LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 03.decembrī | Nr.932 |
Par iespēju turpināt būvniecību
Jūrmalā, Vidus prospektā 21
Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk tekstā – būvvalde) 2009.gada 28.septembrī no dzīvojamās mājas Vidus prospektā 21, Jūrmalā L.A.(personas kods ***) saņēma mutisku sūdzību par kopīpašnieces I.S.(personas kods ***) patvaļīgiem būvdarbiem I. S. piederošajā dzīvojamās mājas domājamajā daļā un tieši sienu izlaušana, fasādes siltināšana un apšūšana un jumta nomaiņa.
Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2009.gada 28.septembrī apsekoja nekustamo īpašumu Vidus prospektā 21, Jūrmalā un konstatēja, ka īpašuma kopīpašniece I. S. bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta un akceptēta būvprojekta un attiecīgi izsniegtas būvatļaujas veic dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2109 001) rekonstrukcijas darbus un tieši telpās Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.5, Nr.6, Nr.7 tiek veikti patvaļīgi būvniecības darbi, nojauktas sienas starp telpām Nr.1, Nr.2, Nr.3 un telpām Nr.6, Nr.7, telpas Nr.6 un Nr.7 apvienotas un izbūvēta vannas istaba, augstākminētajai ēkas daļai tiek veikta fasādes siltināšana un fasādes apšuvuma maiņa un krāsošana. Telpas 1 un 2 apvienotas un tiek veikta sienu konstruktīvo elementu maiņa. Patvaļīgi izbūvēta tualete telpa starp telpām Nr.12 un Nr.14. Īpašumā atrodas patvaļīgi uzbūvētas palīgceltnes (būves kadastra apzīmējumi 1300 007 2109002 un 1300 007 2109 003). Būvdarbi īpašumā tiek veikti bez Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta un bez attiecīgi izsniegtas būvatļaujas.
2009.gada 12.oktobrī saņemts I. S. paskaidrojums (lietas Nr.1.2-1/2918) kurā viņa dara zināmu, ka būvdarbus savā dzīvoklī veic pamatojoties uz būvprojektu, kurš netika akceptēts Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē, jo kopīpašnieks nedod savu piekrišanu. Vecās sienas tika izlauztas mitruma sēnītes dēļ un jau ir atjaunotas. Nojaukta patvaļīgi uzbūvētā tualete, telpa Nr.27. 2007.gada 27.februārī Jūrmalas pilsētas tiesā iesniegts prasījums par tiesību atzīšanu uz dzīvokļa pārplānošanu ieskaitot telpu Nr.12. Kopīpašnieces L.A. neierašanās dēļ tiesas process joprojām nav beidzies. Pēc L. A. pieprasījuma ir iegādāta Būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.
2009.gada 6.oktobrī Jūrmalas pilsētas domes būvvalde ir devusi atteikumu kopīpašniecei L. A. dzīvojamās mājas – savrupmājas Nr.001 pārplānošanai un fasāžu renovācijai pamatojoties uz to, ka objektā ir konstatēta patvaļīga būvniecība.
Pamatojoties uz to, ka ir pārkāpti Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta 1.daļa un 16.panta 1.daļa 2009.gada 9.oktobrī kopīpašniecei I. S. ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CC 000619 par patvaļīgu būvniecību.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta 2.daļu, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs trešajai personai, Būvvalde lūdza kopīpašniecēm sniegt viedokļus un argumentus par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu (ieskaitot būvju ar kadastra apzīmējumiem 1300 007 2109 002; 1300 007 2109 003 legalizāciju vai nojaukšanu) zemesgabalā Vidus prospektā 21, Jūrmalā.
Būvvalde pārbaudīja rīcībā esošo dokumentāciju un konstatēja sekojošo.
[1] Saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.5817 I daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.2.1. uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem būves Nr.001). Pamatojoties uz II iedaļas 1.daļas ierakstu īpašums Vidus prospektā 21, Jūrmalā pieder I. S. (personas kods ***) 13/25 domājamās daļa no īpašuma un L. A. (personas kods ***) pieder 12/25 domājamās daļas no īpašuma.
[2] 1991.gada 14.novembrī starp īpašuma Vidus prospektā 21, Jūrmalā kopīpašniecēm L. A.(personas kods ***) un I.S. (personas kods ***) tika noslēgts īpašuma lietošanas kārtības līgums, kurā atrunāts, ka L. A. lieto dzīvojamās mājas pirmā stāva telpas Nr.8, Nr.9, Nr.10, Nr.11, Nr.13, Nr.15, Nr.18 un otrā stāva telpa Nr.1, pagalmā atrodošos palīgceltni liters 2. Kopīpašnieces I. S. lietošanā paliek pirmā stāva telpas Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.5, Nr.6, Nr.7, Nr.14 un otrā stāva telpa Nr.2. Abu kopīpašnieku koplietošanā paliek telpas pirmā stāvā Nr.12 un otrajā stāvā telpas Nr.3, Nr.4, Nr.5. Zemesgabala lietošanas kārtība tiek noteikta sekojoši: I.S. lieto 13/25 domājamās daļas no zemesgabala un L. A. lieto 12/25 domājamās daļas no zemesgabala. īpašuma lietošanas kārtības līgums Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā nav reģistrēts.
[3] Saskaņā ar 2005.gada 7.aprīļa Valsts zemes dienesta būves tehniskās inventarizācijas lietu numurs 13000072109001-02 dzīvojamā mājā patvaļīgi uzbūvēta telpa Nr.12 un Nr.27 un uz zemesgabala patvaļīgi uzbūvētas divas palīgceltnes ar būves kadastra apzīmējumiem 1300 007 2109 002; 1300 007 2109 003.
Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībās, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.
Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta piektajā daļā ir noteikts arī tas, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:
1. lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;
2. lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).
Ņemot vērā augstāk norādīto, ir secināms, ka pašvaldībai ir jāpieņem lēmums būvinspektora konstatētās patvaļīgās būvniecības lietā, konkrētajā gadījumā tā ir būvobjekta dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2109 001) rekonstrukciju un palīgceltņu (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2109 002; 1300 007 2109 003) patvaļīgu būvniecību Vidus prospektā 21, Jūrmalā.
Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē nav saskaņotu un akceptētu būvprojektu dzīvojamās mājas rekonstrukcijai un būvju ar kadastra apzīmējumu 1300 007 2109 002, 1300 007 2109 003 būvniecībai un būvatļauja nav izsniegta.
2009.gada 2.novembrī ir saņemts kopīpašnieces L.A. viedoklis un argumenti, kurā viņa paskaidro, ka palīgceltne (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2109 002) viņai ir uzdāvināta kopā ar dzīvojamās mājas daļu un jautājums par tās nojaukšanu ir nepamatots.
Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē 2009.gada 27.oktobrī saņemts I.S.viedoklis un argumenti, kurā viņa lūdz atļaut turpināt būvniecību viņai piederošajā īpašuma daļā Vidus prospektā 21, Jūrmalā, arī telpās Nr.4 un Nr.12 un legalizēt 1992.gadā būvēto palīgceltni ar kadastra apzīmējumu 1300 007 2109 003, savu prasību pamatojot ar sekojošiem argumentiem:
Pirmkārt, objekta būvniecībai 2005.gada 26.oktobrī tika izsniegts Arhitektūras un plānošanas uzdevums Nr.14-10/717 „Dzīvojamās mājas lit.001 renovācijai/rekonstrukcijai”; 2006.gada 16.martā Jūrmalas pilsētas domes būvvalde izdevusi Kultūras pieminekļa vai aizsargājamās teritorijas objekta projekta dokumentācijas izstrādāšanas darba uzdevumu;
Otrkārt, saņemti tehniskie noteikumi būvprojekta izstrādāšanai no Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī 2006.gadā izstrādāts tehniskais projekts dzīvojamās mājas lit.001 renovācijai/ rekonstrukcijai kurš nav saskaņots un akceptēts Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē;
Treškārt, apbūves blīvums īpašumā Vidus prospektā 21, Jūrmalā ļauj kopīpašniecēm legalizēt patvaļīgi uzbūvētās palīgceltnes (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2109 002 un 1300 007 2109 003).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:
1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;
2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;
3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.
Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību, t.i. dzīvojamās mājas rekonstrukciju un palīgceltņu būvniecību Jūrmalā, Vidus prospektā 21 bez izstrādāta, Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē saskaņota un akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas, tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.
Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30.panta piektā daļa noteic, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus var pieņemt vai nu lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei administratīvais akts ir jāizdod.
Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.
Piemērojamā tiesību norma dod iestādei arī rīcības brīvību, lemjot par administratīvā akta satura izvēli, konkrētajā gadījumā izdot lēmumu par iespēju turpināt būvniecību vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Rīcības brīvība ir likumdošanas līdzeklis, kuru piemērojot tiek panākts augstāks taisnīguma līmenis individuālajā gadījumā un iestāde savu rīcības brīvību var izmantot tikai šai nolūkā.
Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegt leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.
Izvērtējot lietas materiālus un administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus Jūrmalas pilsētas dome konstatēja sekojošo.
Būvniecības likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zemesgabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku un minētā panta otrajā daļā noteikts, ka zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
Konkrētajā gadījumā būvniecības pasūtītājs ir zemesgabala Vidus prospektā 21, Jūrmalā kopīpašniece I. S. (personas kods ***) un L.A.(personas kods ***).
No iepriekš minētā ir secināms, ka būvniecības procesa ierosinātāja – zemesgabala Vidus prospektā 21, Jūrmalā kopīpašniece I.S. veikusi būvdarbus dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2109 001) rekonstrukciju Jūrmalā, Vidus prospektā 21 bez izstrādāta, Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē saskaņota un akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas bet, ņemot vērā būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību un dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu, par būvniecības turpināšanas iespējām ir jālemj Jūrmalas pilsētas domei. Tātad, lai būvniecības pasūtītājs varētu turpināt būvniecību atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāveic sekojošas procesuālās darbības: pirmkārt, jāpieņem domes lēmums par atļauju turpināt būvniecību; otrkārt, Būvvaldē jāakceptē būvprojekts un jāsaņem būvatļauja darbu turpināšanai Vidus prospektā 21, Jūrmalā.
Ņemot vērā to, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu ir nepieciešams izvērtēt kāds būtu iespējamais sabiedrības ieguvums, ja tiktu pieņemts lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir būves atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, tādejādi ierobežojot pasūtītāja I. S. tiesības turpināt dzīvojamās mājas rekonstrukciju savā īpašuma daļā, legalizēt palīgceltni un L. A. tiesības legalizēt palīgēku atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, t.i. Būvvaldē saskaņot būvprojektu, saņemt būvatļauju un turpināt būvniecību.
Pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir būves atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī un patvaļīgi uzbūvēto palīgēku nojaukšanu būtiski tiktu ierobežotas pasūtītājas I. S. un L. A. tiesības būvniecību reglamentējošo aktu noteiktā kārtībā saskaņot būvprojektu un turpināt būvniecību. Vērā ņemams ir arī fakts, ka patvaļīgās būvniecības rezultātā ir daļēji veikta dzīvojamās mājas siltināšana, tas ir palielināta būves energoefektivitāte. Šajā gadījumā šāda lēmuma pieņemšana nebūtu lietderīga tamdēļ, ka tas radītu tikai finansiālus zaudējumus būvniecības pasūtītājam.
Tātad būvdarbu turpināšanas gadījumā tiktu izpildīta likumdevēja noteiktā iespēja saskaņot būvprojektu, kā arī sabiedrība iegūtu drošu un sakārtotu vidi, tiktu novērsta jau veiktās būvniecības laikā izmantoto resursu likvidēšana.
No būvniecības pasūtītāja I. S. darbībām ir redzams, ka I. S. apzinās savu pieļauto nodarījumu un ir gatava veikt visus nepieciešamos pasākumus būvdarbu turpināšanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Samaksāta Administratīvās komisijas pielemtā soda nauda par patvaļīgu būvniecību.
Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka būvniecības pasūtītājai I.S. ir visi nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai savā nekustamā īpašuma daļā, kā arī nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 107.punktā ir atzītas būvniecības pasūtītāja I. S. tiesības Būvvaldē saskaņošanai iesniegt būvprojektu.
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas 1.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
21. Lēmuma 1. un 2.punkta neizpildes gadījumā:
21.1. I.S., personas kods
***, līdz 2015.gada 1.martam atjaunot dzīvojamo māju (būves kadastra
apzīmējums 1300 007 2109 001) Vidus prospektā 21, Jūrmalā iepriekšējā
stāvoklī un nojaukt patvaļīgi uzbūvēto palīgēku (būves kadastra apzīmējums 1300
007 2109 003) Vidus prospektā 21, Jūrmalā. Grozīts ar domes 2014.gada 10.aprīļa 182.lēmumu
21.2. L.A., personas kods ***, līdz 2019.gada 31.decembrim
nojaukt patvaļīgi uzbūvēto palīgēku ar kadastra apzīmējumu 1300 007 2109 002
Vidus prospektā 21, Jūrmalā. Grozīts ar domes 2014.gada 4.septembra 426.lēmumu
Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6 viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
|
Priekšsēdētājs |
R.Munkevics |