LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Protokols Nr.3, 9.punkts

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma
„Par pašvaldībām” 21., 46.pantu un likuma “Par pašvaldības budžetiem”

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidēto budžetu 2009.gadam ieņēmumos un izdevumos Ls 55696760 saskaņā ar 1.pielikumu, 2.pielikumu un tāmēm Nr.01.1.1-10.18.1., t.sk.:

Pamatbudžets Speciālais budžets

Ieņēmumi 37865286 Ls 2138604 Ls

Atlikums gada sākumā 3936084 Ls 1182916 Ls

Izdevumi 48941430 Ls 2559793 Ls

Atlikums gada beigās 330755 Ls 3349 Ls

Saņemtie kredīti 10573870 Ls

Kredītu atmaksa 3103055 Ls 754564 Ls

Ieņēmumu pārsniegums

pār izdevumiem 3814 Ls

2. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas 2009.gada autoceļu fonda izlietojuma programmu saskaņā ar 3.pielikumu.

3. Apstiprināt 2009.gadā pašvaldības SIA „Slokas slimnīca” Sociālās aprūpes nodaļā un Sociālās un veselības aprūpes nodaļā aprūpējamo vienas dienas uzturēšanas izmaksu daļu, kas tiek segta no pašvaldības līdzekļiem saskaņā ar 4.pielikumu.

4. Apstiprināt 2009.gadam objektu sarakstu, kas tiek finansēti no privatizācijas fonda saskaņā ar 5.pielikumu.

5. Apstiprināt 2009.gadā budžeta finansēto pasākumu un objektu atšifrējumus saskaņā ar 6.-23.pielikumiem.

6. Noteikt, ka 2009.gadā Jūrmalas pilsētas domes finanšu pārvalde atver budžeta asignējumus tikai proporcionāli Jūrmalas pilsētas budžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas. Budžeta neizpildes gadījumā paredzēt prioritāti darba algas izmaksām un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī sociālās un izglītības iestādēs ēdināšanas izdevumu segšanai.

7. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram G.Truksnim nodrošināt savlaicīgu pašvaldības budžeta ieņēmumu no privatizācijas un īpašuma atsavināšanas izpildi.

8. Noteikt, ka 2009.gadā izdevumi no speciālā budžeta privatizācijas fonda un ieņēmumiem no zemes, meža īpašuma atsavināšanas tiks veikti proporcionāli ieņēmumu daļas izpildei.

9. Atļaut 2009.gadā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam rīkoties ar domes darba algas fondu apstiprinātā budžeta ietvaros saskaņā ar koplīgumu.

10. Apstiprināt neizlietoto kredītlīdzekļu atlikumu uz 2009.gada 1.janvāri Ls 2079227:

· Ls 552069 Raiņa ielas rekonstrukcijai posmā no Satiksmes ielas līdz Nometņu ielai;

· Ls 83415 Tiltu ielas un Lielupes krasta nostiprinājuma rekonstrukcijai;

· Ls 380661 Dzintaru parka būvniecībai;

· Ls 340000 bērnudārza „Katrīna” ēkas rekonstrukcijai;

· Ls 38068 Slokas pamatskolas rekonstrukcijai;

· Ls 186797 Pumpuru vidusskolas ēkas rekonstrukcijai;

· Ls 70 485 PI „Sprīdītis” kapitālais remonts Rucavas ielā 6;

· Ls 424000 Turaidas un Aizkraukles ielu rekonstrukcijai;

· Ls 3732 Slokas sporta kompleksa būvniecība.

11. Pilnvarot 2009.gadā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju uz rīkojuma pamata piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem apstiprinātā budžeta rezerves fonda ietvaros par pieprasījumiem līdz Ls 5000.

12. Apstiprināt finansējumu pamatkapitāla palielināšanai kapitālsabiedrībām ar pašvaldības ieguldījumu:

12.1. PSIA „Slokas slimnīca” daudzfunkcionālo gultu iegādei Ls 28500;

12.2. SIA „Kauguru veselības centrs” autoklāva iegādei Ls 10450;

12.3. SIA „Jūrmalas ūdens” Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas īstenošanai Ls 1000000.

13. Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta izpildes rezultātā papildus gūtos ieņēmumus novirzīt 6.klašu skolnieku brīvpusdienu nodrošināšanai un piemaksu izmaksām pirmsskolas pedagogiem.

Budžeta saturs

Jūrmalas pašvaldības 2009.gada budžeta apraksts un informācija pie tā

Pašvaldības 2009.gada budžeta projekta ieņēmumu tabulā (1.pielikums) ir atspoguļoti pašvaldības kopējie ieņēmumi, t.sk. prognozējamie atlikumi uz 2009.gada sākumu, kā arī 2009.gadā plānotie kredīti.

2.pielikums ir pašvaldības budžeta izdevumu daļas kopsavilkums, kurā redzami kredītrīkotāji, tiem piešķirto asignējumu kopapjoms sadalījumā pa funkcionālajām kategorijām un finansējuma avotiem.

Katram kredītrīkotājam asignējumu kopapjoms veidojas no tāmēm, kuru numuri ir norādīti tabulas pēdējā ailē.

6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 16., 17., 18., 22., 23.pielikumā ir dots Jūrmalas pilsētas domei piešķirto asignējumu apjoma atšifrējums pa programmām un mērķiem, grupējot tos pēc funkcionālajām kategorijām.

15. un 21.pielikumā ir sniegts Labklājības pārvaldei apstiprināto izdevumu atšifrējums sociālo programmu īstenošanai un veselību veicinošajiem pasākumiem.

19.pielikumā ir redzams pašvaldības kultūras iestāžu īstenoto kultūras pasākumu organizēšanai piešķirtais finansējums, savukārt 20.pielikumā atspoguļoti Izglītības pārvaldes organizēto pilsētas mēroga pasākumu izdevumu atšifrējumi.

Pielikumos ir norādīta gan funkcionālā kategorija, gan ekonomiskās klasifikācijas kodi, līdz ar to šos izdevumus iespējams atrast attiecīgā kredītrīkotāja tāmēs.

Tāmju numerācija veidota pēc šāda algoritma:

Funkcionālā tāmes Nr. zem attiecīgā kredītrīkotāja

Kategorija funkcionālās kategorijas

kredītrīkotāja kārtas numurs.

pēc kārtas Pielikumā Nr.2

zem attiecīgās funkcionālās

kategorijas

Ziņojums

par Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomisko stāvokli 2008.gadā pie Jūrmalas pilsētas 2009.gada budžeta

Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomiskais stāvoklis

Jūrmalas pilsēta ir otra lielākā pilsēta Latvijā pēc teritorijas, un piektā lielākā pēc iedzīvotāju skaita. Jūrmala atrodas 23 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, un ir ērti sasniedzama, izmantojot dzelzceļu vai pa Rīgas-Jūrmalas šoseju. Jūrmalas pilsēta izvietojas starp Rīgas jūras līci un Lielupi, pilsētas kopējais garums sasniedz 33 kilometrus, un tās teritorija ir bagāta ar unikāliem dabas resursiem – balto smilšu pludmali, mežiem, ūdeņiem, dziednieciskajiem avotiem un ārstnieciskajām dūņām.

2008.gadā aktīvi tika plānota pilsētas nākotnes attīstība - turpinājās darbs pie Jūrmalas pilsētas Attīstības stratēģijas 2007.–2020.gadam un pie Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2009.–2021.gadam.

2008.gada sākumā Jūrmalas iedzīvotāju skaits bija 55773, kas veidoja 2,45% no visiem valsts iedzīvotājiem. 2008.gadā pirmo reizi pēdējo 17 gadu laikā Jūrmalā bija pozitīvs dabiskais pieaugums.

Pateicoties Jūrmalas labvēlīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un izcilajiem ārstnieciskajiem dabas resursiem, tūrismam pilsētas ekonomikā ir prioritāra nozīme. Kūrortpilsētas statuss ir kalpojis par pamatu sabiedrisko pakalpojumu un tirdzniecības sektora attīstībai. Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski ir attīstījusies, pateicoties tūrismam un ārstnieciskajai rehabilitācijai. Katru iepriekšējo gadu pieauga tūristu skaits, kuri Jūrmalā uzturējās vairāk kā vienu dienu, taču jāpiebilst, ka lielākais tūristu skaits joprojām ir no bijušajām sociālistiskā bloka valstīm. Jūrmalas uzņēmējiem ir iespēja pilnveidot savus piedāvājumus Rietumeiropas valstu tūristiem, lai Jūrmalas pilsētas atpūtas un rekreācijas iespējas šķistu pievilcīgas arī šī reģiona iedzīvotājiem. Jūrmalas pilsētā liela nozīme ir kultūras dzīvei. Kā vienu no kultūras dzīves un izklaides biznesa stūrakmeņiem varam minēt Dzintaru koncertzāli, kura nenoliedzami popularizē Jūrmalu kā koncertu un kultūras pasākumu centru.

Nozīmīga pilsētas uzņēmējdarbības nozare bija būvniecība, kas ietvēra jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī kopumā nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte 2007.gada otrajā pusē un 2008.gada laikā samazinājās līdz minimumam, un, kā liecina Baltic Screen pētījums, zemākais punkts nekustamo īpašumu tirgū vēl nav sasniegts.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem, Jūrmalā pamatdarbā strādājošo cilvēku skaits veidoja 43% no visa kopējā pilsētas darbaspējīgo cilvēku skaita. Tas liecina, ka liela daļa Jūrmalas iedzīvotāju ir atraduši darbu ārpus pilsētas vai pat valsts un kā noteicošo faktoru šajā ziņā varētu minēt atalgojuma līmeni.

Jāatzīmē, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, 2008.gada otrajā pusē ir pieaudzis bezdarbnieku skaits Jūrmalas pilsētā un šis skaits, padziļinoties ekonomiskajai krīzei, turpinās pieaugt arī 2009.gada laikā.

Straujā ekonomiskā attīstība laika posmā līdz 2007.gada otrajai pusei, noveda pie ekonomikas pārkaršanas un nopietnas ekonomiskās krīzes 2008.gada beigās gan Jūrmalā, gan Latvijā kopumā. Nozīmīgi pasliktinājusies valsts maksājumu bilance, paaugstinājušās kredītu procentu likmes, vienlaikus bankām masveidā ierobežojot jaunu kredītu izsniegšanu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam, strauji pieaugošās nekustamo īpašumu cenas laikā no 2000.-2007.gadam veicināja lielu ieguldījumu novirzīšanu nekustamo īpašumu attīstībai, nevis ražošanas modernizācijai. Šo procesu rezultātā Latvijas valdība 2008.gada decembrī sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) ir izstrādājusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kas nodrošinās strukturālās pārmaiņas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai nākotnē. Vienošanās ar EK un SVF paredz arī atbilstošu finanšu līdzekļu piesaisti, lai risinātu iespējamās likviditātes problēmas. Programma paredz turpināt nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu eiro. Valdība ievēros stingru fiskālo politiku ar mērķi sasniegt Māstrihtas konverģences kritērijus 2010.gadā, lai 2011.gadā saņemtu uzaicinājumu pievienoties eiro zonai. Salīdzinot Baltijas valstu svarīgākos sociālekonomiskos rādītājus jākonstatē, ka Latvijai šobrīd tie ir vissliktākie (Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija).

Liela uzmanība no pašvaldības puses tiek veltīta pilsētas infrastruktūras attīstībai. Ar Jūrmalas pilsētas domes finansiālo atbalstu tiek realizēti vairāki starptautiskie projekti. Paralēli jau ieviestajiem projektiem notiek plānošanas un organizatoriskie darbi, lai nodrošinātu tālāku Jūrmalas sociāli ekonomisko attīstību. Šajā sakarā jāmin Investīciju plāns 2009.-2012.gadam, kurš iezīmē turpmāko darbu pie pilsētas attīstības, piesaistot papildus finansējumu no valsts līdzekļiem, Eiropas Savienības struktūrfondiem, publiskās privātās partnerības, un citiem finansu līdzekļu avotiem. Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ir jāturpina aktīvi iesaistīties starptautiskajos projektos, kuru mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kā arī jāveicina aktīva Jūrmalas uzņēmēju iesaistīšana projektos, lai veicinātu ekonomikas attīstību pilsētā. Ar šo mērķi ir izveidota Jūrmalas Uzņēmēju konsultatīvā padome, kura aktīvi iesaistās dažādu ekonomisko situāciju un jautājumu risināšanā.

Jūrmalas pilsētas ekonomiskā attīstība nākotnē būs atkarīga no kopējās ekonomiskās situācijas attīstības globālā mērogā. Runājot tieši par ekonomisko attīstību Latvijā un tās pilsētās, liela nozīme būs tam, cik prasmīgi tiks izlietots tas Latvijai piešķirtais starptautiskā aizdevuma apjoms, kas ir paredzēts tieši Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Pēc vairākiem finansu grupu pētījumiem var secināt, kad svarīgākais un arī grūtākais posms varētu būt 2009.gada beigas un 2010.gada sākums, taču konkrētas prognozes pašreiz nedod neviens ar ekonomiku saistīts avots.

Jūrmalas pašvaldības 2009.gada budžeta apraksts

Deputātu vērtējumam tiek nodots Jūrmalas pašvaldības 2009.gada budžets. Viens no smagāk tapušajiem budžetiem pēdējo 15 gadu laikā. Zināmā mērā šo budžetu varētu nosaukt par izdzīvošanas budžetu, un, šis budžets un piešķirtā finansējuma apjoms, būs smags pārbaudījums jebkuras iestādes vadītājam.

Ir piepildījušies makroekonomiskā scenārija riski, kas tika izteikti ziņojumā jau 2007.gadā un atkārtoti norādīti pie 2008.gada pašvaldības budžeta apraksta.

Daļēji to var skaidrot ar pasaules ekonomiskās aktivitātes atslābumu, taču jāatzīst arī, ka tas ir arī visu mūsu kopējās saimniekošanas rezultāts, kad dažreiz tika pieņemti labi un pareizi lēmumi, taču vai vienmēr tik vitāli nepieciešami?

Jūrmalas pašvaldības 2009.gada budžeta veidošanas pamatnosacījumi šobrīd balstās uz valsts budžeta likumu un valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Šogad pašvaldības budžetus, t sk. arī Jūrmalas pašvaldības budžetu faktiski veido vienošanās starp Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Savienības dalībvalstīm par atbalsta sniegšanu Latvijai un diemžēl šo procesu nav iespējams ietekmēt. Rīcības brīvības iespējas šajā situācijā ir maksimāli ierobežotas un likums liek pieņemt lēmumus, kas atsevišķos gadījumos ir pretrunā ar pilsētas interesēm.

Valsts budžetā aprēķini tika veikti, balstoties uz pieņēmumiem, ka IKP kritums būs 5%, patēriņa cenu inflācija – 5,9%, bet reģistrētais bezdarbnieku skaits palielināsies līdz 10% no ekonomiski aktīvu iedzīvotāju skaita. Izejot no šī aprēķina, tika prognozēti arī pašvaldības ieņēmumi. Taču jau tagad iezīmējas tendences, ka norāda, ka šie skaitļi ir bijuši optimistiski.

Kā pamatnosacījums pašvaldības 2009.gada budžeta projekta sagatavošanai bija ievērot Latvijas Republikas pieņemtos likumus „Par valsts budžetu 2009.gadam”, MK noteikumus Nr.1064 „Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību”, MK rīkojumu Nr.882 „Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem”, kā arī LR likumu „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

Tas ir pirmais gads pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Jūrmalai ir jāapstiprina budžets, kas ir krietni mazāks nekā iepriekšējā gadā.

Šādā situācijā pašvaldība ir spiesta meklēt kompromisus, lai valdības diktātu sabalansētu ar pilsētnieku interesēm un netiktu paralizēta pilsētas attīstība.

2009.gada budžeta projekts radikāli tika pārstrādāts vismaz sešas reizes, pārstrādājot gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu sadaļu, līdz ar to ieguldot intensīvu darbu sabalansēta budžeta izstrādē.

Bezprecedenta situācija pēdējo gadu laikā ir fakts, ka budžetu pieņem kārtējā budžeta gada sākumā, nevis iepriekšējā gada beigās, kā tas ir bijis līdz šim.

Jūrmalas attīstību, pēc vairākiem straujas izaugsmes gadiem, šobrīd raksturo ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, tāpēc 2009.gadā pašvaldības budžeta jomā sagaidāma pieauguma tempu krasa samazināšanās.

Pašvaldības budžeta veidošanas procesā šogad ir jāpieņem daudz nepopulāru lēmumu. Esam spiesti ievērot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos kritērijus un pamatprincipus – bezdeficīta budžets, atalgojuma samazinājums, nav iespēja uzņemties nepieciešamā apjomā kredītsaistības gan sakarā ar budžeta ieņēmumu daļas krasu samazinājumu, gan ar kredītresursu nepieejamību.

Darbs pie budžeta sastādīšanas sākās jau oktobra mēnesī un nepārtraukti, dažreiz pat divas reizes dienā, tika iegūta informācija par izmaiņām, ko diktēja valdība gan ieņēmumu daļas samazināšanas virzienā, gan izdevumu daļā tika samazinātas atsevišķu pozīciju finansēšana no valsts budžeta, t.sk. finansēšana netiek nodrošināta pirmskolas pedagogiem, krasa finansējuma apjoma samazinājums sporta skolu pedagogiem, gan informācija par to, ka VOAVA no 1.aprīļa neslēgs līgumu par stacionāra pakalpojumiem Slokas slimnīcā, kas faktiski nozīmē slimnīcas likvidēšanu.

Konsolidētā budžeta ieņēmumi

Jūrmalas pašvaldības 2009.gada budžetā plānoti kopējie ieņēmumi veido 55696760 latus, tajā skaitā pamatbudžeta ieņēmumi 52375240 lati, speciālā budžeta ieņēmumi 3321520 lati.

Jūrmalas 2009.gada budžets sastāda 85,7% no 2008.gadā apstiprinātā budžeta, t.i. samazinājums ir par 9,3 miljoniem latu.

Arī 2009.gadā ir plānots aizdevumu piesaiste jauniem objektiem 4624577 latu apjomā, pārejošiem objektiem, kam aizdevums piešķirts jau 2008.gadā, bet saņemsim šogad - 5949293 latus.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir galvenais Jūrmalas pašvaldības 2009.gada budžeta ieņēmumu postenis, kas veido 38,1% no visiem budžeta ieņēmumiem.

Šī nodokļa pieauguma tempu samazināšanās ņemta vērā, izstrādājot pašvaldības 2009.gada budžeta. 2009.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek noteikts 21207985 lati, kas ir par 4893488 latiem mazāks nekā 2008.gadā. Jāatzīst, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu samazināšana ir radījusi pēdējo desmit gadu laikā bezprecedenta situāciju.

Bez tam 2009.gadā valdība negarantē Iedzīvotāja ienākuma nodokļa prognozes izpildi pašvaldībai. Saskaņa ar izmaiņām likumdošanā, pašvaldība saņems 83%, bet valsts 17% no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

2009.gadā pieaug minimālā alga no 160 latiem uz 180 latiem, arī ar nodokļiem apliekamā algu daļa palielinās no 80 latiem līdz 100 latiem, līdz ar to katram strādājošajam alga pieaugs par 5 latiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana līdz 23%, nozīmē ievērojamu ieņēmumu zaudējumu pašvaldības budžetā.

Nekustamā īpašuma nodokļa plānotais apjoms ir 4101791 lati, kas ir 108% pret 2008.gadu. Nekustamā īpašuma nodokļa attīstības tendencēs nav vērojama liela makroekonomisko rādītāju ietekme, tāpēc šā nodokļa apjoma pieauguma tendences ir diezgan precīzi prognozējamas. Taču prognozējam, ka ievērojami pieaugs nesamaksātā nodokļa īpatsvars gan sakarā ar iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksātspējas samazināšanos, gan ar uzņēmumu bankrotiem.

Šajos apstākļos grūti klājas arī pilsētas uzņēmējiem, tāpēc ir sagatavoti grozījumi saistošajos noteikumos par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas nodevu, kas, cerams, kaut nelielu, tomēr dos atspaidu tūrisma nozarē strādājošiem uzņēmējiem.

Būtiska pamatbudžeta ieņēmumu daļu veido maksājumi no valsts un citu pašvaldību budžetiem, pamatā tā ir mērķdotācija izglītības izdevumu segšanai, kas 2009.gadā sastāda 4539439 latus un ir 75,2% no 2008.gada apstiprinātā apjoma.

Ir pamats uzskatīt, ka ieņēmumi no valsts (pašvaldības) īpašumu pārdošanas tiks iegūti tikai ļoti rūpīga un neatlaidīga darba rezultātā, atbildīgi pieņemot attiecīgos domes lēmumus.

2009.gadu uzsākām ar ievērojamu pašvaldības budžeta līdzekļu atlikumu – 5119000 lati. Dotajā ekonomiskajā situācijā Jūrmalas pašvaldībai tas ir liels atbalsts, jo jau janvāra mēneša ieņēmumi ir par 0,4 miljons latu mazāki nekā izdevumi, neskatoties uz to, ka izdevumos kredītrīkotāji ir veikuši tikai pašu nepieciešamāko – darba algas un nodokļu, komunālo maksājumu un ēdināšanas izdevumu apmaksu.

Drūmāka prognoze mūs var sagaidīt tad, ja šī tendence saglabāsies un budžeta ieņēmumi būs vēl mazāki, nekā tie, uz kuriem pamatots budžets.

Speciālā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 3321520 latu apjomā, no kuriem 1182916 lati ir atlikumi gada sākumā. Salīdzinot 2009.gada ieņēmumus ar 2008.gadu tie ir par 86,7% mazāki.

Konsolidētā budžeta izdevumi

Izdevumi 2009.gadam plānoti 55696760 latu apjomā, tajā skaitā no pamatbudžeta izdevumi sastādīs 43119715 latus, no speciālā budžeta – 3321530 latus, valsts budžeta mērķdotācijas – 4547879 lati, maksas pakalpojumi – 1593472 lati, aizņēmumu pamatsummas atmaksa – 3103055 lati.

Jūrmalas pašvaldība vidēji plāno uz vienu pilsētas iedzīvotāju tērēt 999 latus (Liepājā šis rādītājs ir 404 lati uz vienu iedzīvotāju ).

Salīdzinot ar 2008.gada apstiprināto budžetu, pašvaldības budžeta iestādēm finansējums samazinās par 605 tūkstošiem. latu, taču viskrasākais izdevumu daļas samazinājums ir domei, kas sastāda 3328 tūkstošus latu, investīcijām pašvaldības budžeta daļa tiek samazināta par 3400 tūkstošiem latu. Ja 2008.gadā aizņēmumi investīciju projektu realizācijai tika plānoti 11 959 tūkstošu latu apjomā, tad 2009.gadā pašvaldība cer, ka izdosies pierādīt, ka tai vitāli nepieciešami kredītresursi 4624577 latu apjomā, t.i. Turaidas un Aizkraukles ielas rekonstrukcijas pabeigšanai, Pumpuru vidusskolas 2.kārtas rekonstrukcijas izmaksu segšanai un Z.Meierovica prospekta rekonstrukcijai. Šie aizņēmumi ir nepieciešami, jo lielākus investīciju projektus bez aizdevumiem praktiski nav iespējams īstenot.

Samazinās Jūrmalas pašvaldības iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par 913920 latiem un 2009.gadā tās sastādīs 3207737 latus. Neskatoties uz samazināto apjomu, iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ievērojami samazina pašvaldības kopējo ieņēmumu apjomu, kas paliek Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīcībā. Pēc iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pašvaldības funkciju realizācijai, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, mums pietiek ar 16428610 latiem pašvaldības funkciju veikšanai, tas gan jāsaka ir viens no lielākajiem rādītājiem starp republikas nozīmes pilsētām uz vienu iedzīvotāju – 295 lati.

Šajos ekonomiskajos apstākļos pilsētā nedrīkst apturēt visus investīciju un attīstības projektus, iespēju robežās tie ir jāturpina. Jo tieši krīzes apstākļos jebkura investīcija pilsētas ekonomikā, īpaši krīzes skartajā būvniecības jomā, ir ļoti vērtīga. Tā stimulē ekonomikas aktivitāti, nodrošina algas un darba vietas, un rezultātā ieņēmumus pašvaldības budžetā. Pašvaldība ir apņēmības pilna uzbūvēt jaunu bērnudārza ēku Priedainē, turpināt projektēt bērnudārzu Ķemeros, kā arī pabeigt Slokas pamatskolas un Pumpuru vidusskolas kapitālo remontu. Netiks pārtraukta arī Ķemeru un Lielupes vidusskolu projektēšanu. Mazāk, taču arī skolu remontiem ir paredzēts finansējums. Paredzēts turpināt arī Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcijas projektēšana, uzsākta Mākslas un Mūzikas skolas un Centrālās bibliotēkas kompleksa projektēšana Pils ielā 1. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ ir jāatliek vairāku nozīmīgu kultūras un sporta būvju celtniecība vai remonts, to skaitā Slokas multifunkcionālās halles būvniecība un Majoru kultūras nama rekonstrukcija. To sekmē arī tas, ka pastāvošā pašvaldību finanšu izlīdzināšana sistēma pat šajos ekonomiskās situācijas pasliktināšanās apstākļos, Jūrmalas pašvaldībai jānovirza finansiāli vājāko Latvijas pašvaldību atbalstam, tātad būtībā valsts funkcijas finansēšanai, kurai pati valsts jau vairākus gadus pēc kārtas novirza tikai 7,15 miljonu latus. Mūsu devums Pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir otrais lielākais pēc Rīgas pašvaldības.

Līdz ar ekonomiskas lejupslīdi valstī, pašvaldība ir spiesta samazināt 2009.gada budžeta izdevumus par vairāk nekā par 9 miljoniem latu. Lai to paveiktu, nepieciešams veikt virkni pasākumu, t.sk. reorganizēt vai likvidēt atsevišķas domes struktūrvienības vai štata vienības. Štata vienību samazinājums skāris arī pašvaldības budžeta iestādes. Kopējais samazināto štata vienību skaits ir gandrīz 200 vienības ar kopējo mēneša darba algas fondu – nepilni 62 tūkstoši lati. Atlīdzības izmaksas no pamatbudžeta 2009.gadam ir samazinātas aptuveni par 1,5 miljoniem latiem, taču nākotnē šis samazinājums būs krietni lielāks, jo 2009.gadā ir jāveic papildus izmaksas, kas saistītas ar Darba likuma normu ievērošanu.

Domes pārvaldes aparātā strādājošo darba atlīdzība, salīdzinot ar 2008.gadā apstiprināto budžetu, samazināta par 972878 latiem. Domes vadībai atlīdzība 2009.gadā plānojas par 32% mazāks nekā 2008.gadā.

Pašvaldības budžeta iestādēm mēneša darba samaksas fonds no 2009.gada 1.marta tiek samazināts par 10%, domei par 15%.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 4.2.punkta prasībām būs jāiesniedz Finanšu ministrijai apstiprinājumu, par finansējuma apjoma samazinājumu par 15% no kopējā institūcijai 2009.gadā šim pašam mērķim noteiktā finansējuma apjoma. Uz budžeta projekta iesniegšanas brīdi šie rādītāji ir sekojoši – 2008.gada izpilde no pašvaldības budžeta ir 12276500 lati, 2009.gadā plānots – 10812682 lati jeb 88,1%, taču jāņem vērā, ka pirmskolas pedagogu atlīdzība segšanai papildus no pašvaldības budžeta 2009.gadā rasta iespēja piešķirt 372190 Ls, ņemot to vērā, pašvaldība ir izpildījusi likuma prasības.

Ienākumu samazināšana strādājošiem ir visa makroekonomikas stabilizācijas programmas būtība – proti, gan algu, gan cenu līmenim tuvākajos gados ir jāsarūk līdz ekonomiskai situācijai atbilstošam līmenim

Saimnieciskie izdevumi ir samazināti vidēji par 25%, bet atsevišķos gadījumos šis samazinājums ir krietni lielāks.

Sastādot 2009.gada budžetu, tika ļoti rūpīgi izvērtēts katras iestādes, katras pozīcijas nepieciešamais finanšu apjoms, centāmies nepieļaut valsts piekopto politiku – par mehānisku budžeta samazināšanu noteiktu procentu apjomā.

Jūrmalas pašvaldība ar piesardzību plāno 2009.gada budžeta izdevumu daļu, nepieļaujot budžeta deficīta nekontrolējamu pieaugumu. Domes struktūrvienības veica savu bāzes izdevumu izvērtēšanu un samazināšanu pat vairākas reizes budžeta sastādīšanas gaitā, analoģiski rīkojās arī pašvaldības budžeta iestāžu vadītāji.

Neskatoties uz smago finansiālo situāciju, šā gada budžetu raksturo izdevumu palielināšana neatliekamām sociālajām vajadzībām maznodrošinātajai sabiedrības daļai, arī izglītībai. Šīs nozares ir prioritārās 2009.gada budžetā. Gan sociālajai sfērai, gan izglītībai tiek plānots saglabāt finansējuma apjomu vai pat palielināt asignējumus atsevišķās budžeta programmās. Taču tas nenozīmē, ka šajās jomās nav samazināti izdevumi, bet tās ir skartas salīdzinoši mazāk.

Vislielākais izdevumu apjoms 2009.gada pamatbudžetā plānots izglītībai, kas veido 20525394 latus un 1/5 daļu veido mērķdotācija. Izglītībai ir paredzēti 36% no kopējā budžeta apjoma. Valsts pašvaldībām mērķdotācijas apjomu ir samazinājusi par 47 miljoniem latu, t.sk. Jūrmalai – 2,9 miljoniem latu. Mērķdotācija ir samazināta sporta, mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai, skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, mērķdotācijas pašvaldības izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Valsts taupības nolūkos ir nolēmusi pirmsskolas pedagogiem vairs nemaksāt daļu atalgojuma, t.i. Jūrmalas pašvaldība 2008.gadā saņēma mērķdotāciju pirmsskolas pedagogu darba samaksas un sociālā nodokļa nomaksai.2009.gadā visa nepieciešamā summa – nedaudz virs 372 tūkstošiem latu – ir atrasta pašvaldības budžetā. Ja šī summa netiktu iekļauta budžeta projektā, tad bērnudārza audzinātājām alga samazinātos vidēji par 40%.

Analoģiska situācija izveidojās arī ar sporta pedagogiem, kuriem mērķdotācijas apjoms no valsts budžeta tika samazināts par 25%. Pašvaldība atkal bija spiesta meklēt papildus finansējumu, lai saglabātu algas vispārējām šī budžeta gada tendencēm.

Sociālai aizsardzībai paredzēti izdevumi 3435788 lati – 7,7% no pamatbudžeta izdevumu kopējā apjoma. Ir rasta iespēja sociālās palīdzības apjomu ne tikai saglabātu iepriekšējā līmenī, bet pat palielinātu par 15%. Pašvaldība papildus valstij noteiktajam pabalstam garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ir noteikusi vēl gandrīz 20 pabalstus pilsētas iedzīvotājiem dažādās dzīves krīzes situācijās. Netiek plānots atteikties un finansējums paredzēts pabalstu izmaksām pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem, pabalsts vecākiem, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnu dārzā, plānots nesamazināt pašvaldības līdzfinansējumu brīvpusdienām un turpināt finansēt brīvpusdienas līdz 5.klasei ieskaitot, pabalstu saņems arī jaundzimušo vecāki. Plašs ir to personu loks, kas arī turpmāk saņems atbalstu braukšanas maksas atvieglojumu veidā. Pašvaldības sociālajā palīdzībā paredzēts sniegt ne tikai likumā noteiktos pabalstus, bet arī veselības aprūpes pabalstus, pabalstus personām ar funkcionāliem traucējumiem, pabalstu uzturam, izglītības ieguves pabalstu un sociālās rehabilitācijas mērķa pabalstus.

Ievērojami līdzekļi tiek plānoti aizņēmu pamatsummas un kredītprocentu apmaksai, t.i. 5448498 lati, kas sastāda 9,5% no kopējiem budžeta izdevumiem un 132% pret 2008.gada stiprināto apjomu.

Veselības aprūpe – paredzēti 745509 lati, t.sk. plānots līdzfinansējums Slokas slimnīcas terapijas nodaļas saglabāšanai 45000 latu apjomā. Jūrmala ir spiesta pildīt valsts funkciju arī šajā jomā. Šādā veidā tiks nodrošināta terapijas nodaļas pastāvēšana, Jūrmalas iedzīvotāji varēs saņemt veselības aprūpi, bet medicīnas darbinieki saglabās darba vietas.

Sabiedriskā kārtība – kopējais budžeta apjoms – 1168212 lati, kas sastāda 87,6% no 2008.gada apstiprinātā apjoma, taču vienlaicīgi jāsaka, ka tiek saglabāts finansējums un nodrošināts darba algas fonda pieaugums glābšanas dienestam un finansējums Pašvaldības policijas, kas faktiski nav pašvaldības funkcija.

Pārvalde – izdevumu samazinājums ir 2,4 miljoni latu.

Ekonomiskā darbība – kopējais apjoms tiek plānots – 9767856 lati jeb 85,2% no 2008.gada apstiprinātā budžeta.

Vides aizsardzībai – 1715953 lati, kas ir par 0,7 miljoniem mazāk nekā 2008.gadā.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – kopējais izdevumu apjoms – 5520941 lati un samazinājums sastāda 712147 latus.

Atpūta, kultūra un reliģija – plānoti izdevumi 3852433 lati jeb 55,3% no 2008.gada stiprinātajiem asignējumiem.

Pašvaldības 2009.gada budžets ir vērtēts Uzņēmēju konsultatīvajā padomē, deputātu apvienotajā komitejā, kā arī informācija tika sniegta preses izdevumos, kur iedzīvotāji tika aicināti sniegt savus priekšlikumus par Jūrmalas 2009.gada budžetu.

Ceram, ka šīs visas ir pagaidu grūtības, kas mums ikvienam liek mobilizēties, strādāt ar lielāku atdevi un optimistiski skatīties nākotnē.

Priekšsēdētājs Ģ.Trencis

Pielikumi 1-23 XLS

Tāmes 01 XLS, 03 XLS, 04 XLS, 05 XLS, 06 XLS, 07 XLS, 08 XLS, 09 XLS, 10 XLS

Pielikums XLS

Lejupielāde: DOC un PDF