LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOTEIKUMI
Jūrmalā

protokols Nr.6, 4.punkts

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas
likuma "Par pašvaldībām" 21., 46.pantiem un
LR likumu "Par pašvaldību budžetiem"

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2002.gada konsolidētā budžeta izpildi ieņēmumos un izdevumos Ls 14 672 365 saskaņā ar pielikumiem Nr.1, Nr.2 un tāmēm Nr.1.1.–14.3.

2. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2003.gada konsolidēto budžetu ieņēmumos un izdevumos Ls 18 336 845 saskaņā ar pielikumiem Nr.1, Nr.2 un tāmēm Nr.1.1.–14.3.

3. Apstiprināt no 2003.gada 1.janvāra pašvaldības budžeta iestāžu vadītāju mēneša amata algu likmes un piemaksas saskaņā ar pielikumu Nr.17.

4. Noteikt, ka Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldei ir tiesības atvērt budžeta asignējumus proporcionāli Jūrmalas pilsētas budžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas. Budžeta neizpildes gadījumā paredzēt prioritāti darba algas izmaksām un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī sociālās un izglītības iestādēs ēdināšanas izdevumu segšanai.

5. Apstiprināt domes darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu 2003.gadam saskaņā ar pielikumu Nr.18 un atļaut domes priekšsēdētājam rīkoties ar darba algas fondu apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot 2000.gada 3.februāra Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.56 “Par koplīgumu”.

6. Noteikt 2003.gadā domes priekšsēdētāja piemaksu 50% apmērā pie amata algas.

7. Apstiprināt 2002./2003.gada pašvaldības budžeta iestāžu apkures izdevumus saskaņā ar pielikumu Nr.15. Uzdot Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldei segt apkures izdevumus savstarpējo norēķinu veidā ar pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums”.

8. Apstiprināt ar 2003.gada 1.janvāri Jūrmalas pilsētas no pašvaldības budžeta finansēto iestāžu darbinieku skaita (darba vietu) sarakstus saskaņā ar pielikumiem Nr.19.1.– 19.43.

9. Uzdot Jūrmalas skolu valdei sadarbībā ar Izglītības konsultatīvo padomi veikt mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un sociālā nodokļa nomaksai sadali pašvaldības izglītības iestādēm. Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldei līdz 2003.gada 1.aprīlim apkopot iesniegtos priekšlikumus un veikt izmaiņas budžetā.

10. Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2003.gada budžeta izpildes rezultātā papildus gūtos ieņēmumus novirzīt:

    10.1. Bibliotēku apvienībai – automašīnas iegādei;

    10.2. izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai;

    10.3. Municipālā tūrisma informācijas centra izveidošanai.

11. Uzdot Jūrmalas pilsētas domes pašvaldības īpašuma pārvaldei par budžetā paredzētajiem līdzekļiem kapitālajam remontam BOP SIA “Sociālais aprūpes centrs “Saulstari”” un BOP SIA “Slokas slimnīca” organizēt pašvaldības pasūtījumu un slēgt trīspusēju līgumu par veicamajiem darbiem.

12. Pieņemt zināšanai, ka 2003.gadā no domes rezerves fonda izglītības darbinieku ārzemju komandējumiem paredzēti Ls 7,0 tūkst. Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldei līdz 2003.gada 1.aprīlim apkopot Izglītības konsultatīvās padomes priekšlikumus un veikt izmaiņas budžetā.

13. Pamatojoties uz 2002.gada 13.februārī apstiprināto nolikumu Nr.4 “Par domes rezerves fonda apstiprināto līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību”, apstiprināt 2002.gadā ar priekšsēdētāja rīkojumu Nr.732 no domes rezerves fonda piešķirtos līdzekļus Jūrmalas pilsētas domei Jūrmalas Mūzikas vidusskolas direktora prēmēšanai Ls 1034 apmērā, t. sk. pēc klasifikācijas kodiem:

    1.100.1200 820;
    1.100.1201 214.

1. EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ SITUĀCIJA

   Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu (Ģenplānu) Jūrmalas pilsētas attīstības pamatā ir sabalansēta sociālā, ekonomiskā un vides attīstība. Mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi pilsētā, balstoties uz ekonomisko, ekoloģisko un sociālo sistēmu, veselību un harmoniju, vides un tautsaimniecības līdzsvaru, dabas resursu saglabāšanu.

   Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski ir balstīta uz tūrisma un kūrorta attīstību. Lielākais tūristu skaits Jūrmalā pērn ir bijis no Krievijas un palielinot tūrisma marketinga aktivitātes Skandināvijas valstīs, sagaidāms zviedru un somu tūristu skaita pieaugums pilsētā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tūristu skaita pieaugums 2002.gadā Jūrmalas pilsētā ir 14%. Šis pieaugums veicina tūrisma industriju apkalpojošās jomas uzņēmumu darbības attīstību pilsētā. Kopumā no 889 ekonomiski aktīvām uzņēmējsabiedrībām tūrisma jomā, viesnīcu un restorānu, pakalpojumus sniedz 77 uzņēmējsabiedrības. Papildus jāmin uzņēmumi, kas apkalpo ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus – 427 mazumtirdzniecības uzņēmumi, 44 - ar transporta nozari saistītie uzņēmumi. 2002.gadā Jūrmalā darbību uzsāka 3 jaunas viesnīcas.

   Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir dialoga aktivizēšana starp Jūrmalas pilsētas domi un vietējiem uzņēmējiem, tādejādi sekmējot priekšnoteikumu veidošanos labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides attīstībai un vietēja un starptautiska līmeņa investoru piesaistei. Ir apzināti potenciālie attīstības objekti un sagatavota informācija par investīciju iespējām tajos. Darbu uzsākusi pilsētas uzņēmēju konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir veicināt savstarpēju viedokļu apmaiņu un tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi pilsētā.

   Ar mērķi veicināt pilsētas uzņēmumu iesaistīšanos starptautiskā apritē, pēc Ekonomikas un attīstības nodaļas iniciatīvas 8 Jūrmalas uzņēmumi piedalījās vairākos Somijas - Baltijas uzņēmēju forumos, kuru mērķis ir iesaistīto uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana vietējā un starptautiskā tirgū, attīstot ekonomiskos sakarus.

   2002.gadā tika izveidots arī virtuāls pilsētas sabiedrisko pasākumu kalendārs, kas izvietots pašvaldības mājas lapā un nākotnē kalpos par nozmīgu informācijas avotu pilsētas viesiem, līdz ar to sekmējot tūristu pieplūdumu Jūrmalā un veidojot pamatu tā prognozēšanai.

   2002.gadā Jūrmalas pilsētas dome iesaistījās Pasaules Bankas Latvijas pārstāvniecības iniciētā projektā un kopā ar pārējām 7 lielākajām Latvijas pilsētām sagatavoja projekta pieteikumu Pilsētu Sadarbības programmā. Piešķirtais finansējums minētās programmas ietvaros ir Ls 33 000, pašvaldības līdzfinansējums 2 gadu posmā – Ls 8663. Projekta rezultātā tiks izstrādāta pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programma jeb Rīcības plāns Attīstības plānā noteiktās pilsētas attīstības vīzijas īstenošanai dzīvē.

   2002.gadā aizsākts darbs pie vienas no nozīmīgākajām problēmām – dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas posmā Rīga- Jūrmala ar mērķi sekmēt pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu pilsētas viesiem, kas uz Jūrmalu dodas, izmantojot dzelzceļa transportu.

   Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Dubultu – Vaivaru rajonā, Jūrmalas pilsētas dome 2002.gadā pieņēma lēmumu par caurlaižu režīma zonas sašaurināšanu no Vaivariem uz Dubultiem, līdz ar to veicinot uzņēmējsabiedrības attīstību šajā rajonā.

   2002.gadā pieauga bezdarba līmenis, kas sastādīja vidēji 10,2 % (2751 cilv.). Lai samazinātu bezdarba līmeni, kopā ar Nodarbinātības Valsts Dienesta Jūrmalas filiāli tika veikti nodarbināšanu veicinoši pasākumi caur algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem. Šīm subsidētām darba vietām tika izlietots Ls 15440.

   Jāatzīmē arī Jūrmalas pilsētas domes līdzdalība pašvaldības iestāžu un pilsētas nevalstisko organzāciju panākumu veicināšanā Sabiedrības Integrācijas Fonda (SIF) izsludināto projektu konkursos – 80% no iesniegtajiem projektiem saņēma atbalstu, kopumā ap Ls 20 000.

   Kā vienu no svarīgākajām uzņēmējdarbības nozarēm pilsētā var minēt būvniecību, kas ietver jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. Nefinansu investīcijas šajā nozarē 2002.gadā sastādīja Ls 10,6 milj.

   Vides aizsardzības jautājumu risināšanai, palielinot finansējumu vides kvalitāti veicinošiem pasākumiem, 2003.gadā paredzēts kopumā izlietot Ls 597877 jeb 3,3% no kopējā pašvaldības budžeta.

   Lai sakārtotu un modernizētu pilsētas infrastruktūru, pašvaldība aktīvi iesaistās Valsts Investīciju Programmā, ar kuras palīdzību plāno risināt pilsētai sasāpējušas problēmas arī izglītības, transporta un sociālajās jomās. 2002.gadā pašvaldība sagatavoja un iesniedza 6 investīciju projektu pieteikumus, 2003.gadā – 8 projektu pieteikumus.

   Liela uzmanība 2003.gadā tiks veltīta pilsētas inženierinfrastruktūras attīstībai, īstenojot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektu, ieguldot līdzekļus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos, uzceļot jaunas attīrīšanas iekārtas, tādējādi nodrošinot ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni pilsētas iedzīvotājus un viesus. Plānots papildus piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

   Tiek plānota ielu infrastruktūras sakārtošana - Lielupes tilta rekonstrukcija Priedainē, Dubultu mezgla rekonstrukcija, Jomas ielas 2.kārtas īstenošana, atrakciju parka izveidošana Dzintaros.

   2003.gadā turpināta pilsētas siltumapgādes projekta īstenošana - jaunu siltumapgādes rajonu un patērētāju veidošana, Dubultu rajona gazifikācija, siltumtīklu rekonstrukcija un katlu māju modernizācija, koģenerācijas stacijas būvniecība. Šo pasākumu realizācijai tiek plānots piesaistīt investīcijas Valsts Investīciju programmas ietvaros.

   2003.gadā pilsētas teritorijā plānots uzstādīt tūrisma ceļazīmes, kas sniegtu precīzu informāciju pilsētas viesiem par pilsētas objektiem. Šim nolūkam paredzēts izlietot aptuveni Ls 8000.

2. JŪRMALAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA BUDŽETA IZPILDE

   Jūrmalas pašvaldības 2002.gada budžeta izpilde atspoguļota pielikumā Nr.1, Nr.2.

   IEŅĒMUMI

   Latvijas tautsaimniecība, neskatoties uz zināmu stagnāciju pasaules ekonomikā, ir turpinājusi attīstīties. Tautsaimniecības attīstība atspoguļojas arī pilsētas budžeta ieņēmumu daļas izpildē, konkrēti iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Valsts kases sadales konta 2002.gadā tika pārskaitīts virs plānotā.

   Pilsētas konsolidētais budžets 2002.gadā izpildīts par 100,2%, t.sk. pamatbudžets par 100,1% un speciālais budžets par 100,7%. Pilsētas budžeta ieņēmumi vislielākā mērā ir atkarīgi no katra uzņēmuma, iestādes, kas pārskaita pašvaldības budžetā nodokļus, tādēļ gribētos pieminēt lielākos nodokļu maksātājus Jūrmalā 2002.gadā:

   Lielākie nodokļu un nodevu maksātāji Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2002.gada budžetā

   Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm	Azartspēļu nodoklis	Atpūtnieku un tūristu uzņēmumu nodeva	Zemes noma	Telpu noma
   NRC “Vaivari”– Ls 171,87 tūkst.	SIA “Lattelekom” – Ls 40,3 tūkst.	SIA “Furors”– Ls 8,3 tūkst	SIA “Sanare” – Ls 8,0 tūkst.	SIA “Ezas” – Ls 3,5 tūkst.	SIA “Liktenis”–Ls 6,4 tūkst.
   BO SIA “Jūrmalas ūdens” – Ls 135,1 tūkst.	VAS Latvenergo- Ls 38,6 tūkst.	SIA “Post Nevada” – Ls 7,6 tūkst.	Latvijas banka – Ls 3,3 tūkst.	AS“Latvijas nafta” – Ls 3,1 tūkst.	SIA “DL un partneri” – Ls 6,1 tūkst.
   Sanatorija “Belorusija”- Ls 103,16 tūkst.	AS Ventspils nafta – Ls 14,2 tūkst.	SIA “Joker LTD” – Ls 5,3 tūkst.	Sanatorija “Jantarnij bereg”– Ls 3,3 tūkst.	PU “Rīgas ūdens”– Ls 3,1 tūkst.	SIA “Palace” – Ls 3,5 tūkst.
   SIA “Bulduru slimnīca”- Ls 90,35 tūkst.	SIA Belkom – Ls 11,8 tūkst.	“Admirāļu klubs” – Ls 5,1 tūkst.	Sanatorija “Belorusija” – Ls 3,2 tūkst.	Sanatorija “Belorusija”– Ls 2,9 tūkst.	Viesnīca “Dzintars”- Ls 2.6 tūkst.
   SIA “Jūrmalas ATU”- Ls 84.62 tūkst.	AS “Latvijas Unibanka”- LS 8.5 tūkst.		SIA “Bonifācijs” – Ls 2,7 tūkst.	ZS “Bumbieri” – Ls 2,2 tūkst.	IK “Alses”- Ls 2.0 tūkst.

   Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – papildus no LR Valsts kases sadales konta 2002.gadā pašvaldības budžetam ieskaitīti Ls 264,8 tūkst., kā rezultātā sekmīgi tika izpildīts pašvaldības budžets.

   Nekustamā īpašuma nodoklis – kopumā neizpildīts par Ls 55,1 tūkst., t.sk. nekustamā īpašuma nodoklis par zemi atskaites gadā nav iemaksāts Ls 154,0 tūkst. apmērā. Pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem “Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem 2002.gadā”, atlaides piešķirtas par kopējo summu Ls 117,0 tūkst., bet uz domes lēmumu pamata – Ls 22,0 tūkst. Tas nozīmē, ka kārtējā gada maksājumi par zemi netika iekasēti tikai Ls 15,0 tūkst. apmērā, kas sastāda ~1% no kopējās nodokļa summas.

   Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi piešķirtās atlaides pa kategorijām ir atspoguļotas pielikumā.

   Zemes kadastrālā vērtība, no kuras 2002.gadā tika maksāts nodoklis Jūrmalas pilsētā, ir Ls 99,1 milj.

   Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi iepriekšējo gadu parādu iekasēšanas pārpilde pret apstiprināto plānu ir Ls 89,7 tūkst., pret precizēto - Ls 64,7 tūkst.

   Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm pārpildīts par 11% jeb papildus ienākuši Ls 34,2 tūkst.

   Lielākie parādnieki – a/s “Jūraslīcis”, kurai līdz bankrota pasludināšanai parāds sastādīja Ls 50,2 tūkst., administratora parāds uz 01.02.2003. ir Ls 49,1 tūkst.

   2002.gadā veiktā darba

   ar fiziskām un juridiskām personām, kurām ir parāds pašvaldības budžetam,

   analīze

   	Nekustamā īpašuma nodoklis	Noma
   	par zemi	par ēkām un būvēm	par zemi	par telpām
   	Maksātāju skaits	Parāda summa (Ls tūkst.)	Maksātāju skaits	Parāda summa (Ls tūkst.)	Maksātāju skaits	Parāda summa (Ls tūkst.)	Maksātāju skaits	Parāda summa (Ls tūkst.)
   Maksātāju skaits kopā	13757		408		536		895
   Kopējā parāda summa uz 01.01.2003., t.sk.		272,7		129,9		147,7		101,7
   -pamatparāds		209,3				99,7		46,4
   -kavējumu nauda		63,4				48,0		55,3
   Parādu atšifrējums
   -virs Ls 1000	27	52,6			24	138,9	10	89,99
   -no Ls 500-100	63	42,4			9	5,4	2	1,37
   -no Ls 100-500	58	120,4			8	2,8	23	6,11
   -no Ls 50-100	397	28,2			6	0,4	7	0,55
   -līdz Ls 50	7173	29,1			15	0,2	71	3,68
   Izsūtīti (gb.)
   -atgādinājumi	6454				30		19
   -brīdinājumi	402		50		70		131
   -domes lēmumi	51
   -tiesu izpildītāju kantoris	20				22

   Atpūtnieku un tūristu uzņemšanas nodeva – papildus iekasēti Ls 15,9 tūkst. (plānots Ls 16,0 tūkst., izpilde Ls 31,9 tūkst.).

   Kopējais nodevas maksātāju skaits – 43 juridiskas personas, bez tam šo nodevu maksā arī fiziskas personas.

   Speciālais budžets – izpildīts par 100,7%. No speciālā budžeta ieņēmumu veidiem sekmīgi ir pildījušies privatizācijas ieņēmumi, papildus gada apstiprinātajam plānam ienākuši Ls 134,7 tūkst.

   2002. gadā arī pašvaldības Autoceļu fondā pirmo reizi pēc vairākiem gadiem ir pārskaitīti līdzekļi no republikas Autoceļu fonda, pat vairāk nekā plānots.

   IZDEVUMI

   Kopumā pašvaldības konsolidētais kopbudžets izdevumos izpildīts par 100,2%.

   Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu daļa izpildīta par 99,4% jeb neizpilde sastāda Ls 68,8 tūkst.

   Izdevumi sadaļā “Izpildvaras institūcijas” nav izpildīti par Ls 3,2 tūkst., tā kā Jūrmalas pilsētas dome neieņēma plānotos ieņēmumus no maksas pakalpojumiem.

   Sadaļa “Sabiedriskā kārtība un drošība” ir neizpildīta par Ls 1,6 tūkst., jo cenu aptaujas rezultātā radās līdzekļu ekonomija kapitālo remontu veikšanai glābšanas stacijās.

   Sadaļa “Izglītība” ir neizpildīta par Ls 10,5 tūkst.: izglītības iestādes neapguva līdzekļus no maksas pakalpojumiem par Ls 4,3 tūkst.; radās līdzekļu ekonomija vispārizglītojošo skolu kapitālajos remontos un celtniecībā; netika izstrādāti skiču projekti Alternatīvās skolas jaunajai ēkai.

   Sadaļā “Veselības aprūpe” Rehabilitācijas centrs “Vaivari” neizlietoja medicīnas aparatūras iegādei paredzētos līdzekļus Ls 0,8 tūkst. apmērā.

   Sadaļa “Dzīvokļu un komunālā saimniecība” ir neapgūta par Ls 15,0 tūkst., galvenokārt tādēļ, ka, ņemot vērā iespējamo ieņēmumu daļas neizpildi, netika izlietoti līdzekļi detālo plānu izstrādei pilsētā.

   Sadaļa “Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija” ir pārpildīta par Ls 16,8 tūkst., jo Bibliotēku apvienības Slokas un Ķemeru filiāļu kapitālajam remontam, uz līdzekļu ekonomijas rēķina citās sadaļās, tika izlietots vairāk līdzekļu iepriekš neparedzētu darbu veikšanai. Kultūras pasākumiem paredzētais finansējums tika pārtērēts par Ls 2,7 tūkst. Tā kā gada beigās kultūras iestādēs sekmīgi pildījās maksājumi par iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, izdevumu daļā tika veikti maksājumi bez ieņēmumu – izdevumu daļas precizēšanas.

   Sadaļas “Pašvaldības parādu procentu nomaksa” izdevumi ir mazāki par Ls 18,0 tūkst., jo pašvaldība kredītu atmaksu veica pirms paredzētā termiņa.

   Izdevumi pievienotās vērtības nodokļa nomaksai nav apgūti par Ls 36,4 tūkst., jo, plānojot nepieciešamo finansējumu, tika ņemta vērā iepriešējo gadu prakse atbrīvot no nomas maksājumiem par iepriekšējiem periodiem, kad pašvaldība jau nodokli valstij bija nomaksājusi. 2003.gadā atvieglojumi nomas nomaksā tika piešķirti tikai par nākamajiem periodiem.

   Pašvaldības speciālā budžeta izdevumu daļa pārpildīta par Ls 18,2 tūkst. jeb 100,8%.

   Privatizācijas fonda faktiskie izdevumi pārsniedz plānotos par Ls 7,8 tūkst., jo dzīvojamo māju privatizācija ritēja straujāk, nekā bija plānots, līdz ar to palielinājās izdevumi, kas saistīti ar procesa nodrošināšanu.

   Pārējo ieņēmumu ar īpašu mērķi faktiskie izdevumi izpildīti par 98,3%. Neizpilde radās izglītības iestādēs, kuras bija plānojušas lielāku skolēnu skaitu, kas izmantos brīvpusdienas; Municipālā policija iekasēja soda naudas mazāk nekā plānots par Ls 1,8 tūkst., līdz ar to neapguva plānotos līdzekļus.

   Dabas resursu nodokļa faktiskie izdevumi atšķiras no plānotā par Ls 62,9 tūkst., jeb izpilde ir 42%, jo netika izstrādāta Vides politikas rīcības programma un realizēts Raga kāpas īpaši aizsargājamās zonas apsaimniekošanas un labiekārtošanas projekts, kā arī, veicot cenu aptaujas, samazinājās plānotie izdevumi.

   Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem ar norādītu mērķi ir izpildīti par 100,6%, plānotie izdevumi atšķiras no izpildes par Ls 1,2 tūkst., jo vecāku ziedojumi izglītības iestādēm bija lielāki.

   Krietni lielāki, nekā plānots, atlikumā ir palikuši kases apgrozības līdzekļi gan pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā.

3. PAŠVALDĪBAS 2003.GADA BUDŽETS

   Pašvaldības budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms ir nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei attiecīgajā saimnieciskajā gadā atbilstoši pašvaldības prioritātēm. Pašvaldības budžets kalpo vairākiem mērķiem:

   1. izsaka politiskus lēmumus un prioritātes pašvaldības darbībai saimnieciskajam gadam,
   2. nodrošina pašvaldības finansu kontroli un salīdzināšanas iespējas,
   3. ir finansu vadības instruments investīciju un aizņēmumu lēmumu pieņemšanai,
   4. veic komunikācijas funkcijas starp pašvaldību un iedzīvotājiem, starp pašvaldības politiķiem un izpildinstitūciju, starp pašvaldību un citu valsts pārvaldes līmeņu institūcijām.

   2003.gada budžeta projekts izstrādāts atbilstoši likumiem “Par budžeta un finansu vadību” un “Par pašvaldības budžetiem”.

   Jau strādājot pie 2002.gada budžeta, tika norādīts, ka svarīgs ekonomikas stabilitātes rādītājs ir ilglaicīga finansu resursu plānošana. Tā liecina par pārdomātu un mērķtiecīgi virzītu tālāko pilsētas attīstību.

   2002.gadā Jūrmalas dome uzsāka darbu pie pašvaldības budžeta ilgtermiņa plānošanas. Tika likti pamati Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta izstrādei laika posmam līdz 2006.gadam. Kā jau tika uzsvērts, tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt pilsētas plānveidīgu attīstību.

   Pamatojoties uz 2002.gada beigās apstiprināto investīciju plānu, 2003.gadā ir paredzētas apjomīgas investīcijas pilsētas infrastruktūras sakārtošanai:

   1. Jomas ielas 2.kārtas darbu realizācijai,
   2. Jūrmalas pilsētas muzeja 2.kārtas remontam,
   3. pilsētas stadionam Slokā,
   4. kultūrvēsturiskā centra izveidei Jūras ielā 3,
   5. Olimpiskā centra izveidei Jūrmalā,
   6. Lielupes tilta rekonstrukcijai,
   7. Majoru pamatskolas 2.kārtai.

   2003.gada pašvaldības budžeta plānošana ir sarežģīts process, kas saistīts ar Saeimas vēlēšanām, ar izmaiņām normatīvajos aktos un vienkārši ar neziņu, kā viens vai otrs jautājums tiks risināts valdības līmenī. Līdz pat šim brīdim nav skaidrs - vai mums izdosies panākt līdzekļu piesaisti no VIP Lielupes tilta rekonstrukcijai. Objektu, kura izmaksas sasniedz Ls 4 milj., pašvaldība viena pati nespēj veikt. Pilsēta ir gatava 50 % izmaksu segt no budžeta, taču līdzfinansējuma iespēja arvien nav skaidra. Atbalstu Lielupes tilta rekonstrukcijai ir paudusi Valsts prezidentes kanceleja. Arī LR Finansu ministrija savā vēstulē vērš uzmanību, ka, veicot grozījumus 2003.gada Valsts budžetā, Jūrmalas pašvaldība varētu pretendēt uz valsts mērķdotācijām. Jautājums tikai, kad tas varētu notikt un kādas ir reālās iespējas šos līdzekļus apgūt gada 2.pusē.

   Skumīgi ir atzīmēt, ka mūsu veiktie pētījumi liecina par to, ka valsts budžeta mērķdotācijas līdz šim tika sadalītas pēc politiskiem kritērijiem. Cerams, ka šai valdībai būs cita pieeja prioritāšu izvirzīšanā un līdzekļu sadalē.

   Neskaidrības par finansējumu Lielupes tiltam Jūrmalas pašvaldības budžetu gada laikā var ietekmēt būtiski. Pašvaldībai vēl līdz pat šim brīdim nav skaidra arī valdības nostāja par Olimpiskā centra izveidošanas iespējām Jūrmalas pilsētā.

   Tikai pāris dienas atpakaļ tika saņemta informācija par mērķdotācijas apjomu pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālā nodokļa nomaksai, bet nav zināms dotācijas apjoms profesionālās ievirzes mūzikas un sporta pedagogu atalgojuma apmaksai, mērķdotācija piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai, kā arī speciālajai internātskolai domātais finansējums.

   Valdība tikai budžeta izpildes gaitā sola piešķirt līdzekļus pedagogu darba algu palielināšanai no 2003.gada 1.septembra. Pašvaldībai ar šo faktu jārēķinās, jo būs nepieciešami līdzekļi pedagogu darba samaksai pirmskolas bērnu iestādēs un interešu izglītības iestādēs. Tas liecina par to, ka visas šīs neskaidrības prasīs veikt virkni korekciju pašvaldības budžetā 2003.gada laikā.

   Jāatzīmē, ka valsts nenodrošina pietiekamu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām savu funkciju veikšanai. Pašvaldība, lai nodrošinātu iedzīvotāju interešu ievērošanu, ir spiesta sākt pildīt valsts funkcijas, turklāt uz savu tiešo funkciju finansējuma rēķina. Pašvaldība no budžeta līdzekļiem sniedz finansiālu atbalstu veselības aizsardzībai, cīņai pret narkomāniju, skolu akreditācijai, Lielupes ostas pārvaldei, darbinieku atalgojuma palielinājumam, faktiski uz pašvaldības pleciem tiek novirzītas problēmas, kas radīsies ar GMI ieviešanu – likumā paredzēts, ka ieviešot šo pabalstu, faktiski pašvaldība var atteikties no pārējiem pabalstu veidiem, bet dzīvē?

   Neskatoties uz šīm un vēl ļoti, ļoti daudzām problēmām, deputātu izvērtēšanai tiek piedāvāts apspriešanai 2003.gada budžeta projekts.

   2003.gada budžeta pamatprincips ir pašvaldības finansu politikas pārmantojamība un prognozējamība. Tas ir būtiski attiecībā uz pilsētas attīstību. Pašvaldības budžets ir atkarīgs no mums pašiem, arī no ikviena pilsētas iedzīvotāja. Jūrmalas pilsētas 2003.gada budžeta ieņēmumos, bez kredītsaistībām un investīcijām, salīdzinot ar 2002.gadu, paredzēts pieaugums 4,6%. Tātad šajā gadā naudas būs par 4,6% vairāk. Mūsu uzdevums ir pēc iespējas racionālāk saplānot līdzekļu izlietojumu.

   Lielāko daļu ( 57,9% ) no kopējā pašvaldības konsolidētā budžeta ieņēmumiem veido tiešās iemaksas no nodokļiem:

   1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 7039,5 tūkst.,
   2. nekustamā īpašuma nodoklis Ls 2011,1 tūkst.

   Šie ieņēmumu veidi ir bijuši galvenie ieņēmumu posteņi pēdējo 10 gadu laikā. To īpatsvars pieaudzis vairāk kā 2 reizes.

   Būtisku ieņēmumu daļu (31,5 %) veido nenodokļu ieņēmumi un iemaksas no citiem budžetiem:

   1. maksājumi no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem Ls 3231 tūkst.,
   2. nodevas un maksājumi Ls 1690,4 tūkst.

   Nenodokļu ieņēmumi 10 gadus atpakaļ sastādīja 4,4 %, bet 2003.gadā jau 31,5 %.

   10 gadu laikā ir “pazuduši” tādi pašvaldības ieņēmumi kā apgrozījuma un peļņas nodoklis, kas stimulēja to, lai dome domātu par uzņēmējdarbības attīstību pilsētā. Tagadējā nodokļu sistēmā pašvaldībai vienīgais reālais ieguvums no jauna uzņēmuma atvēršanas pilsētā ir jaunu darba vietu iegūšana.

   Mazāko daļu (6,3 %) no pašvaldības budžeta veido speciālā budžeta ieņēmumi.

   2003.gadā Jūrmalas pašvaldības ieņēmumi (bez kredītiem) plānoti Ls 17320,3 tūkst., uz vienu iedzīvotāju plānoti Ls 313,6. Pēc informatīvās tabulas “Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu struktūra” redzams, kā tie iegūti pa ieņēmumu veidiem.

   Uzskatām, ka 2003.gada budžeta ieņēmumu prognoze ir diezgan saspringta. Jau 2002.gada pieredze liecina, ka nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, pastāvot nodokļa atvieglojumu sistēmai, reāli nav izpildāms. Līdz ar to īpaša vērība ir jāveltī visu ieņēmumu iekasēšanas nodrošināšanai un ieņēmumu pārpildei, lai segtu nekustamā īpašuma nodokļa par zemi tekošā gada maksājumu neizpildi. Kā pozitīvu momentu sadarbībai ar Pašvaldību savienību jāatzīmē, ka no 2003.gada nekustamā īpašuma nodoklim ir noteikts 0,90 iekasējamības koeficients (līdz šim tas bija 0,95).

   Budžeta izdevumi uz vienu pilsētas iedzīvotāju mēnesī plānoti Ls 263,70. Pēc informatīvās tabulas “Pašvaldības budžeta izdevumu struktūra” redzam, kā šī summa sadalās pa nozarēm.

   Patreiz ir jāturpina pragmatisks darbs, īpašu vērību veltot informācijas tehnoloģijas attīstībai, izglītībai un sociālajai sfērai. Tas, vai spēsim saglabāt ekonomiskās attīstības pozitīvās tendences Jūrmalā, noteiks ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet arī katra pilsētas iedzīvotāja ikdienu.

   2003.gada budžetā, salīdzinot ar 2002.gada budžetu, tiks finansēti:

   1. Olimpiskais centrs Ls +100 tūkst.
   2. Municipālās policijas patruļdienesta nostiprināšana

   un ar to saistītie izdevumi Ls +58,7 tūkst.

   3. Sociālā palīdzība:

   - pensionāru braukšana pilsētas autobusos LS +30 tūkst.

   - jaundzimušo bērnu pabalsts Ls +25 tūkst.

   - apkures izdevumu palielinājums, sakarā ar tarifa pieaugumu Ls +34 tūkst.

   - sociālā ēdināšana izglītības iestādēs un patversmes grupās Ls +2 tūkst.

   1. Sakarā ar tarifu pieaugumu un PVN ieviešanu:

   - apkurei budžeta iestādēs Ls +68 tūkst.

   - arifu paaugstinājums ūdenim un kanalizācijai, ar PVN aplikšanu atkritumu izvešanu un ūdens un kanalizācijas pakalpojumu Ls 12,5 tūkst.

   1. Piedalīšanās Dziesmu svētkos Ls +5,8 tūkst.
   2. Kapitālais remonts un kapitālā celtniecība:

   - bibliotēku remonts Ls +20 tūkst.

   - skolu valdes administratīvo telpu remonts Ls +46 tūkst.

   - piebrauktuvju izbūve invalīdiem Ls +10 tūkst.

   - Dzintaru koncertzāles remonts Ls +9,5 tūkst.

   1. Kvalitātes vadības sistēmas un grāmatvedības programmas

   izstrāde pašvaldības budžeta iestādēs Ls +83 tūkst.
   1. Bērnu nama “Sprīdītis” 2002.gada pārceltā kredīta maksājums Ls+70 tūkst.
   2. Tīklu iela 1a – uzturēšanas, remontizmaksas

   un pasākumu organizēšanas izmaksas Ls +15,7 tūkst.
   1. Vaivaru RC medicīniskās aparatūras iegāde Ls +7 tūkst.
   2. Vides aizsardzības pasākumu realizācija Ls +21,9 tūkst.
   3. Sporta pasākumu organizēšanai un stadiona uzturēšanai Ls 17 tūkst.
   4. Sabiedrisko attiecību pilnveidošanai Ls +3,5 tūkst.
   5. Tūrisma un ārējo sakaru finansējums Ls 34,6 tūkst.
   6. Ekonomikas un attīstības nodaļai Ls 27,6 tūkst.
   7. Policijas algu pieaugums no š.g. 1. maija

   caurlaižu posteņos un medicīniskajā atskurbtuvē Ls 17,7 tūkst.

   Izpildvaras institūcija

   Pašvaldības budžeta daļa salīdzinot ar 2002.gadu palielināta par Ls 215,9 tūkst., t.sk.

   1. sakarā ar pieņemtajiem domes lēmumiem par jaunu struktūrvienību izveidošanu vai reorganizāciju (Klientu apkalpošanas centrs, Norēķinu kase, Dzīvojamo māju privatizācijas komisija), kā arī izmaiņas darbinieku skaita (darba vietu) sarakstā un sociālā nodokļa nomaksa Ls 113,0 tūkst.
   2. kvalitātes vadības sistēmas un grāmatvedības programmas izstrāde pašvaldības budžeta iestādēm Ls 83,0 tūkst.
   3. audita apmaksa pašvaldības budžeta iestādēs un dalības maksa Ls 11,9 tūkst.

   Sabiedriskā kārtība

   Pašvaldības budžeta daļa pieaugusi par Ls 77,9 tūkst., galvenokārt saistībā ar 2002.gada pieņemto domes lēmumu par Municipālās policijas papildus štata vienību piešķiršanu.

   Izglītība

   2003.gada budžeta projektā izglītībai paredzētais finansējums ir mazāks nekā 2002.gadā, jo nav zināms pilns mērķdotācijas apjoms pedagogu darba apmaksai.

   Kā pozitīvu momentu gribas atzīmēt to, ka skolās mēbeļu iegādei vai arī cita veida iegādēm, atkarībā no attiecīgās skolas vēlmēm, ir paredzēto Ls 10 uz vienu skolēnu (2002.gadā – Ls 8, 2001.gadā - Ls 10, reāli saņēma uz pusi mazāk), pirmo reizi mēbeļu iegādei līdzekļi ir paredzēti arī bērnudārzos, tie ir Ls 4 uz vienu bērnudārza audzēkni. Šim mērķim 2003.gada budžetā paredzēti Ls 72 tūkst.

   Esam saglabājuši arī pagājušā gada tradīcijas izglītības iestāžu finansēšanā un paredzējuši finansējumu uz vienu skolēnu:

   1. mācību grāmatu iegādei Ls 2;
   2. bibliotēkas grāmatu iegādei Ls 0,10;
   3. mācību līdzekļu iegādei Ls 1 uz skolēnu un Ls 514 skolām, kur audzēkņu skaits ir virs 500 un Ls 232 skolai, kur audzēkņu skaits ir zem 500;
   4. šogad pirmo reizi budžetā paredzēts finansējums arī mācību līdzekļu iegādei bērnudārzos;
   5. katra mācību iestāde saņems arī izdevumus neparedzētiem gadījumiem un tie ir Ls 1 uz 1 audzēkni;
   6. finansējums remontmateriāliem ir rēķināts, izejot no attiecīgas iestādes m² .

   It kā jau skaitļi uz vienu audzēkni vai 1 m² nav lieli, taču tas tomēr ir vairāk nekā nekas, un daudzu izglītības iestāžu vadītāji, jau strādājot ar 2002.gada budžetu, bija apmierināti gan ar vienotu pieeju līdzekļu sadalei, gan arī ar to, ka līdzekļi vispār tiek piešķirti.

   Veselība

   Pēdējo 10 gadu laikā ir mainījusies izdevumu finansēšanas struktūra. Pirms 10 gadiem ievērojami līdzekļi tika novirzīti veselības finansēšanai, jo veselības aizsardzība bija pašvaldības funkcija un šīs funkcijas pildīšanai tika novirzīti ~ 24-27% no budžeta izdevumiem. Tagad šīs summas pašvaldībai nav tik būtiskas, taču pašvaldība iespēju robežās atbalsta gan poliklīnikas, gan slimnīcas, līdzekļi tiek ieguldīti iestāžu remontos un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai.

   Izdevumi samazinās sakarā ar to, ka investīciju programmā kapitālajiem remontiem 2003.gadā bija plānoti tikai darbi BOP SIA “Slokas slimnīca” un BOP SIA “Kauguru poliklīnika” Ls 10 tūkst. apjomā pie 2002.gada izpildes Ls 20 tūkst.

   Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana

   Sociālajai sfērai 2003.gadā pieaugums sastāda Ls 293,8 tūkst.

   Šajā gadā ir paredzēts ieviest jaundzimušo pabalstus, kas papildus no budžeta prasīs Ls 20,0 tūkst. Bez tam paredzēts ieviest atlaižu sistēmu maršruta autobusos pensionāriem, kuru pensijas līmenis nepārsniedz Ls 70.

   Šim mērķim ik mēnesi būs nepieciešams Ls 3,0 tūkst.

   Sakarā ar apkures tarifu paaugstināšanu, no budžeta papildus šim mērķim tiek piešķirti Ls 34,0 tūkst.

   Kurināmā un enerģētiskais dienests

   2003./2004.gada apkures sezonas nodrošināšanai tiek plānots ņemt kredītu Ls 530,0 tūkst. apmērā, kas ir par 13% vairāk nekā iepriekšējos gadus.

   Dzīvokļu komunālā saimniecība.

   Transports un sakari

   2003.gadā šīm nozarēm plānoti izdevumi Ls 5869,5 tūkst. apjomā, t.sk. kredīts Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijai un Lielupes tilta remontam Ls 1850 tūkst., VIP – Ls 1000 tūkst. 2002 gadā šo nozaru finansēšanai bija izlietoti Ls 3064,5 tūkst.

   Neskatoties uz to, ka ir ieguldīts milzīgs darbs un iztērēti ievērojami līdzekļi Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijas projekta pārstrādē, ir pieņemti neskaitāmi lēmumi par šo objektu, ir organizēta iedzīvotāju aptauja, Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu attiecībā uz kredīta piešķiršanu pašvaldībai – šis varētu būt viens no smagākajiem jautājumiem budžeta pieņemšanas gaitā. Deputātu ziņā ir pieņemt vai nepieņemt šo objektu, sakopt vai nesakopt pilsētas galveno ielu, vai arī – nolikt to plauktiņā un aizmirst līdz ar visiem jau plauktiņā guļošiem objektiem. Un tādu mums ir pietiekoši daudz (pielikums pie ziņojuma).

   Pieņemot galīgo lēmumu par Jomas ielas 2.kārtu, tomēr būtu jāizvērtē – ja 2003.gadā šīs izmaksas pārsniedz Ls 170 tūkst. pret 2002.gada plānotajām, tad nākotnē, kaut vai uz inflācijas koeficienta rēķina, izmaksas pieaugs.

   Brīvais laiks, sports, kultūra, tūrisms un ārējie sakari

   Jūrmala ir deklarēta kā kūrorta pilsēta, tāpēc 2003.gadā sabiedrisko attiecību, tūrisma, ārējo sakaru un ar ekonomisko attīstību saistīto jautājumu finansēšanai paredzēti par Ls 34.5 tūkst. (pielikums Nr.13^a , Nr.13^b) vairāk nekā gadu iepriekš.

   Cerams, ka šie līdzekļi dos nozīmīgu artavu pilsētas attīstībai, sabiedrības domas veidošanai.

   Pašvaldības budžetā ir atrasta iespēja finansiāli palīdzēt Dubultu un Bulduru Evanģēliskām un Luteriskām draudzēm.

   Maksājumi izlīdzināšanas fondā

   2003.gadā iemaksas palielinājušās par Ls 214 tūkst. Tā ir ievērojama summa, taču tāda ir likumdošana. 2003.gadā katrs pilsētas iedzīvotājs maksās Ls 17,60 izlīdzināšanas fondā.

   Pašvaldības iekšējā parāda procentu nomaksa

   2002.gadā ar Valsts kasi tika noslēgti jauni līgumi par pašvaldības ņemtajiem kredītiem, kur kredītprocents ir krietni samazināts (pat no 13,6% uz 5,88%).

   Neskatoties uz to, ka ir plānots ņemt trīs apjomīgus kredītus, nomaksāto kredītprocentu summa pret 2002. gada precizēto plānu ir par Ls 17,1 tūkst. mazāka.

   Šī sasaukuma deputātu apspriešanai tiek nodots otrais budžets, ir ņemtas vērā 2002.gada budžetā pieļautās kļūdas. Arī šis budžets ir ar saviem trūkumiem un saviem pozitīviem momentiem. Galvenais nosacījums – lai budžets būtu sabalansēts un reāls - ir ievērots arī sastādot 2003.gada budžetu.

   Ir ieguldīts darbs, rūpīgs darbs un darbs, kas veikts ar atbildības sajūtu, taču mēs katrs apzināmies, ka mazu, sīku problēmu un lielu, neatrisinātu problēmu ir ļoti daudz. Atkal plīsīs kāda caurule, atkal būs neapmierināts kāds pilsētas iedzīvotājs, atkal notiks kaut kas neparedzēts, taču tā ir dzīve un jo konstruktīvāk mēs visi mācēsim strādāt, jo mūsu pilsēta no tā tikai iegūs.

   Domes priekšsēdētājs aicina atbalstīt 2003.gada budžeta projektu.

Pielikumi
Pielikumi no 1 līdz 16 MS Excell 7.0 (412KB)
Excel Sheet	pielikuma nosaukums
Ieņēmumi 2003	Pielikums Nr.1 - Jūrmalas pilsētas 2003.gada pašvaldības budžeta ieņēmumi
Budžets 2003	Pielikums Nr.2 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta izdevumi 2003.gadam
Izsoles	Pielikums Nr.3 - 2003.gadā atsavināmie pašvaldības īpašuma objekti
Remonti	Pielikums Nr.4 - Kapitālā celtniecība un kapitālais remonts 2002.-2003.g.
Atsifrejums	Pielikums Nr.5 - Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada budžeta atšifrējums
Sab.dros.	Pielikums Nr.6 - 03."Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība"
05.Veseliba	Pielikums Nr.7 - 05."Veselības aprūpe" sadaļa "Sociālā palīdzība"
Soc.ēd.atš.	Pielikums Nr.8 - 06."Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana" sadaļa "Sociālā ēdināšana skolās, bernudārzu patversmes grupās"
06.Social.	Pielikums Nr.9 - 06."Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana" sadaļa "Sociālie pabalsti, kompensācijas un sociālā palīdzība"
Dz.komun.saimn.	Pielikums Nr.10 - 07."Dzīvokļu komunālā saimniecība"
Vide	Pielikums Nr.11 - 07."Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība". 10."Lauksaimniecība (zemkopība), mežkopība, zvejniecība" sadaļa "Vides aizsardzība"
Sports	Pielikums Nr.12 - 08."Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija" sadaļa "Sports"
Kultura	Pielikums Nr.13 - 08."Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija" sadaļa "Kultūras pasākumi, kultūrvēsturiskais mantojums"
Sabiedr.attiec. 08.300	Pielikums Nr.13a - 08."Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija" sadaļa "Sabiedriskās attiecības"
Ekonomika, tūrisms, sakari	Pielikums Nr.13b - 13."Pārējā ekonomiskā darbība" sadaļa "Tūrisms un ārējie sakari, ekonomika un pilsētas attīstība"
Transports	Pielikums Nr.14 - 12.100 "Transports un sakari"
Apkure	Pielikums Nr.15 - Apkures izmaksas 2002./2003.gada apkures sezonā
Kredītu atmaksas grafiks	Pielikums Nr.16 - Pašvaldības kredītu un galvojumu atmaksas grafiks
Pielikumi no 17 līdz 19 MS Excell 7.0 (231KB)
Excel Sheet	pielikuma nosaukums
17.	Pielikums Nr.17 - Pašvaldības budžeta iestāžu vadītāju mēneša amatalgu likmes
18.	Pielikums Nr.18 - Jūrmalas pilsētas domes darbinieku skaita (darba vietu) saraksts
19.1	Pielikums 19.1-19.1 - Skolu valde
19.2.	Pielikums 19.1-19.2 - Izglītības iestāžu centralizētā grāmatvedība
19.3.	Pielikums 19.1-19.3 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Namiņš"
19.4.	Pielikums 19.1-19.4 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Pienenīte"
19.5.	Pielikums 19.1-19.5 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Katrīna"
19.6	Pielikums 19.1-19.6 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Rūķītis"
19.7	Pielikums 19.1-19.7 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Mārīte"
19.8	Pielikums 19.1-19.8 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
19.9	Pielikums 19.1-19.9 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte"
19.10	Pielikums 19.1-19.10 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Lācītis"
19.11	Pielikums 19.1-19.11 - Pirmsskolas izglītības iestāde "Madara"
19.12	Pielikums 19.1-19.12 - Ķemeru vidusskola
19.13	Pielikums 19.1-19.13 - Sākumskola "Zvaniņš"
19.14.	Pielikums 19.1-19.14 - Sākumskola "Ābelīte"
19.15	Pielikums 19.1-19.15 - Tehniskās jaunrades sporta un atpūtas centrs
19.16	Pielikums 19.1-19.16 - Jauno draugu centrs
19.17	Pielikums 19.1-19.17 - Sporta skola
19.18	Pielikums 19.1-19.18 - Burāšanas skola
19.19	Pielikums 19.1-19.19 - Jūrmalas 1.ģimnāzija
19.20	Pielikums 19.1-19.20 - Kauguru vidusskola
19.21	Pielikums 19.1-19.21 - Jaundubultu vidusskola
19.22	Pielikums 19.1-19.22 - Lielupes vidusskola
19.23	Pielikums 19.1-19.23 - Mežmalas vidusskola
19.24	Pielikums 19.1-19.24 - Sākumskola "Taurenītis"
19.25	Pielikums 19.1-19.25 - Slokas pamatskola
19.26	Pielikums 19.1-19.26 - Alternatīvā skola
19.27	Pielikums 19.1-19.27 - Sākumskola "Atvase"
19.28	Pielikums 19.1-19.28 - Majoru pamatskola
19.29	Pielikums 19.1-19.29 - Pumpuru vidusskola
19.30	Pielikums 19.1-19.30 - Jūrmalas vakara vidusskola
19.31	Pielikums 19.1-19.31 - Jūrmalas peldēšanas skola
19.32	Pielikums 19.1-19.32 -Vaivaru pamatskola
19.33	Pielikums 19.1-19.33 - Mākslas skola
19.34	Pielikums 19.1-19.34 - Jūrmalas mūzikas vidusskola
19.35	Pielikums 19.1-19.35 - Koris "Jūrmala"
19.36	Pielikums 19.1-19.36 - Z.Jansones-Ivanovas tenisa skola
19.37	Pielikums 19.1-19.37 - Jūrmalas bibliotēku apvienība
19.38	Pielikums 19.1-19.38 - Jūrmalas teātris
19.39	Pielikums 19.1-19.39 - Jūrmalas pilsētas muzejs
19.40	Pielikums 19.1-19.40 - Bulduru kultūras nams
19.41	Pielikums 19.1-19.41 - Majoru kultūras nams
19.42	Pielikums 19.1-19.42 - Kauguru kultūras nams
19.43	Pielikums 19.1-19.43 - Jūrmalas valodu centrs
Tāmes	Budžeta izpildītāju tāmes pēc valdības klasifikācijas
sākot no 1.1 MS Excell 7.0 (3467KB)
sākot no 4.21 MS Excell 7.0 (2126KB)
sākot no 4.54 MS Excell 7.0 (2526KB)
sākot no 8.10 MS Excell 7.0 (2686KB)
Informācija	pie 2003.gada budžeta
MS Excell 7.0 (123KB)