LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.22, 54. punkts

Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2009.-2021.gada
darba uzdevuma apstiprināšanu, līguma slēgšanu un
sabiedriskās apspriešanas procesa organizēšanu

Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojums (iepriekšējā redakcijā – Attīstības plāns(ģenerālplāns)) tika apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 27.jūlija lēmumu Nr.893. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.19 tika apstiprināti Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumi laika periodam līdz 2009.gadam. Jūrmalas pilsētas dome 2007.gada 9.augustā pieņēmusi lēmumu Nr.683 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu laika periodam 2009.-2021.gadam”.

Lai nodrošinātu Teritorijas plānojuma izstrādi saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.883 un Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 9.augusta lēmumu Nr.683 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu laika periodam 2009.-2021.gadam”, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Teritorijas plānojuma izstrādes darba uzdevumu saskaņā ar pielikumu.

2. Darba grupas vadītājam, domes izpilddirektoram G.Truksnim:

   2.1 organizēt konkursu un slēgt līgumu par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma projekta dokumentācijas (teksta un grafiskās daļas) izstrādes veikšanu saskaņā ar darba uzdevumu;

   2.2 iesniegt apstiprināšanai domē līguma darbu laika grafiku ar konkursa uzvarētāju par Teritorijas plānojuma izstrādi, nosakot, ka Teritorijas plānojuma izstrāde un apstiprināšana jāveic līdz 2009.gada 31.decembrim._{Izmaiņa ar Domes 2009.gada 15.oktobra 786.lēmumu; Grozīts ar domes 2010.gada 21.oktobra 711.lēmumu; Grozīts ar domes 2012.gada 5.aprīļa 219.lēmumu}

3. Pēc līguma noslēgšanas par Teritorijas plānojuma dokumentācijas izstrādi izstrādes vadītājs organizē sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu, kurš ilgst 4 nedēļas, pieprasa un saņem no darba uzdevumā minētajām institūcijām Teritorijas plānojuma izstrādes nosacījumus.

4. Par sabiedriskās apspriešanas 1.posmu divu nedēļu laikā pēc attiecīgā Jūrmalas pilsētas domes lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs publicē paziņojumu vietējā laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” un „Latvijas Vēstnesī”.

5. Sabiedriskās apspriešanas 1.posmā izstrādes vadītājs nodot izvērtēšanai spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, Jūrmalas pilsētas attīstības programmu un citus materiālus saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.883.

6. Sabiedriskās apspriešanas 1.posma noslēgumā tiek organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme.

7. Pēc sabiedriskās apspriešanas 1.posma beigām un institūciju izsniegto nosacījumu saņemšanas izstrādes vadītājs apkopo saņemtos priekšlikumus un nosacījumus un, ja nepieciešams, sagatavo precizējumus darba uzdevumā.

8. Izstrādātā Teritorijas plānojuma pirmo redakciju izstrādes vadītājs iesniedz Jūrmalas domē, kura pieņem lēmumu par Teritorijas plānojuma pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai.

9. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs organizē sabiedriskās apspriešanas otro posmu, kurš ilgst 6.nedēļas, pieprasa un saņem no darba uzdevumā minētajām institūcijām atzinumus par teritorijas plānojuma pirmo redakciju.

10. Par sabiedriskā apspriešanas 2.posmu divu nedēļu laikā pēc attiecīgā Jūrmalas domes lēmuma pieņemšanas izstrādes vadītājs publicē paziņojumu vietējā laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” un „Latvijas Vēstnesī”.

11. Sabiedriskās apspriešanas 2.posmā izstrādes vadītājs nodod izvērtēšanai Teritorijas plānojuma 1.redakcija, pārskatu par iedzīvotāju viedokli, priekšlikumiem, kas saņemti 1.redakcijas izstrādes gaitā, un citus dokumentus saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.883.

12. Sabiedriskās apspriešanas 2.posma beigās tiek organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme.

13. Pēc sabiedriskās apspriešanas 2.posma beigām izstrādes vadītājs sagatavo sabiedriskās apspriešanas materiālus, kurus kopā ar Teritorijas plānojuma redakciju un institūciju atzinumiem iesniedz izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domē.

Pielikums apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas

domes 2007.gada 22.novembra lēmumu Nr.1040

(protokols Nr.22, 54.punkts)

DARBA UZDEVUMS

JŪRMALAS PILSĒTAS

TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDEI LAIKA POSMAM

NO 2009 LĪDZ 2021.GADAM

1. Teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums:

1.1. Izstrādāt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 2.daļas 1.punkta prasībai un Jūrmalas pilsētas domes 09.08.2007g. lēmumam Nr.683.

1.2. Realizēt „Teritorijas plānošanas likuma” un MK 19.10.2004g. noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasību izpildi.

2. Teritorijas plānojuma izstrādes uzdevums:

2.1. Veicināt un nodrošināt Jūrmalas pilsētas ilgtermiņa attīstību atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiskajiem uzdevumiem un Rīgas plānošanas reģiona mērķiem. Atbilstoši Rīgas plānošanas reģiona mērķim Jūrmalas pilsēta noteikta kā Valsts nozīmes rekreācijas un SPA medicīnas attīstības centrs.

2.2. Jūrmalas pilsētas teritorijas attīstības plānošanas pamatnostādnes:

· Attīstīt modernu kūrortpilsētu, piesaistot arvien pieaugošu skaitu tūristu un pilsētas viesu,

· Uzlabot dzīves kvalitātes līmeni Jūrmalas iedzīvotājiem

· Pilnveidot pilsētas infrastruktūru,

· Nodrošināt dabas aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu,

· Veicināt uzņēmējdarbības attīstību, īpaši tūrisma jomā,

· Atbalstīt kultūras, sporta, izklaides un atpūtas iespēju dažādošanu,

· Pilnveidot izglītības iespējas pilsētā

3. Teritorijas plānojuma izstrādes principi

Plānojuma izstrāde notiek, ņemot vērā šādus principus;

3.1. Ilgtspējības principu, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu.

3.2. Interešu saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses.

3.3. Daudzveidības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība.

3.4. Detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi.

3.5. Konkurences principu nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai.

3.6. Nepārtrauktības un pēctecības principu, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies.

3.7. Atklātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

4. Teritorijas plānojuma izstrādes nosacījumi:

4.1. Plānojuma izstrādē ievērot sekojošus dokumentus:

· LR likums " Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" , 1991.g.

· LR likums " Par pašvaldībām" , 1994.g

· Teritorijas plānošanas likums, 26.06.2002.

· MK noteikumi Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 19.10.2004.

· Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2005.-2018.gadam 1.redakcija,

· Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums. 12.07.2007.Saistošie noteikumi Nr.19 un 04.10.2007. Saistošie noteikumi Nr.46.

· LR „Aizsargjoslu likums” 05.02.1997.

· LR likums " Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1992.g.,

· MK noteikumi Nr.474 " Par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša statusa piešķiršanu" 26.08.2003.

· LR Vides aizsardzības likums, 2006.g.

· LR likums par ostām,

· Nacionālais attīstības plāns 2007-2013.gadam,

· " Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes, MK 11.08.2004g.rīkojums Nr.559,

· Latvijas tūrisma attīstības programma 2005-2008.gadam, MK 05.07.2006.gada rīkojums Nr.505,

· Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģija 2007-2018.gadam

· Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums, 2007.gads,

· Rīgas reģiona attīstības programma 2005-2011.gadam

· Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) 1995.gada redakcijas izvērtējums, Jūrmalas dome 2003.gads,

· Jūrmalas vides aizsardzības politikas plāns, 2002.gads,

· Jūrmalas Transporta attīstības koncepcija, 2000.gads,

· Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programma 2006.-2011.gadam,

· Lielupes ostas attīstības koncepcijas projekts, 2005.gads,

· Lielupes krastu bīstamo un riska zonu noteikšana Jūrmalas pilsētā, SIA “Vides konsultāciju birojs“, Dr.h.ģeogr. G.Eberhards, 2003.gads.

· Jūrmalas pilsētas krasta joslas izmaiņas un praktiskas rekomendācijas priekškāpas un kāpu joslas aizsardzībā, 1993.LVU Ģeogrāfijas fakultāte, G.Eberhards,

· Latvijas pagaidu būvnormatīvs " Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve" LBN 100, 1992.g.

· Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus un attīstības programmas, kuras robežojas ar plānojamo teritoriju;

· Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra lēmums Nr.1291 “Par kapsētu izveidošanas un uzturēšanas Jūrmalā ilgtermiņa attīstības programmas apstiprināšanu”.

4.2. Teritorijas plānojuma izstrādei izmanto Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādātu pilnu topogrāfisko karti (ne vecāku par pieciem gadiem) ar mēroga noteiktību 1: 10000, bet atsevišķām pašvaldības teritorijas daļām, ja nepieciešams,-topogrāfisko plānu ar mēroga noteiktību 1:5000 vai 1:2000.

4.3 Veikt teritorijas plānojuma stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu.

4.4 Teritorijas plānojumu izstrādāt ievērojot sekojošu institūciju nosacījumus:

· Rīgas plānošanas reģiona attīstības padome

· Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

· Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

· Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

· Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra”

· Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa

· Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

· Valsts meža dienesta Rīgas-Ogres mežniecība

· VAS „Latvijas valsts meži”

· VAS „Latvijas valsts ceļi”

· VAS „Latvijas dzelzceļš”

· VAS „Latvenergo”

· AS „Latvijas gāze”

· Telekomunikāciju objektu turētāji

· Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde

· Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas

· Ostas pārvalde

· citas organizācijas, ja nepieciešams

5. Teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana

5.1. Sabiedriskās apspriešanas principi

· Plānojuma izstrādes procesā jāpiesaista Jūrmalas iedzīvotāji, to pārstāvošās konsultatīvās padomes, Jūrmalas uzņēmēji, to pārstāvošā konsultatīvā padome, sabiedrisko un valsts neatkarīgo organizāciju pārstāvji rīkojot sabiedrības viedokļu uzklausīšanu;

· Komunikācijas procesā, kā arī apkopojot izteiktos viedokļus jāvadās pēc kopsakarības, kompromisa un sadarbības principiem.

5.2. Teritorijas plānojuma izstrādes sabiedriskās apspriešanas procesu organizēt atbilstoši 19.10.2004g. MK noteikumiem Nr.883.

5.3. Ņemot vērā Jūrmalas specifiku, sabiedrisko apspriešanu nodrošināt arī pilsētas vēsturiskajos rajonos.

6. Teritorijas plānojuma sastāvs

6.1. Paskaidrojuma raksts,

· Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi;

· Teritorijas attīstības mērķi un virzieni;

· Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums

6.2. Grafiskā daļa,

· topogrāfiskā karte (plāns),

· karte (plāns), kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana;

· karte (plāns), kurā parādīta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, nosakot:

o plānoto maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju un satiksmes infrastruktūras izvietojumu;

o aizsargjoslas (aizsardzības zonas) un riska zonas, kuru attēlošana iespējama izvēlētajā kartes (plāna) mērogā;

o teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi;

o citas kartes (plāni), kas nepieciešamas atsevišķu plānoto (atļauto) izmantošanas veidu un izmantošanas aprobežojumu attēlošanai, norādot administratīvo teritoriju robežas.

6.3. Teritorijas plānotā izmantošana un apbūves noteikumi

· informācija par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu;

· piekļūšanas noteikumi;

· zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas un robežu pārkārtošanas noteikumi;

· prasības apbūves intensitātei un blīvuma rādītājiem, izvērtējot to būtisku samazinājuma vai pieaugumu atbilstību pilsētas attīstības stratēģijai, sevišķi krasta kāpu aizsargjoslā un priežu parka rajonos, kuros konstatēta meža zeme;

· prasības augstuma ierobežojumiem;

· pagalma noteikumi;

· prasības redzamības nodrošinājumam;

· prasības attālumiem starp būvēm, inženierkomunikācijām;

· prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām;

· prasības jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām;

· prasības ēku un būvju konstruktīvajām daļām un elementiem;

· prasības ārtelpas elementiem;

· prasības inženierkomunikāciju būvniecībai (nodrošinot tās apsteidzošu attīstību plānotajā perspektīvajā apbūvē), rekonstrukcijai, ekspluatācijai;

· prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai (ieskaitot jūras un upju ūdens transporta satiksmi un objektus) un esošās infrastruktūras rekonstrukcijai. Veicināt dzelzceļa transporta un ar to saistītās infrastruktūras prioritāru attīstību.

· prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām un citiem riska objektiem;

· prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai;

· prasības saimniecības ēkām un būvēm,

· prasības ēku un būvju rekonstrukcijai, restaurācijai un remontam;

· prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai;

· prasības ēkas un būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai;

· prasības dabas teritoriju izmantošanai un apstādījumu ierīkošanai;

· prasības teritorijas labiekārtojumam un elementiem, to vizuālajam un mākslinieciskajam noformējumam;

· prasības īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai;

· prasības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanai;

· prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs, kurām nepieciešama transformācija;

· derīgo izrakteņu atradnes;

· tauvas joslas;

· aizsargjoslas;

· prasības, ko nosaka upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns (ja tāds ir), tai skaitā pasākumu programmu;

· ūdenstilpju apsaimniekošanas noteikumi (ja tādi ir);

· prasības zemes vienībām, uz kurām iesāktā apbūve vai saimnieciskā darbība nav atbilstoša teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai;

· prasības būvprojektēšanai, kas uzsākta līdz jauna vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai;

· būvtiesību īstenošanas kārtība;

· prasības detālplānojumiem;

· spēkā esošo detālplānojumu saraksti, kura papildinājumi nav grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;

· citas prasības un aprobežojumi:

1. Nolūkā nodrošināt kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu, pārskatīt un aktualizēt īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un to aizsardzības zonas, tajā skaitā noteikt atsevišķu aizsargājamo objektu aizsardzības pakāpi. _{Grozīts ar domes 2010.gada 17.decembra 836.lēmumu}

2. Teritorijas policentriskā attīstība - centru veidošanu, plānojot viendabīgas izmantošanas zonas un specializētus centrus, kā:

- aktīvās atpūtas un tūrisma centri

- kūrortu - SPA ārstnieciskās un pasīvās atpūtas centri,

- saimnieciskie centri

ar mērķi veicināt teritorijas ekonomisko un infrastruktūras attīstību, samazināt sezonalitātes problēmu,

3. Ķemeru nacionālā parka zonējumu un dabas lieguma „Natura 2000” robežu precizēšana pilsētas teritorijā, izvērtējot atbilstību teritorijas plānojumam un infrastruktūras attīstībai. Izvērtēt jaunu, aizsargājamu dabas teritoriju izveidošanas iespējas.

6.4. Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi.

Pārskatā par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi ietilpst:

· pašvaldības lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, darba uzdevuma apstiprināšanu (pievienojot darba uzdevumu), sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanu;

· sabiedriskās apspriešanas materiāli (ietverot priekšlikumus, kas saņemti, uzsākot teritorijas plānojuma izstrādi, kā arī izstrādes otrā posma sabiedriskās apspriešanas rezultātus);

· ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem;

· institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi;

· ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu;

· ziņojums par teritorijas plānojuma atbilstību augstāka plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma prasībām;

· cita informācija, kas izmantota teritorijas plānojuma izstrādei.