LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par Jūrmalas pilsētas domes
publisko pārskatu par 2002.gadu

Atbilstoši Latvijas Republikas likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 14.panta 3.daļai, Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 72.pantam, 21.panta 1.daļas 2.punktam, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.231 “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību” un Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 6.novembra lēmumam Nr.845 “Par gada publisko pārskatu” ir sagatavots Jūrmalas pilsētas domes publiskais pārskats par 2002.gadu. Iepazinusies ar domes publisko pārskatu par 2002.gadu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas domes publisko pārskatu par 2002.gadu saskaņā ar pielikumu.
2. Jūrmalas pilsētas domes galvenajai speciālistei sabiedrisko attiecību jautājumos V.Ramānei publicēt Jūrmalas pilsētas domes publisko pārskatu par 2002.gadu atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā un domes informātikas nodaļai (I.Petrovska) publicēt Jūrmalas pilsētas domes publisko pārskatu par 2002.gadu domes mājas lapā www.jpd.gov.lv internetā.
3. Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldei (A.Tukāne) Jūrmalas pilsētas domes publisko pārskatu par 2002.gadu nosūtīt LR Finanšu ministrijai, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
4. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam J.Hlevickim kontrolēt lēmuma izpildi.

Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2003.gada 25.jūnija lēmumu Nr.423

1. Pašvaldības nosaukums	Jūrmalas pilsētas dome
2. Pašvaldības juridiskā adrese	Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV2015
3. Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un datums	90000056357 1996.gada 13.marts
4. PVN maksātāja reģistrācijas numurs un datums	LV90000056357 1996. gada 10. jūnijā
5. Finanšu gads	01.01.20002. – 31.12.2002.
6. Jūrmalas pilsētas domes locekļi	15 deputāti
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs	Dainis Urbanovičs, kopš 2003.gada 28.maija- Juris Hlevickis
Finansu pārvaldes vadītāja	Andra Tukāne
Galvenā grāmatvede	Ināra Kundziņa
Zvērinātā revidente	SIA “Pašvaldību lietu un revīziju konsultāciju centrs” Sandras Vilcānes personā (sertifikāts Nr.30)
Teritorijas lielums	99 kv. km
Iedzīvotāju skaits	55328
Strādājošo skaits pašvaldības iestādēs un pašvaldības uzņēmumos	2450 (no pašvaldības budžeta finansētās iestādēs strādājošie); 2653 (pašvaldības uzņēmumos vai uzņēmumos, kuros pašvaldības daļa ir > 50 %, strādājošie)

Pašvaldības un demokrātijas attīstība

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu pilsētas attīstības mērķis ir veicināt daudzpusīgu ekonomisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas, lai nostiprinātu pilsētas patstāvību, celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ievērojot vides resursu racionālu izmantošanu.

2002.gads bija raksturīgs ar to, ka Jūrmalas pašvaldība strādāja jau otro gadu un bija uzkrājusi zināmu pieredzi, lai turpinātu domes struktūras optimizāciju, izveidojot Juridisko pārvaldi un Tūrisma un ārējo sakaru nodaļu.

Notikušas 29 domes sēdes, kurās pieņemti 1026 lēmumi, 19 noteikumi, 16 saistošie noteikumi, 33 nolikumi, 2 instrukcijas un 3 ieteikumi. Domē darbojas sešas komitejas, kurās notikušas 77 sēdes un izskatīti 690 jautājumi. Visaktīvākā bijusi Attīstības jautājumu komiteja, kurai notikusi 21 sēde un izskatīts 261 jautājums.

Tika izveidota Iedzīvotāju konsultatīvā padome, kurā ietilpst 17 pārstāvji no visiem pilsētas mikrorajoniem. Padome veido demokrātisku saikni starp pašvaldību un vietējo sabiedrību, apkopo un pauž domei iedzīvotāju viedokli nozīmīgos pilsētas attīstības jautājumos. Darbu sāka arī Jaunatnes lietu konsultatīvā padome.

Pašvaldība uzlaboja sabiedrības informēšanu par domes, komiteju, komisiju un padomju darbu. Informatīvais materiāls par plānotajām sēdēm un tajās izskatāmiem jautājumiem tika ievietots un bija pieejams internetā. Internetā bija pieejama informācija arī par pašvaldībā plānotajiem citiem nozīmīgiem pasākumiem. Šī informācija ik nedēļu tika aktualizēta un izplatīta zināšanai domes struktūrvienībām.

Informācija par domes sēdēm atbilstīgi LR likumam “Par pašvaldībām” bija pieejama trīs dienas pirms domes sēdes. Darba kārtība tika izlikta domes foajē pie ziņojumu dēļa un publicēta pilsētas bezmaksas laikrakstā “Jūrmalas Ziņas”. Internetā ir publiski pieejami domes pieņemtie lēmumi un citi dokumenti.

Tika izveidots Apmeklētāju apkalpošanas centrs domes ēkā, kur iedzīvotāji vienuviet var saņemt skaidrojumus un informāciju par visdažādākajiem pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem, kā arī iesniegt pieprasījumus un citus dokumentus no fiziskām un juridiskām personām. Apmeklētāju apkalpošanas centra datori pieslēgti pašvaldības lietvedības tīklam, un tas nodrošina vienotu un operatīvu saņemto un izsniegto dokumentu reģistrāciju, uzskaiti un kontroli. Tika veikti priekšdarbi, lai Apmeklētāju apkalpošanas centru atvērtu arī Kauguros, kur dzīvo gandrīz puse pilsētas iedzīvotāju.

Sabiedriskās kārtības nostiprināšanai un domes lēmumu izpildes kontrolei 2002.gadā tika dubultots Municipālās policijas personālsastāvs līdz 27 cilvēku kopskaitam, paredzot paralēli centrālajai policijas mītnei izveidot policijas iecirkni arī Kauguros.

Pašvaldība turpina publicēt savu aktuālo informāciju pilsētas laikrakstā “Jūrmalas Ziņas”, kas iznāk 10000 eks. latviski un 4000 eks. krieviski. Tika veikts socioloģisks pētījums par iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbu un ieinteresētību līdzdalībā pilsētas jautājumu lemšanā.

Ekonomiskā un sociālā situācija

Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski balstīta uz tūrisma un kūrorta attīstību. Lielākais tūristu skaits Jūrmalā arvien ir bijis no Krievijas. Palielinot tūrisma mārketinga aktivitātes Skandināvijas valstīs, vērojams palielinājums zviedru un somu tūristu skaitā. 2002.gadā tūristu skaita pieaugums Jūrmalas pilsētā bija 14%, 2001.gadā pieaugums bija 8%.

Tūristu skaita pieaugums veicina apkalpojošās sfēras uzņēmumu darbības attīstību pilsētā. Kopumā no 889 ekonomiski aktīvām uzņēmējsabiedrībām viesnīcu un restorānu pakalpojumus tūrisma jomā sniedz 77 uzņēmējsabiedrības. Papildus jāmin uzņēmumi, kas apkalpo ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus – 427 mazumtirdzniecības uzņēmumi, 44 ar transporta nozari saistītie uzņēmumi. Pašvaldība veicināja mazo un vidējo biznesu. Tika atklāts kuģīša “Jūrmala” satiksmes maršruts Rīga – Jūrmala - Rīga un atsevišķi reisi pa Lielupi.

Lai sakārtotu biznesa infrastruktūru, ir pieņemti vairāki nozīmīgi domes lēmumi, kas saistīti ar investīciju piesaisti.

Iesākta Jūrmalas Uzņēmēju konsultatīvās padomes izveide. Padome darbu sāks 2003.gadā. Tās mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Jūrmalas pilsētā un aktivizēt dialogu starp pilsētas pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu un tādu lēmumu pieņemšanu, kas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi pilsētā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību Dubultu – Vaivaru rajonā, Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu par iebraukšanas caurlaižu režīma zonas sašaurināšanu no Vaivariem uz Dubultiem. Pirms tam tika veikta uzņēmēju un iedzīvotāju aptauja. Uzņēmēji atzina, ka caurlaižu zonas sašaurināšana neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs viņu biznesu.

Bezdarba līmenis vidēji sastādīja 10,2% (2751 cilvēks). Tas bija saistīts ar akciju sabiedrības “Jūraslīcis” slēgšanu. Lai samazinātu bezdarba līmeni, kopā ar Nodarbinātības valsts dienesta Jūrmalas filiāli tika veikti nodarbinātību veicinoši pasākumi, izmantojot algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Šīm subsidētām darba vietām NVD Jūrmalas filiāle izlietoja Ls 15440. Gada beigās parādījās tendence bezdarba līmenim samazināties.

Par otru svarīgāko pilsētas tautsaimniecisko nozari uzskatāma būvniecība, kas ietver jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. Nefinansu investīcijas šajā nozarē 2002.gadā bija 10,6 milj.lati. Pamazām palielinājās arī būvniecības un rekonstrukcijas darbi ar tūrismu saistītos objektos.

Lai sakārtotu un modernizētu pilsētas infrastruktūru, pašvaldība aktīvi iesaistās Valsts investīciju programmas īstenošanā. Ar valsts atbalstu sekmīgāk tiek risinātas pilsētai sasāpējušas problēmas izglītības, transporta un sociālajā jomā. 2002.gadā pašvaldība sagatavoja un iesniedza VIP sešus investīciju projektu pieteikumus, kā arī gatavoja jaunus pieteikumus 2003.-2005.gadam.

Tika turpināta pilsētas siltumapgādes koncepcijas realizācija - jaunu siltumapgādes rajonu un patērētāju veidošana, Dubultu rajona gazifikācija, siltumtīklu rekonstrukcija un katlumāju modernizācija. Ir iecerēta koģenerācijas stacijas būvniecība. Šo pasākumu veikšanai tiek plānots piesaistīt investīcijas no valsts budžeta.

Pašvaldības pārvaldes struktūra

Budžeta iestādes

Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā noteikto funkciju pildīšanai pašvaldība ir izveidojusi šādas budžeta iestādes:

Iestādes nosaukums	Strādājošo skaits 2002.gadā
Jūrmalas pilsētas dome	176
Skolu valde	766
Tenisa skola	3
Sākumskola “Taurenītis”	67
Valodu centrs	9
Mūzikas vidusskola	83
Jūrmalas muzejs	18
Jūrmalas teātris	12
Bibliotēku apvienība	60
Bāriņtiesa	13
Labklājības pārvalde	30
Municipālā policija	14
Jūrmalas 1.ģimnāzija	108
Kauguru vidusskola	154
Jaundubultu vidusskola	77
Jūrmalas mākslas skola	44
Pumpuru vidusskola	123
Jūrmalas vakara vidusskola	31
Majoru pamatskola	92
Lielupes vidusskola	96
Slokas pamatskola	99
Vaivaru pamatskola	36
Alternatīvā skola	55
Majoru kultūras nams	21
Mežmalas vidusskola	141
Bulduru kultūras nams	12
Kauguru kultūras nams	19
Peldēšanas skola	44
Sākumskola “Atvase”	47
Kopā	2450

Pilsētas attīstības jautājumi

Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns ir apstiprināts 1995.gada 27.jūlijā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.893. Plānā tika apkopoti attīstības stratēģijas mērķi, vadlīnijas un ieteikumi, kas veido Jūrmalas pilsētas domes politiku. Saskaņā ar Attīstības plānu tika izstrādāti un 1997.gada 20.februārī apstiprināti Jūrmalas apbūves noteikumi.

1999.gadā tika pieņemts Jūrmalas domes lēmums par Attīstības plāna grozījumu uzsākšanu. 1999.gada 4.novembrī ar Jūrmalas domes lēmumu Nr.1116 tika apstiprināti grozījumi un papildinājumi Jūrmalas Apbūves noteikumu I.daļā, bet 1999.gada 9.decembrī ar lēmumu Nr.1224 “Par Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanu un izmaiņām Jūrmalas Apbūves noteikumu I.daļā” veiktas citas izmaiņas. 2000.gada 6.janvārī tika pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.18 “Par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu II.daļas apstiprināšanu”. 2000.gada 3.februārī ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.85 “Par izmaiņām Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā (Ģenerālplānā)” un lēmumu Nr.86 “Par detālplānojumu izstrādāšanu un izmaiņām Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (Ģenerālplāna) 1.sējumā” tika pabeigts Attīstības plāna un Apbūves noteikumu izmaiņu process.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 24.oktobra lēmumu Nr.630 “Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) izvērtēšanas uzsākšanu”, ar domes lēmumu izveidotā darba grupa izvērtēja spēkā esošā Attīstības plāna 1.sējuma 1995.gada redakciju. Atbilstoši sagatavotajam darba uzdevumam tika izstrādāts izvērtējuma gala ziņojums.

2003.gada 22.janvārī tika pieņemts Jūrmalas domes lēmums Nr.27 “Par Jūrmalas Attīstības plāna (Ģenerālplāna) 1995.gada redakcijas izvērtējumu.” Jūrmalas Attīstības plāna 1995.gada redakcijas izvērtējums ar aktualizētu esošās situācijas un problēmu izklāstu var būt par pamatu turpmāk izstrādājamai Jūrmalas pilsētas attīstības programmai, kurā tiktu noteikti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi, gan arī konkrēti risinājumi šo mērķu sasniegšanai un teritorijas zonējuma analīzei, ņemot vērā apbūves attīstības pozitīvās un negatīvās tendences.

2001.gadā tika pabeigts darbs pie “Jūrmalas vides aizsardzības politikas plāna” izstrādes, to apstiprinot Jūrmalas pilsētas domē 2002.gada 30.janvārī.

2002.gadā tika uzsākti izpētes darbi Slokas - Kauguru apvedceļa plānošanas vajadzībām.

Ir uzsākta Jūrmalas administratīvās robežas sakārtošana un uzmērīšana.

Kūdras teritorijas detālā plānojuma apbūves plānošanas vajadzībām ir veikta šīs teritorijas inženierģeoloģiskā izpēte.

Tika uzsākti izpētes darbi Lielupes tilta rekonstrukcijai un transporta shēmas izstrādei.

Ir papildināts sadarbības līgums ar Valsts Zemes dienestu par Jūrmalas digitālās kartes izveidošanu.

Pašvaldība piedalījās ES PHARE programmas “Baltijas palete II” transporta grupas darbā.

Tika pabeigts darbs pie Rīgas reģiona Autoceļu attīstības plāna reģionālās reformas ietvaros.

2002.gadā ir izstrādāti un, ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem pieņemot saistošos noteikumus, apstiprināti šādi detālie plānojumi:

• 8.maijā apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Upes ielā 1 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.6;
• 9.oktobrī apstiprināts detālais plānojums sabiedriskajam centram Vaivaros un pieņemti saistošie noteikumi Nr.10;
• 6.novembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Kaugurciems 1103 un tam pieguļošajai teritorijai un pieņemti saistošie noteikumi Nr.11;
• 4.decembrī apstiprināti grozījumi detālajam plānojumam Poruka prospektā 8 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.12;
• 18.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Baznīcas ielā 2 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.13;
• 18.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Kāpu ielā 111/113 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.14;
• 18.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Slokas ielā 89 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.15.

2002.gadā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem ir uzsākta šādu detālo plānojumu izstrāde:

• 16.janvārī ar lēmumu Nr.23 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai Bražuciemā starp Babītes ielu, Bražuciema ielu, dzelzceļu un Lielupi;
• 16.janvārī ar lēmumu Nr.26 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Kāpu ielā 131/133;
• 30.janvārī ar lēmumu Nr.61 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Zigfrīda Meierovica prospektu, Ērgļu, Jomas, Pūpolu ielām un pludmali;
• 27.martā ar lēmumu Nr.215 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde kvartālam starp Ernesta Birznieka-Upīša ielu, 13.līniju, 17.līniju un pludmali. Detālais plānojums apstiprināts 2003.gada 8.janvārī, pieņemot saistošos noteikumus Nr.1;
• 27.martā ar lēmumu Nr.216 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Skolotāju ielā 1. Detālais plānojums apstiprināts 2003.gada 19.februārī, pieņemot saistošos noteikumus Nr.4;
• 7.martā ar lēmumu Nr.293 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Asaru prospektā 59;
• 5.jūnijā ar lēmumu Nr.474 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Vikingu, Mastu un Bebru ielām un Lielupi;
• 3.jūlijā ar lēmumu Nr.568 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde “Par teritorijas attīstības koncepcijas izstrādāšanu slēgtās Slokas Celulozes un papīra fabrikas teritorijā”;
• 17.jūlijā ar lēmumu Nr.588 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Sloka 7110;
• 17.jūlijā ar lēmumu Nr.589 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Sloka 7122;
• 17.jūlijā ar lēmumu Nr.590 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūras ielā 31 un Jūras ielā 33;
• 31.jūlijā ar lēmumu Nr.611 ir uzsākta detālā plānojuma grozījumu izstrāde zemesgabalam Rotas ielā 21.
• 31.jūlijā ar lēmumu Nr.612 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Madonas ielu, Mālpils ielu, pludmali un esošo apbūvi Dzintaru prospektā;
• 28.augustā ar lēmumu Nr.667 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Piekrastes ielu, Olgas ielu un Alfrēda Kalniņa ielu;
• 28.augustā ar lēmumu Nr.668 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam 33. līnijā 2;
• 23.oktobrī ar lēmumu Nr.818 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Kļavu ielu, Slokas ielu, apbūvi Rūdolfa Blaumaņa ielā un pludmali;
• 23.oktobra ar lēmumu Nr.819 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabaliem Bulduru prospektā 160, Bulduru prospektā 162, Meža prospektā 151 un Meža prospektā 153;
• 23.oktobrī ar lēmumu Nr.820 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūras ielā 58;
• 6.novembrī ar lēmumu Nr.857 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Mellužu prospektu, Mežsargu ielu un Kāpu ielu;
• 6.novembrī ar lēmumu Nr.858 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai Dubultos starp Slokas ielu, apbūvi Liedaga ielā, Baznīcas ielu un pludmali. Ar 2003.gada 5.marta lēmumu Nr.129 ir izmainīta detālā plānojuma teritorija;
• 4.decembrī ar lēmumu Nr.940 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Iecavas ielā 4;
• 4.decembrī ar lēmumu Nr.941 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Bulduru prospektā 107;
• 4.decembrī ar lēmumu Nr.942 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Dārzkopības ielā 20;
• 4.decembrī ar lēmumu Nr.943 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Mellužu prospektā 19;
• 4.decembrī ar lēmumu Nr.944 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai starp Parka ielu, Pils ielu, Zigfrīda Meierovica prospektu, Gončarova ielu un pludmali.

Valsts Zemes dienests ir sastādījis zemes bilanci Jūrmalas pilsētā pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām uz 2003.gada 1.janvāri.

Atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra kārtošanas nolikumam, kas apstiprināts ar Valsts Zemes dienesta 1999.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.4, Valsts Zemes dienesta sastādītajā zemes bilancē pašvaldības zemes ir sagrupētas divās grupās: pašvaldības īpašumi un pašvaldības lietojumi.

Pašvaldības īpašuma tabulā ir uzskaitīta zemes platība, kas saskaņā ar iepriekšminēto nolikumu ir pašvaldības īpašumā (īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā) un tiesiskajā valdījumā (atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā atjaunotas īpašuma tiesības vai piešķirtas īpašumā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu Zemesgrāmatā”).

Jūrmalas pilsētas domes bilancē ir pieņemtas tikai tās zemes platības, uz kurām īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā. Pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošā zemes platība nav pieņemta domes bilancē.

Pašvaldības lietojumā ir uzskaitītas visas zemes, par kurām vēl nav pieņemti Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas lēmumi, bet ir pieņemti Zemes komisijas atzinumi par pašvaldībai piekrītošu zemesgabalu izveidošanu.

Vides aizsardzības jomā realizēti projekti par Ls 34500, tai skaitā:

• Pazemes ūdeņu aizsardzības rīcības programmas realizācija – Priedaines un Kūdras izgāztuvju monitorings – Ls 5000;
• Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana Slokas attīrīšanas ietaisēm – Ls 10000;
• Vides izglītības pasākumi un akcijas (konference par ilgtspējīgu attīstību Jūrmalā, Zilā karoga kustības pasākumi, Vides aizsardzības diena, Local Agenda 21 semināri) – Ls 7000;
• Televīzijas raidījumu cikla par vides aizsardzības tēmām organizēšana – Ls 1000;
• Lielupes krasta riska zonu noteikšana un kartēšana krasta nostiprināšanas organizēšanai – Ls 3000;
• Kārklu stādījumu veidošana un kāpas stiprināšana pludmalē – Ls 4000;
• Ūdensanalīžu veikšana peldūdeņiem Rīgas līča Jūrmalas pludmalēs – Ls 2000;
• Raga kāpas, palieņu pļavu bioloģiskā izpēte, aizsargājamie augi, ornitoloģiskās izpētes – Ls 500;
• Jūras aļģu un citu organisko atkritumu kompostu ražošanas ekoloģiskais un ekonomiskais pamatojums – Ls 1500;
• Dalības maksa ICLEI – Ls 500;
• Starptautiskā sadarbība – Ls 2000.

Izglītībai no pamatbudžeta līdzekļiem izlietoti Ls 4957202 (no tiem Ls 1978099 no iedalītās valsts mērķdotācijas vispārējās vidējās izglītības pedagoģisko darbinieku, 5 un 6-gadīgo bērnu sagatavošanai skolai un daļējai ārpusskolas pedagoģisko darbinieku algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu finansēšanai).

2002.gadā liela uzmanība tika veltīta izglītības iestāžu remontiem un renovācijai. Ar Pasaules Bankas kredītu palīdzību veikti energoekonomijas un renovācijas darbi sākumskolā “Atvase”, Lielupes un Pumpuru vidusskolās (kopsummā par Ls 464118 plus finansējums no pašvaldības budžeta – Ls 97907). 2002.gadā par pašvaldības līdzekļiem veikti remonta darbi daudzās skolās, pirmsskolas un interešu izglītības iestādēs kopsummā par Ls 133735.

Uzsākot jauno mācību gadu, 2002.gada 1.septembrī Jūrmalā darbojās:

• 4 sākumskolas (1.-6.kl.),
• 4 pamatskolas,
• 1 ģimnāzija ar proģimnāzijas klasēm,
• 6 vidusskolas,
• 1 vakara vidusskola,
• 1 speciālās izglītības internātskola,
• 9 pirmsskolas iestādes un pirmsskolas grupas 5 skolās,
• 7 interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Jūrmalas skolās mācījās 7199 skolēni, tajā skaitā:

• 1.-9.kl. - 5590 skolēni,
• 10.-12.kl. - 1007 skolēni,
• vakara vidusskolā - 516 skolēni,
• speciālās izglītības internātskolā - 86 skolēni,
• 1.klasē mācības uzsāka 455 skolēni,
• 10.klasē mācības uzsāka 425 skolēni.

Pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 1634 bērni jeb 65% pirmsskolas vecuma bērnu. Praktiski visi pilsētā dzīvojošie 5 un 6-gadīgie bērni tika iesaistīti obligātajā sagatavošanā skolai (407 piecgadīgie bērni, 384 sešgadīgie bērni).

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu kultūrizglītības, sporta, tehniskās jaunrades un vides izglītības programmās darbojās ap 3500 bērnu.

2002.gadā 9.klasi beidza 696 skolēni, no tiem 502 (72%) turpina mācības 10.klasē. 12.klasi beidza 424 skolēni, no tiem 235 (55%) iestājās augstskolās.

2002.gadā izglītības jomā:

• izstrādāti un Jūrmalas pilsētas domē apstiprināti Jūrmalas pirmsskolas iestāžu nolikumi, pirmsskolas iestādes reģistrētas Valsts izglītības iestāžu reģistrā Izglītības un zinātnes ministrijā;
• izstrādāti un Jūrmalas pilsētas domē apstiprināti Jūrmalas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu – Jūrmalas sporta skolas, Jūrmalas peldēšanas skolas, Jūrmalas burāšanas skolas nolikumi; šīs iestādes reģistrētas Valsts izglītības iestāžu reģistrā Izglītības un zinātnes ministrijā; Jūrmalas mākslas skolas nolikums iesniegts reģistrēšanai Kultūras ministrijā;
• izstrādātas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras tiek īstenotas Jūrmalas sporta skolā, Jūrmalas peldēšanas skolā, Jūrmalas burāšanas skolā un Jūrmalas mākslas skolā;
• akreditētas Jūrmalas sporta skola, Jūrmalas peldēšanas skola, sākumskola “Ābelīte”, Lielupes vidusskola un to īstenotās izglītības programmas;
• uzsākta gatavošanās Jūrmalas burāšanas skolas un Jūrmalas mākslas skolas akreditācijai;
• tiek pilnveidots darbs ar datu bāzi LOTUS NOTES programmā (Jūrmalas bērnu reģistrs, skolēnu reģistrs, pedagogu reģistrs), izmantojot Jūrmalas izglītības iestāžu vienoto datu pārraides tīklu;
• noslēgti līgumi ar 142 pašvaldībām par izglītības pakalpojumu sniegšanu šo pašvaldību teritorijās pierakstītiem 1217 bērniem;
• no 2002.gada 1.septembra uzsākta obligātā 5–gadīgo bērnu izglītošana Jūrmalas pirmsskolas iestādēs un skolās;
• sniegta metodiskā palīdzība skolām, organizējot semināru ciklu, izglītības programmu novērtēšanai;
• organizēts konkurss uz Ķemeru vidusskolas direktora vietu;
• organizētas 22 vasaras nometnes 1410 Jūrmalas skolēniem, konkursi, mācību priekšmetu olimpiādes, sporta sacensības. Jūrmalas 1.ģimnāzijas 11. klases skolēns Agnis Liukis ieguva 1.vietu valsts matemātikas olimpiādē un piedalījās Latvijas valsts komandas sastāvā pasaules matemātikas olimpiādē, kur ieguva atzinību;
• organizēti 16 kursi pedagogiem dažādos mācību priekšmetos un audzināšanas jautājumos, kursus apmeklējuši 368 pedagogi;
• organizēta Jūrmalas aktīva līdzdalība 13.starptautiskās Bioloģijas olimpiādes sagatavošanā un norisē, piedalījās ap 170 dalībnieku un 160 oficiālo pārstāvju no 42 valstīm. Jūrmalas pilsēta atbildēja par dalībnieku uzturēšanos viesnīcās “Daina” un “Baltija”, dzīves apstākļiem, atpūtas organizēšanu;
• organizēta 2002.gada valsts pārbaudes darbu norise un analizēti to rezultāti, par galveno uzdevumu 2001./2002. mācību gadā uzskatot zināšanu kvalitātes celšanu. Organizēti semināri un kursi skolu administrācijai, skolotājiem par dažādiem zināšanu kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem, iesaistot pedagoģijas zinātniekus. Skolas rosinātas izmantot dažādas pedagoģiskās metodes (izveidotas korekcijas klases, korekcijas grupas, individuālais darbs ar skolēniem), lai radītu iespēju skolēniem, kam ir problēmas mācībās, sekmīgi apgūt zināšanas. Apspriesta speciālās izglītības attīstība Jūrmalā;
• notika interešu izglītības iestāžu reorganizācija, kuras rezultātā vairākas interešu izglītības programmas tika slēgtas, bet bērnu klubs “Ķemeri” pievienots Ķemeru vidusskolai, Boksa kluba un orientēšanās kluba “Liedags” programmas pievienotas Jūrmalas sporta skolai, Slokas pamatskolas vizuālās mākslas programmas – Jūrmalas mākslas skolai, Jūrmalas skolu valdes autoapmācības centrs – Jūrmalas Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centram, vairākas programmas no bērnu klubiem “Dzirkstīte”, “Jaunība”, “Ceļvedis” un “Austriņa” – Jūrmalas 1.ģimnāzijai, Kauguru vidusskolai, Mežmalas vidusskolai, Lielupes vidusskolai, Jaundubultu vidusskolai;
• tika izvērtēta izglītības sadaļa Jūrmalas pilsētas attīstības plānā.

Labiekārtošana un komunālā saimniecība

Sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai no pašvaldības pamatbudžeta izlietoti Ls 1152056 jeb 20,70 lati uz vienu pilsētas iedzīvotāju. No minētajiem līdzekļiem Ls 535896 jeb 42,5% pabalstu veidā novirzīti trūcīgajiem pilsētas iedzīvotājiem.

Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādēs ievietotiem 185 bērniem uzturēšanai izlietoti Ls 252677. Nakts patversmi izmantojušas 86 personas – izlietotais finansējums Ls 14868.

Strādā trīs “zupas virtuves”, kuras var apmeklēt maznodrošinātas (trūcīgas) personas. Šos pakalpojumus izmanto apmēram 80 maznodrošinātas personas darba dienās. 2002.gadā “zupas virtuvēm” tika izlietoti Ls 8200.

Sociālās un veselības aprūpes nodaļas uzturēšanai Slokas slimnīcā tika izlietoti Ls 26596. Sociālās aprūpes nodaļā ar 25 gultas vietām tika izlietoti Ls 39066.

Dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldības finansējamā daļa bija Ls 26818.

Brīvpusdienas skolās katru mēnesi saņēma apmēram 700 skolēni, šim mērķim tika izlietoti Ls 37431.

Dzīvokļa pabalsti ir piešķirti 1060 ģimenēm. Apkures pabalstos izlietotā summa ir Ls85250.

2002.gadā bija 1186 trūcīgas ģimenes. Trūcīgu ģimeņu pabalstos tika izmaksāti Ls 38653. Pabalstu kurināmā iegādei saņēma 724 personas, izlietojot šim pabalstam Ls 18124. Pārtikas produktu talonus saņēma 936 personas, un šim mērķim tika iztērēti Ls 18711.

Veselības aizsardzībai no pašvaldības budžeta 2002.gadā piešķirta dotācija Ls 55533.

Veselības aprūpes pabalstu saņēma 398 personas, iztērēti Ls 9562.

Bērnu ortodontijas pakalpojumus saņēma 239 bērni, iztērējot no pašvaldības budžeta Ls10043.

Veselības iestādēm tika segtas pacientu iemaksas par trūcīgiem pacientiem, izlietojot no pašvaldības budžeta Ls 5811.

Alkoholisma un narkomānijas profilakses programmas ietvaros tika iztērēti Ls 7519, t.sk. vasaras nometnei “Drauga draugs” Ls 1590. UNDP un AIDS profilakses centram sadarbojoties ar Jūrmalas pašvaldību, uzsākta projekta “Vienota sekundārās profilakses tīkla izveide intravenozo narkotiku lietotājiem Latvijas teritorijā” realizācija Jūrmalā, nodrošinot mobilā konsultāciju – šļirču apmaiņas punkta darbību (mikroautobuss).

2002.gadā Jūrmalas pilsētā notika 206 liela mēroga kultūras pasākumi. No pašvaldības budžeta tika finansēti tādi pasākumi, kā - “Līgo Latvija Jūrmalā”, “Zvejnieksvētku kokteilis”, “Jomas ielas svētki”, Antīko automobiļu salidojums, vides mākslas projekts “Jūras zirgs”, grupas “Chumbavamba”, grupas “Suede” koncerts, Kendijas Dalferes koncerts, “Kronos quartet” koncerts, Lieldienas, Amatu dienas u.c. par kopējo summu Ls 25447.

Par jaunu garīgās mūzikas koncertu rīkošanas vietu ir kļuvusi Dubultu evanģeliski luteriskā baznīca, kurā 2002.gadā ir notikuši vairāki labdarības koncerti - Lieldienās un Ziemassvētkos, kā arī HIV inficēto un AIDS slimnieku atbalstam Jūrmalā Rīgas saksofonu kvarteta koncerts ”Mūzika Dievnamā”.

Notika vairāki festivāli: “Tu esi pamanīts”- Latvijas jauno pop-rok grupu konkurss, “Arabeska” - bērnu un jauniešu horeogrāfijas festivāls u.c., kā arī starptautiskais jauno populārās mūzikas izpildītāju festivāls “Jaunais vilnis”, ko organizēja Krievijas kompānija ARS, Telekompānija ORT.

Tika organizētas 44 Jūrmalas mākslinieku izstādes, no kurām 31 ir personālizstāde, 11 mākslinieku grupu izstādes. Latvijas mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas 25 gadu jubilejas izstāde tika sarīkota Rīgā. Vairāki Jūrmalas mākslinieki ir ciemojušies Jūrmalas sadraudzības pilsētās ārzemēs.

Jau tradicionāli tika organizēti pasākumi dažādās Jūrmalas vietās - Ķemeru svētki Ķemeros, Maizes svētki Kauguros, Annas diena Slokā, dažādi koncerti Mellužu estrādē. Tika finansiāli atbalstīti sabiedrisko organizāciju ierosinājumi rīkot Līgo svētkus, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, Jūrmalas Latviešu biedrības 120.gadadienu u.c.

2002.gadā kultūras projektu finansēšanas konkursā tika atbalstīti 14 projekti par summu Ls 15000, no kuriem veiksmīgākie bija Ziemeļvalstu kultūras dienas Jūrmalā, pop-rok festivāls “Tu esi pamanīts”, starptautiskais Antīko spēkratu salidojums, foto izstāde “Jūrmalas izstāde 2002”, Vislatvijas pensionāru diena.

Tika ieguldīts liels darbs, lai Jūrmala kļūtu par aktīvu atpūtas un izklaides vietu, kā arī pilsētu, kura vasaras sezonā piedāvā plašu kultūras programmas klāstu.

2002.gadā notikuši 218 sporta pasākumi, no pašvaldības budžeta finansēti 99 pasākumi par kopējo summu Ls 28596.

Tika organizēts Jūrmalas pilsētas un 5.medicīnas darbinieku “Keggi-vello” sacensības, velobrauciens pa pludmali 12 km maršrutā Dzintari - Melluži - Dzintari un Jauno ceļu satiksmes drošības dalībnieku sacensības. Notika starptautiskais vieglatlētikas supermaratons 50 un 100 km distancē. Sadarbībā ar Vācijas Lejassaksijas jaunatnes savienību tika realizēts Eiropas tūres jaunatnes sporta projekts “Go Sport”. Jūrmalā notika Eiropas čempionāts ūdensmotosportā S-550 un O-125 klasēs, ITF Latia Futures turnīrs tenisā.

Vēl notika skolēnu sporta svētki "Olimpiskā diena", "Pirmais solis", ielu basketbola turnīrs "Adidas 3:3", pludmales futbola piecu posmu sacensības "Jūrmalas domes kauss 2002", pludmales volejbola turnīrs trīs posmos ar finālu, pludmales skrējiens ”Bruņurupucis”, starptautiskas sacensības burāšanā, Baltijas valstu kausa izcīņas sacensības airēšanā, starptautiskais turnīrs pludmales handbolā ”Nemo”, starptautiskais mākslas vingrošanas festivāls ”Mazā - lielā grācija”, pilsētas tradicionālie pavasara un rudens vieglatlētikas krosi, realizēts projekts “Pepija” un “Pakaviņš” - cilvēkiem ar funkcionāliem kustību ierobežojumiem un starptautiskās ANO programmas ietvaros sporta svētki ”Es varu!”, jaunrades festivāls grūtdieņiem ”Uzdrošinies un nāc līdzi!”, Baltijas valstu draudzības sacensības boksā, starptautiskās sacensības basketbolā Ilmāra Pirtnieka kausa izcīņā, mākslas vingrošanas sacensības “Ziemassvētku brīnums”, pavasarī un rudenī katras ceturtdienas pēcpusdienā dažādās pilsētas vietās notika regulāras tautas orientēšanās sacensības, bet otrdienās skrējienu seriāls “Dzintaru apļi”, kā arī ikgadējais Jūrmalas pilsētas sporta sezonas noslēguma pasākums “Sporta laureāts”.

Jūrmalas pilsētas sportisti piedalījās starptautiskajās sacensībās karatē Vācijā, Pasaules čempionātā mākslas vingrošanā Japānā, starptautiskajās sacensībās dambretē Holandē un Francijā, Pasaules čempionātā jāšanas sporta iejādes disciplīnā Polijā, Krievijā, Igaunijā, starptautiskajās “Coca-cola” kausa izcīņas sacensībās futbolā jauniešiem Zviedrijā un Norvēģijā, izcīnot kausus, Eiropas čempionāta sacensību posmos ūdensmotosportā.

Jūrmalas pilsētā darbojošās sporta organizācijas:

• 35 sporta klubi,
• 7 skolu sporta klubi,
• 1 sporta skola,
• 1 peldēšanas skola.

• 31 treneris,
• 43 sporta skolotāji.

• 9 ārstnieciskās vingrošanas zāles,
• 8 trenažieru zāles,
• 5 sacensību prasībām atbilstošas sporta spēļu zāles,
• 11 peldbaseini, no kuriem 2 ir atbilstoši sacensību prasībām,
• 20 tenisa korti, no tiem 6 - slēgtie,
• 2 minigolfa laukumi,
• 1 jāšanas sporta manēža un laukums,
• 2 jahtklubi,
• 3 kompleksie skolu sporta laukumi,
• 1 airēšanas baseins,
• 1 ūdensslēpošanas bāze,
• 7 biljarda zāles.

Jūrmalas pilsētā izglītības sistēmā tiek realizētas 53 sporta izglītības programmas, no kurām 29 interešu izglītībā, bet 24 ir skolu papildprogrammas.

Pašvaldības finanses

Pašvaldības uzdevums ir organizēt pašvaldības finanšu sistēmu ar tās būtisko sastāvdaļu – pašvaldības budžetu.

2002.gada pašvaldības budžets salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pieaudzis, un tas ir likumsakarīgi, jo ilustrē iepriekšējos gados aizsāktās pozitīvās tendences pilsētas ekonomiskajā attīstībā. Jau uzsākot darbu pie 2002.gada budžeta, tika norādīts, ka svarīgs ekonomiskās stabilitātes rādītājs ir ilglaicīga finansu resursu plānošana. Tā liecina par pārdomātu un mērķtiecīgi virzītu tālāku attīstību.

2003.gada 5.martā ir pieņemti noteikumi Nr.2 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2002.gada budžeta izpildes un 2003.gada budžeta apstiprināšanu”.

Jūrmalas pilsētas konsolidētā kopbudžeta izpildi 2001.-2002.gadā raksturo:

Kopumā ieņēmumi 2002.gadā tika pārpildīti par Ls 32735 jeb 100,2%, t.sk., pamatbudžeta pārpilde ir Ls 14505, bet speciālā budžeta - Ls 18230. Pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar kopējiem ieņēmumiem 2002.gadā ir 80,9%. Salīdzinājumā ar 2001.gadu kopējie pašvaldības budžeta ieņēmumi palielinājušies par Ls 1143642 jeb 9,0%, t.sk., pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies par Ls 1022997 jeb 10,0%, bet speciālā budžeta ieņēmumi samazinājušies par Ls 1728 jeb 0,1%.

Kopējie izdevumi tika pārpildīti par Ls 32734 jeb 100,2%, jo atlikums gada beigās bija lielāks, nekā plānots. Salīdzinājumā ar 2001.gadu kopējie budžeta izdevumi ir palielinājušies par Ls 1524461 jeb 12,4%, t.sk., tīrie pamatbudžeta izdevumi par Ls1240325, bet speciālā budžeta izdevumi par Ls 429899.

2002.gadā kopējais pašvaldības saistību apjoms kopā ar galvojumu bija Ls 1199326 jeb 14,5% no pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem. Uz 2003.gada 1.janvāri Jūrmalas pilsēta bija aizņēmusies 9 kredītus, t.sk., no Valsts Kases sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju 2002.gadā tika ņemts kredīts Jūrmalas pilsētas skolu renovācijai Ls 297000 apjomā. Kredītnosacījumi ir ļoti labvēlīgi pašvaldībai, jo, noteiktā apjomā ieguldot līdzekļus izglītības sistēmā, tas tiek dzēsts, kā arī kredītprocenti netiek rēķināti, ja tiek pildītas uzņemtās saistības. Bez tam 2002.gadā tika ņemts arī īstermiņa kredīts apkures nodrošināšanai Ls 470000. Ņemot vērā budžeta ieņēmumu daļas saspringto izpildi, bērnu nama “Sprīdītis” kredīta atmaksa Ls 75000 apmērā tika pārcelta uz 2003.gada 1.ceturksni.

Jāatzīmē, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un samazinoties pamatlikmēm komercbankās, pašvaldība lūdza samazināt Valsts kases izsniegtajiem kredītiem kredītprocentus; kredītprocenti pašlaik ir 5,88 % (bija 13,16%).

Pamatbudžets

Ieņēmumi

Jūrmalas kopējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ir Ls 9035724 jeb salīdzinājumā ar plānu 100,2%, t.sk., nodokļu ieņēmumi ir iekasēti Ls 8099689 jeb ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,6%, bet nenodokļu ieņēmumi - Ls 936035 jeb 97,4%. Salīdzinājumā ar 2001.gadu nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par Ls 524980 jeb 7,0%, bet nenodokļu - palielinājušies par Ls 190865 jeb 25,7%.

Nodokļu ieņēmumi

Nenodokļu ieņēmumi

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pieaudzis par Ls 480677 jeb 8,5%. Šim nodokļu ieņēmumu veidam ir lielākais īpatsvars kopējos budžeta ieņēmumos, t.i., 54,8%. Jūrmalas pilsēta šo nodokli saņem atskaitījumu veidā no Valsts Kases, un 2002.gadā tas tika ieskaitīts virs plāna Ls 93490 apmērā, kā rezultātā radās ieņēmumu daļas pārpilde, kas sedza citu ieņēmumu neizpildi.

Nekustamā īpašuma nodoklis – kopumā neizpildīts par Ls 55162, t.sk., nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 2002.gadā nav iekasēts Ls 154013 apmērā. Nekustamā īpašuma nodokli par zemi Jūrmalā maksā 13597 maksātāji, no tiem atvieglojumus saņēma 2084. Pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, atlaides piešķirtas par kopējo summu Ls 117,0 tūkst., bet uz domes lēmumu pamata – Ls 22,0 tūkst. Tas nozīmē, ka kārtējā gada maksājumi par zemi netika iekasēti tikai Ls 15,0 tūkst. apmērā, kas veido ~ 1% no kopējās nodokļa summas. Ņemot vērā Jūrmalas augsto kadastrālo vērtību zemei un iedzīvotāju ierobežoto maksātspēju, atlaides nekustamā īpašuma nodoklim pašvaldība ir spiesta piešķirt, līdz ar to jau gada sākumā ir skaidrs, ka Finanšu ministrijas dotā nodokļa prognoze netiks izpildīta.

Zemes kadastrālā vērtība, no kuras 2002.gadā tika aprēķināts nodoklis, ir Ls 99,1 milj.

Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi iepriekšējo gadu parādu iekasēšanas pārpilde salīdzinājumā ar apstiprināto plānu ir Ls 89,7 tūkst., salīdzinājumā ar precizēto plānu - Ls 64,7 tūkst.

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm pārpildīts par 11% jeb papildus ienākuši Ls 34,2 tūkst.

Lielākais parādnieks – a/s “Jūraslīcis”, kam līdz bankrota pasludināšanai parāds bija Ls 50,2 tūkst., administratora parāds 01.02.2003. ir Ls 49,1 tūkst.

Nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvars salīdzinājumā ar kopējiem budžeta ieņēmumiem ir 16,9%.

Nenodokļu ieņēmumos neizpildi veido:

• ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma netika izpildīti par Ls 1173, jo pašvaldība laikus atdeva aizņēmumu, kā rezultātā samazinājās apmaksājamā summa;

• valsts (pašvaldību) nodevas un maksājumi netika izpildīti par Ls 12317; to galvenokārt radīja neiekasētie ieņēmumi par nedzīvojamā fonda telpu nomu;

• pārējie nenodokļu ieņēmumi netika izpildīti par Ls 14476, jo netika atsavināti plānā paredzētie pašvaldības īpašumi;

• maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem tika pārpildīti par Ls 4608, jo pašvaldības kultūras iestādes gada beigās sekmīgi pildīja maksas pakalpojumus. Sadaļa “Saņemtie maksājumi” nav izpildīta par Ls 3154, tā kā netika saņemti plānotie maksājumi par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citu pašvaldību skolēniem.

Izdevumi

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu daļas neizpilde ir Ls 68877 jeb 99,4%.

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc ekonomiskās klasifikācijas:

Uzturēšanas izdevumu īpatsvars salīdzinājumā ar kopējiem izdevumiem 2002.gadā bija 74,8%, kapitālo izdevumu - 6,3%, investīciju - 4,1%. 2002.gadā pašvaldību funkciju realizēšanai tika iegādāti nekustamie īpašumi kopumā par Ls 128036, savukārt kredītprocentu maksājumi salīdzinājumā ar kopējiem izdevumiem veidoja 2,3%.

Salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pieaugušas darba algas un sociālo maksājumu izmaksas, kas skaidrojams ar mērķdotācijas pedagogu algām un sociālā nodokļa nomaksai atspoguļošanu pēc izlietojuma nevis kā dotācijas.

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc valdības funkcijām:

Jūrmalas dome Pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas fondā ir iemaksājusi Ls 756341 jeb 6,8 % no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. 2001.gadā izdevumi uz vienu Jūrmalas iedzīvotāju ir Ls 200, no tā iemaksāts Pašvaldību izlīdzināšanas fondā Ls 14. 2002.gadā no Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem tika uzturētas 30 iestādes.

Speciālais budžets

Jūrmalas speciālā budžeta izpildi raksturo:

Ieņēmumi

Izdevumi

Pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu daļa izpildīta par 101,7% jeb faktiskie ieņēmumi pārsniedz plānotos par Ls 36723.

Privatizācijas fondā ieņēmumi pārsniedza plānotos par Ls 28021 jeb 114,7%, jo dzīvojamo māju privatizācija ritēja straujāk, nekā bija plānots.

No valsts Autoceļu fonda 2002.gadā arī pašvaldības Autoceļu fondā pirmo reizi pēc vairākiem gadiem ir pārskaitīti par Ls 32692 līdzekļu vairāk, nekā plānots.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumu plāns neizpildīts par Ls 6571 jeb 89,6% no plānotās summas. Arī faktiskie izdevumi atšķiras no plānotajiem par Ls 62,9 tūkst. jeb izpilde ir 42%, jo netika izstrādāta Vides politikas rīcības programma un realizēts Raga kāpas īpaši aizsargājamās zonas apsaimniekošanas un labiekārtošanas projekts, kā arī, veicot cenu aptaujas, samazinājās plānotie izdevumi.

Pārējo ieņēmumu ar īpašu mērķi ieņēmumi ir mazāki, nekā plānotie, par Ls 21165 jeb 98,4%. Neizpilde radās izglītības iestādēs, kuras bija plānojušas lielāku skaitu skolēnu, kas izmantos brīvpusdienas, arī Municipālā policija iekasēja soda naudas mazāk, nekā plānots, par Ls 1,8 tūkst.

Ieņēmumi no mērķa ziedojumiem un dāvinājumiem ir izpildīti par 104,9% jeb tie ir lielāki, nekā plānotie, par Ls 3,7 tūkst., līdz ar to arī faktiskie izdevumi ir izpildīti par 100,6%. Pašvaldībai ziedotie līdzekļi tiek uzkrāti pilsētas attīstības fondā.

Jūrmalas pilsētas domes pārskats
par 2002.gadā saņemtiem un izlietotiem ziedojumiem
latos

Speciālā budžeta ieņēmumu daļa salīdzinājumā ar 2001.gadu ir nedaudz samazinājusies, jo 2001.gada sākumā budžeta iestāde “Sociālās aprūpes centrs” tika reorganizēta par BOP SIA “Sociālās aprūpes centru “Saulstari””, kā rezultātā pašvaldības finansu gada pārskatā darbība netiek iekļauta, arī mērķa ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem 2002.gadā ir krietni mazāki.

Pašvaldības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības

Jūrmalas pilsētas bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 1268489.

2002.gada ieņēmumi - Ls 1921500, tie ir 95,4% salīdzinājumā ar 2001.gada ieņēmumiem. Ieņēmumu struktūrā 77,8% no ieņēmumiem veido ieņēmumi par ūdens realizāciju un kanalizācijas novadīšanu, 20,5% - abonentu maksa.

Uzņēmējsabiedrības 2002.gada izmaksas ir Ls 1833859, par 18% mazākas nekā iepriekšējā gadā.

Uzņēmumā strādā 294 cilvēki. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 193,69.

2002.gada sākumā tika veikta hidroģeoloģiskā izpēte Kauguru atdzelžošanas stacijas celtniecībai. SIA “Eiroprojekts” izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējumu par jaunu Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību.

Uzņēmuma pārskata gada rezultāts ir ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Ls 87641 sakarā ar pamatlīdzekļu nolietojuma metodes maiņu.

Jūrmalas pilsētas bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 61310.

2002.gada ieņēmumi ir Ls 492958, tie ir 98,6% salīdzinājumā ar 2001.gada ieņēmumiem. Ieņēmumu struktūrā 77% - ielu apgaismošana un luksoforu objektu apkalpošana (pašvaldības pasūtījums), 7,7% - satiksmes ceļazīmju apkalpošana un uzstādīšana un 15,4% - pārējie pasūtījuma darbi un autoceļa Rīga – Jūrmala apkalpošana.

Uzņēmējsabiedrības 2002.gada izmaksas ir Ls 490246 jeb 99,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Uzņēmumā strādā 51 cilvēks. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 263,94.

Uzņēmuma pārskata gada ieņēmumi pārsniedza izdevumus par Ls 2712.

Jūrmalas pilsētas bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 674824.

2002.gada kopējie ieņēmumi ir Ls 1201940, kas ir 95,7% salīdzinājumā ar 2001.gada ieņēmumiem. Ieņēmumu struktūrā dzīvokļu īre un apsaimniekošana veido 86,2%, nedzīvojamā fonda un vasarnīcu īre – 1,7%, pārējie pakalpojumi – 12,1%.

Uzņēmējsabiedrības 2002.gada kopējās izmaksas ir Ls 1185704 jeb par 4,7% mazākas nekā iepriekšējā gadā. Personāla izmaksas kopā ar sociālās apdrošināšanas izmaksām veido 52,6% izmaksu, tekošais remonts, materiāli un preces – 26,5%.

Uzņēmumā strādā 280 cilvēki. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 148,25.

Uzņēmuma pārskata gada ieņēmumi pārsniedza izmaksas par Ls 16236, kas tiks ieskaitīti rezerves fondā un izlietoti statūtos paredzētajiem mērķiem.

Izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem Ls 57322 no rezerves fonda. Iedzīvotāju parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 99%, bet 2002.gadā bezcerīgie parādi - Ls 95474, tie palielinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par Ls 29306.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 1109396.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 66.pantu uzņēmējsabiedrība iesniedz gada pārskatu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca”

Gadā vidēji darbojās 164 stacionārās gultas. Stacionāro gultu vidējais noslogojums bija 76,2%. Stacionārā ārstējušies 4980 pacienti, ambulatori apkalpoti 7590 pacienti, pieņemtas 750 dzemdības, piedzimuši 750 bērni, veiktas 2102 operācijas. Gultas dienu skaits 2002.gadā – 45634 g/d (2001.gadā – 48245 g/d), gultas dienu skaits samazinājies sakarā ar remontdarbiem dzemdību un terapijas nodaļās. Vienas gultas dienas izmaksas 2002.gadā – Ls 21,03 (2001.gadā– Ls 18,14).

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 466928.

Uzņēmumā strādā 263 cilvēki. Vidējā darba alga mēnesī - Ls 136,59.

2002.gada ieņēmumi - Ls 992697, tas ir par 5,2% vairāk nekā 2001.gadā. 77,4% no ieņēmumiem ir Viduslatvijas slimokases (valsts) finansējums, 13,9% - pacientu un apdrošināšanas kompāniju iemaksas, 8,7% - par sniegtajiem pakalpojumiem.

2002.gada izmaksas - Ls 959595, par 9,6% vairāk nekā 2001.gadā.

2002.gada ieņēmumu pārsniegums par izmaksām ir Ls 33102, un tas tiks novirzīts uz rezerves fondu.

Bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Kauguru primārās veselības aprūpes centrs”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 35107.

2002.gada kopējie ieņēmumi - Ls 335788, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2001.gadā. Neto apgrozījums samazinājies par 15,5% salīdzinājumā ar 2001.gadu, t.sk., Viduslatvijas slimokases finansējums samazinājies par 30,4%, sabiedrības ieņēmumi pieauguši par 18,2% no sniegtajiem maksas pakalpojumiem. 2001.gada oktobrī uzņēmuma 6 ģimenes ārsti, 6 pediatri un 3 primārās veselības aprūpes medmāsas pārgāja pašnodarbināto personu statusā, šīs izmaiņas ietekmēja uzņēmuma 2002.gada budžetu, jo finansējums tiek dots ģimenes ārstam, kurš sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, nevis uzņēmumam.

Uzņēmuma izmaksas - Ls 340927 ir 94,2% salīdzinājumā ar 2001.gadu.

Uzņēmumā strādā 92 cilvēki. Vidējā darba alga - Ls 137,54 mēnesī.

2002.gada izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem ir Ls 5139 .

Bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas mūzika”

2002.gada vasaras sezonā tika realizēti 6 projekti: “Līgo Latvija Jūrmalā”, Kendijas Dalferes koncerts, “Zvejnieksvētku kokteilis”, Jomas ielas svētki, “Kronos” koncerts, “Suede” koncerts. Pavisam organizēti 35 pasākumi un koncerti.

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 2000.

Uzņēmumā strādā 6 cilvēki, vasaras sezonā papilddarbinieku skaits - 26 cilvēki.

2002.gada ieņēmumi ir Ls 221969 jeb divas reizes vairāk nekā 2001.gadā, izmaksas – Ls 234971 jeb 2,4 reizes pārsniedz 2001.gada izmaksas.

2002.gada izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem ir Ls 13002.

Bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Sociālās aprūpes centrs “Saulstari””

Centra stacionārā vidēji tika aprūpēti 120 iemītnieki, aprūpes pakalpojumus mājās 2002.gadā saņēma 250 jūrmalnieki. Centra stacionārā dzīvo 30% pilnīgi nestaigājošu iemītnieku un 25% pārvietojas ar grūtībām.

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 17796.

2002.gada ieņēmumi - Ls 444756, no tiem 76,2% ir pašvaldības finansējums, 14,0% - iemītnieku pensiju līdzfinansējums, 7,4% - ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

2002.gada izmaksas - Ls 428807.

2002.gadu uzņēmums noslēdza ar Ls 16236 ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem.

Uzņēmuma vidējais darbinieku skaits ir 145, vidējā alga Ls 106,12 mēnesī.

Jūrmalas pilsētas bezpeļņas organizācija SIA “Jūrmalas kūrorta un informācijas centrs”

Statūtsabiedrības mērķis - apmierināt pieprasījumus pēc kūrorta un tūrisma pakalpojumu informācijas, kā arī veicināt kūrorta un tūrisma attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 2000.

Uzņēmumā strādā 3 cilvēki. Vidējā darba alga mēnesī - Ls 60,00.

2002.gada ieņēmumi ir Ls 17887 jeb 96,4% salīdzinājumā ar 2001.gada ieņēmumiem. 37% no ieņēmumiem ir gūti par sniegtajiem pakalpojumiem, 44,7% - pašvaldības līdzekļi.

Gada izmaksas - Ls 17887. 2002.gada uzņēmuma darbības rezultāts – Ls 0.

Jūrmalas pilsētas bezpeļņas organizācija pašvaldības uzņēmums “Jūrmalas kapi”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 10901.

2002.gada ieņēmumi - Ls 44209, ieņēmumu struktūrā 52,6% veido pašvaldības pasūtījums, 33,2% - apbedīšanas pakalpojumi, 12,9% - kapu reģistrācijas nodeva.

Pašvaldības uzņēmuma 2002.gada izdevumi ir Ls 44602. Lielākie izdevumi - personāla izmaksas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas izmaksām veido 68,3%.

Uzņēmumā strādā 14 cilvēki. Vidējā darba samaksa mēnesī - Ls 143,82.

Uzņēmuma pārskata gada darbības rezultāts – izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem Ls 393.

Pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Slokas slimnīca”

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 59022.

Uzņēmumā strādā 83 cilvēki. Vidēja darba alga mēnesī - Ls 116,51.

Vienas noslogotās gultas dienas izmaksas Ls 6,13 (2001.gadā – Ls 6,97).

2002.gada ieņēmumi ir Ls 261092, par 7% vairāk nekā 2001.gadā. 48,1% no ieņēmumiem ir Viduslatvijas slimokases līdzekļi, 30,1% - pašvaldības līdzekļi, 15,8% klientu pensiju daļa un līdzdalības maksa, 1% - par sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar 2001.gadu samazinājies valsts finansējuma apjoms, bet palielinājies pašvaldības finansējums, jo atvērta sociālās aprūpes nodaļa.

Uzņēmuma izmaksas - Ls 253652, par 3,9% vairāk nekā 2001.gadā.

2002.gada uzņēmuma darbības rezultāts – ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Ls 7740.

Pašvaldības bezpeļņas organizācija uzņēmums “Jūrmalas ātrā palīdzība”

2002.gadā neatliekamā medicīniskā palīdzība apkalpoja 13390 izsaukumus.

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 48851.

Uzņēmumā strādā 89 cilvēki. Vidējā darba alga mēnesī - Ls 108,08.

2002.gada ieņēmumi ir Ls 283079, par 5,4% vairāk nekā 2001.gadā. 67,4% no visiem ieņēmumiem ir valsts līdzekļi, 30,4% - pašvaldības pasūtījums. Salīdzinājumā ar ieņēmumu struktūru 2001.gadā valsts finansējums palielinājies par 26%, bet pašvaldības – samazinājies par 22%.

Uzņēmuma 2002.gada izmaksas ir Ls 291889, par 4,8% vairāk nekā 2001.gadā.

2002.gada rezultāts - Ls 8810 izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem.

Bezpeļņas organizācija pašvaldības uzņēmums “Bērnu nams “Sprīdītis””

Uzņēmuma pamatkapitāls Ls 2000.

Uzņēmumā strādā 37 cilvēki, vidējā darba alga - Ls 130,33 mēnesī.

2002.gada kopējie ieņēmumi bija Ls 125389, no tiem budžeta līdzekļi Ls 120759 jeb 96,3%. Viena bērna faktiskās izmaksas dienā ir Ls 6,12.

Bērnu namam ir atvērts arī ziedojuma konts, kurā 2002.gadā tika ieskaitīti Ls 835, līdz ar to bija iespēja apmaksāt četriem audzēkņiem profesionālos kursus, izmaksāt kabatas naudu bērnu nama audzēkņiem, veikt 2 dzīvokļu kosmētisko remontu un koridora grīdas lakošanu.

Uzņēmuma izmaksas - Ls 154592.

2002.gadu uzņēmuma darbības rezultāts - izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem Ls 29203 apmērā.

Pašvaldības iestāde “Lielupes ostas pārvalde”

2002.gada ieņēmumi - Ls 54017, tas ir 139,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ieņēmumiem. Latvijas Republikas Satiksmes Ministrijas finansējums ostas attīstībai bija Ls 50537.

2002.gada izmaksas - Ls 77318.

Vidējais strādājošo darbinieku skaits - 12 cilvēki, no tiem 3 - saraksta darbinieki. Vidējā darba samaksa štata darbiniekiem - Ls 381,72.

2002.gadu uzņēmums beidza ar Ls 23301 izmaksu pārsvaru pār ieņēmumiem.

Pašvaldības kapitāla daļa ir arī šādos uzņēmumos: SIA “Dubultu šķelda”, SIA “Jūrmalas TV sabiedrība”, SIA “Sportrehs”, bezpeļņas organizācija SIA “Viduslatvijas slimokase”, SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, bezpeļņas organizācija SIA “Rīgas reģiona attīstības aģentūra” un Latvijas Pašvaldību bezpeļņas organizācija sabiedrība “Latvijas Pašvaldību mācību centrs”.

Zvērināta revidenta atzinumi par pašvaldības 2002.gada saimniecisko pārskatu

2002.gada pašvaldības saimnieciskos pārskatus auditēja SIA “Pašvaldību lietu un revīziju konsultāciju centrs”.

Zvērinātu revidentu atzinumi tika izsniegti katrai pašvaldības iestādei un uzņēmējsabiedrībai.

Zvērināta revidenta Sandras Vilcānes vadībā tika veikta Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu un uzņēmējsabiedrību 2002.gada finansu pārskatu, pielikumu un vadības ziņojumu revīzija.

Tikai divām Jūrmalas pašvaldības budžeta iestādēm – Skolu valdei un Majoru pamatskolai - zvērināta revidenta atzinumi tika izteikti ar piezīmēm.

Majoru pamatskolai – revidentiem nav pārliecības, ka ar pamatlīdzekļiem saistītie bilances posteņi ir aprēķināti un uzrādīti pareizi. Izņemot iepriekš minēto piezīmi, finansu pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes Majoru pamatskolas finansiālo stāvokli 2002.gada 31.decembrī, darbības rezultātiem un naudas plūsmu pārskata gadā.

Jūrmalas pilsētas skolu valde – revīzijas gaitā netika gūta pārliecība par atskaitēs “Pārskats par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem” Ls 280127, “Pārskats par speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem” Ls 5346, “Pārskats par ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumiem un izdevumiem” Ls 21252 uzrādīto izdevumu kapitālieguldījumiem summu pareizību. Izņemot iepriekšējā rindkopā minēto, atzinumam pievienotais finansu pārskats visos būtiskos aspektos patiesi sniedz priekšstatu par Jūrmalas pilsētas skolu valdes finansiālo stāvokli 2002.gada 31.decembrī un darbības rezultātiem.

Par Jūrmalas pilsētas uzņēmumu ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50% 2002.gada pārskatiem iesniegti šādi zvērinātu revidentu atzinumi:

• bez piezīmēm par 9 pašvaldības uzņēmumiem (BO PU “Jūrmalas kapi”, BO PU “Jūrmalas ātrā palīdzība”, BOP SIA “Jūrmalas gaisma”, BOP SIA “Jūrmalas ūdens”, BOP SIA “Kauguru primārās veselības aprūpes centrs”, BOP SIA “Bulduru slimnīca”, BOP SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, BOP SIA “Sociālās aprūpes centrs “Saulstari””);

• ar piezīmēm par 2 uzņēmumiem, t.sk., PBU ”Slokas slimnīca” – ēku un būvju pārvērtēšanas rezultāti grāmatvedības reģistros atspoguļoti nepareizi, piezīmes par pārējo rezervju veidošanu; BOPU “Bērnu nams “Sprīdītis”” – nav pārliecības par krājumu fizisko skaitu un debitoru, kreditoru faktiskām saistībām;

• saskaņā ar LR likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 62.panta 1.daļu, nav jāsniedz zvērināta revidenta atzinums 3 uzņēmumiem (BOP SIA “Jūrmalas mūzika”, BOP SIA “Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs” un “Lielupes ostas pārvalde”);

• 5 pašvaldības uzņēmumos nenotiek saimnieciskā darbība (PU Jūrmalas transporta un mehanizācijas iecirknis “Ritenis”, PU “Pingvīns”, PU “Lielupe”, PU “Gundega”, maksātnespējīgais likvidējamais PU “Sanatorija “Edinburga””), līdz ar to gada pārskati nav iesniegti;

• vienam uzņēmumam – PSIA “Jūrmalas siltums” - gada pārskats saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” jāiesniedz līdz 2003.gada 31.augustam.

Revīziju atzinumi par pašvaldības finansiāli saimniecisko darbību

Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada pārskata sastādīšanas pareizība tika skatīta Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta 2002.gada 5.decembra kolēģijas sēdē. Kolēģijas lēmums un atzinums pievienots gada pārskatam (pārskata pielikums Nr.1 un 2).

Jūrmalas pilsētas dome 2002.gada pārskatu ir iesniegusi Valsts kases noteiktajā termiņā.

Ir saņemts pozitīvs vērtējums no zvērinātiem revidentiem par Jūrmalas pilsētas 2002.gada pārskatu (pārskata pielikums Nr.3).

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis