Priekšsēdētāja vietniece

R.Sproģe

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par republikas pilsētas vai novada īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu.

Līdz šim Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija spēkā Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2014.gada 12.jūnija saistošie noteikumi Nr.15 „Par Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu”, kas noteica Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanas prasības, kas jāievēro un jāņem vērā uzturoties pludmalē, peldvietās, peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Minētajos saistošajos noteikumos netika noteikts Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu zonu sadalījumu. Šobrīd ir izstrādāts kartogrāfiskais materiāls, kas iekļaujams saistošajos noteikumos. Iekļaujot šo materiālu saistošajos noteikumos būtu nepieciešams izdarīt Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 12.jūnija saistošajos noteikumu Nr.15 „Par Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu ” vairāk kā 50% grozījumus. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām saistošo noteikumu grozījumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo saistošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunus saistošos noteikumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1102.pantu pie publiskajiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šī panta pielikumā uzskaitītie ezeri un upes. Saskaņā ar Civillikuma 1104.pantu publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

Civillikuma 1102.panta pielikumā Jūrmalas administratīvajā teritorijā publisko ezeru sarakstā ir norādīts Slokas ezers ar platību 250 ha un publisko upju sarakstā ir norādīta Lielupe un tās atzarojumi – visā garumā. Slokas ezers atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas turējumā/apsaimniekošanā (saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu Slokas ezers iekļauts dabas lieguma zonā un jūras pusē skar ainavu aizsardzības zonu).

Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā.

Jūrmalas pilsētas dome ir izmantojusi Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.38 “Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība” 10.punktā deleģētās tiesības izveidot funkcionālos sektorus. Ar saistošajiem noteikumiem tiek noteiktas aktīvās atpūtas un mierīgās atpūtas zonas, lai nodrošinātu pludmales apmeklētājiem un vienlaicīgi videi draudzīgu, kā arī racionālu pludmales apsaimniekošanu, piekrastes ainavas, dabas un atpūtai nepieciešamo resursu aizsardzību un saglabāšanu.

Starptautiskās glābēju asociācijas (ILSE) vadlīnijas “Drošība Eiropas peldvietās” nosaka, ka peldvietas

nepieciešams norobežot, izmantojot ISO (the International Organization for Standardization) standartu sistēmu.

Glābšanas dienesta uzraudzības zonu nosaka līdz 200 metriem, lai nodrošinātu efektīvu peldētāju novērošanu glābšanas torņu vai glābšanas staciju tuvumā.

ILSE Riska vadības vadlīnijas nosaka, ka peldvietā, kurā norīkoti glābēji, to skaits nedrīkst būt mazāks par 2

(diviem) kvalificētiem glābējiem uz 200 metriem norobežotā zonā. Ja pludmales operators vēlas noteikt garāku

peldvietas daļu, tad jāizmanto ILSE kalkulācijas modeli, lai noteiktu glābēju skaitu nodrošinot alternatīvus risinājumu.

2. Īss projekta satura izklāsts

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt pludmales un peldvietu aizsardzību un uzturēšanu nosakot, peldvietu zonu sadalījumu un to izmantošanas kārtību. Saistošie noteikumi nosaka Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanas prasības, kas jāievēro un jāņem vērā uzturoties pludmalē, peldvietās, peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešajai daļai dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt publisko ūdeņu tai skaitā jūras piekrastes joslas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un saglabāšanu, ievērot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības, saimnieciskās darbības un citas prasības.

Jūrmalas pilsētas dome, pildot pašvaldības autonomo funkciju atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktam, šobrīd gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, publiski pieejamo teritoriju apsaimniekošanu gan piekrastes joslā, gan Lielupes un Varkaļu kanāla teritorijās. Minētā funkcija tiek pildīta izsoles kārtībā slēdzot pludmales nogabalu nomas līgumus ar privātpersonām, kas nodrošina videi draudzīgu un racionālu pludmales apsaimniekošanu, piekrastes ainavas, dabas un atpūtai nepieciešamo resursu aizsardzību un saglabāšanu, pludmales iekārtojuma kvalitāti, kas padarītu pludmali pievilcīgāku, krāšņāku un ērtāk izmantojamu Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Jūrmalas pilsētas pludmale ir viena iecienītākajām pilsētas atpūtas vietām. Līdz ar to pludmali nepieciešams aprīkot un iekārtot ar sezonas infrastruktūru (piemēram, labierīcības, pārģērbšanās kabīnes, nojumes utt.).

Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojums, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz, ka pludmales zonās atļauts izvietot pludmales infrastruktūru, vieglu konstrukciju īslaicīgas izmantošanas būves tirdzniecības objektiem, ēdināšanas objektiem, pludmales inventāra nomai un citiem atpūtnieku apkalpes objektiem, kas ir uzskatāmi par sezonas objektiem.

Tā kā būvnormatīvi un Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums neregulē sezonas būvju vai objektu izvietošanas kārtību, lai nodrošinātu harmonisku publiskās ārtelpas attīstību, Jūrmalas pilsētas domei ar saistošajiem noteikumiem ir jānosaka vides kvalitātes prasības un izvietošanas kritēriji, kā arī jāīsteno kontrole un uzraudzība pār sezonas objektiem publiskajā ārtelpā (t.sk. peldvietās un pludmalē).

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Tiešas ietekmes nav.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, kā arī personai kurai noslēgts pludmales nogabalu nomas līgums ar Jūrmalas pilsētas domi.

Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums personām uzliks pienākumus ievērot Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanas noteikumus, kas nodrošinās vienlīdzīgas tiesības.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Sezonas objekta izvietošanai pludmalē jāizstrādā un jāsaskaņo projekts ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes komisiju.

Atļauja sezonas objekta izvietošanai tiek izsniegta uz vienu sezonu. Projekta dokumentāciju par sezonas objekta izvietošanu jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā.

Par saistošo noteikumu pārkāpumu sastādīt administratīvā pārkāpumu protokolu ir pilnvarotas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas. Lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās veic Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteiktajā kārtībā.

No saistošajos noteikumos iekļautajām normām Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti vai sašaurināti.

Saistošo noteikumu piemērošanā privātpersona var vērsties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā vai Jūrmalas pilsētas domē.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas Jūrmalas pilsētas domes izveidotajā darba grupā, kurā piedalījušies Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas, Glābšanas dienesta, Pilsētplānošanas nodaļas, Īpašumu pārvaldes, Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļas, Attīstības pārvaldes, Vides nodaļas, Sporta servisa centra un Juridiskā nodrošinājuma nodaļas pārstāvji. Ņemti vērā Latvijas Kaitsērfinga Asociācijas priekšlikumi attiecībā uz pludmales zonējumu par vietām kur atļaut nodarboties ar kaitbordu un vindsērfingu.

Priekšsēdētāja vietniece

R.Sproģe