanto savi resursi racionāli, kā piemēram, jāizvairās no tādām situācijām, ka pilsētā izbūvētie infrastruktūras tīkli netiek izmantoti pilnībā. Primārais pilsētas mērķis ir racionāla plānošana. Protams, noteikti pašvaldības īpašumā ir jāpatur tie īpašumi, kas ir nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai, bet pārējie ir jānodod atsavināšanai. Savukārt, attiecībā uz krasta kāpu aizsargjoslas atcelšanu, katrā konkrētā gadījumā ir izstrādājams detālplānojums. Aicina deputātus atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs

G.Truksnis

Sēdes protokolētāja

A.Liepiņa