Gads	Mītņu skaits (gada beigās)	Gultas vietu skaits (gada beigās)	Apkalpoto personu skaits	Tai skaitā ārzemnieki	Nakšņojumi (diennaktis)	tai skaitā ārzemnieku
2000	31	4 155	54 721	21 069	...	...
2001	30	3 878	56 365	25 330	429 780	207 553
2002	29	3 687	61 246	30 134	407 018	187 056
2003	36	3 651	59 402	32 296	372 084	195 687
2004	37	3 800	88 312	56 664	414 901	228 697

Valsts	2001		2002		2003
	Viesu skaits	Nakšņojumi (diennaktis)	Viesu skaits	Nakšņojumi (diennaktis)	Viesu skaits	Nakšņojumi (diennaktis)
Kopā	100,0%	100,0%	100,0%	100,0%	100,0%	100,0%
Latvija	50,8%	54,0%	45,6%	47,4%	35,8%	44,9%
Krievija	17,7%	12,7%	15,7%	12,4%	17,2%	12,2%
Lietuva	4,3%	1,1%	3,8%	1,0%	11,2%	4,0%
Igaunija	4,0%	1,1%	5,4%	1,5%	7,0%	2,3%
Baltkrievija	7,2%	21,6%	7,4%	22,9%	5,6%	20,2%
Vācija	3,3%	2,1%	5,4%	3,4%	5,2%	3,7%
Somija	2,6%	0,8%	3,2%	1,2%	4,9%	2,1%
Polija	1,8%	0,4%	2,5%	0,7%	1,8%	0,6%
Izraēla	1,6%	3,2%	2,4%	4,5%	1,4%	3,8%
Citas valstis	6,6%	2,9%	8,6%	5,0%	9,9%	6,0%

Salīdzinoša datu tabula par Valsts zemes dienesta bilanci un Jūrmalas pilsētas domes bilanci pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām uz 2005.gada 1.janvāri
Kods	Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa	Platība pēc VZD datiem uz 2005. gada 1. janvāri (ha)			Vērtība pēc VZD datiem uz 2005. gada 1. janvāri (Ls)		Platība domes bilancē uz 2005. gada 1. janvāri (ha)		Platība domes zembilancē uz 2005. gada 1. janvāri	Vērtība domes bilancē uz 2005. gada 1. janvāri		Starpība platībās uz 2005. gada 2. janvāri		Starpība vērtības uz 2005. gada 1. janvāri (Ls)
		Īpašums	Tiesiskais valdījums	Lietojums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums, lietojums	Īpašums un tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16
01	Lauksaimniecība	40,7879	0,3711	0,4343	18107,00	_	40,7879	_	0,3711	18107,00	_	_	0,3711	_	_
02	Mežsaimniecība	8,9033	14,0854	3,3365	2477,00	4226,00	12,0017	14,0854	_	6045,00	4226,00	+3,0984	_	+3568,00	_
03	Ūdenssaimniecība	17,1346	1,2978	46,9213	186336,00	15574,00	17,1346	1,2978	_	186336,00	15574,00	_	_	_	_
04	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	Rīga 24,3074	_	_	Rīga 201026,00	_	_	_	_	_	_	Rīga 24,3074	_	Rīga 201026,00	_
05	Zvejniecība un zivjsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas	0,8493	_	_	20383,00	_	0,8493	_	_	20383,00	_	_	_	_	_
06	Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve	76,2456 Rīga 32,9243	3,2578	_	3129337,00 Rīga 276564,00	25654,00	21,3813	1,6632	0,3866	1231880,57	40725,00	54,8643 Rīga 32,9243	1,5946	1897456,43 Rīga 276564,00	+15071,00
07	Daudzdzīvokļu māju apbūve	64,5676	12,8926	_	3716026,00	351198,00	26,5534	6,1637	29,6874	1254061,91	75610,87	38,0142	6,7289	2461964,09	275587,13
08	Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve	14,7623	2,3796	0,7254	1572207,00	239740,00	10,6354	1,8660	0,0791	1317437,38	140799,00	4,1269	0,5136	254769,62	98941,00
09	Sabiedriskas nozīmes objekti	935,9030 Rīga 657,1505	1345,0220 Rīga 22,4733	45,9131	4146524,00 Rīga 582949,00	1858570,00 Rīga 6742,00	276,3100	1334,9871	3,4824	3542889,51	809702,00	659,5930 Rīga 657,1505	10,0349 Rīga 22,4733	603634,49 Rīga 582949,00	1048868,00 Rīga 6742,00
10	Rūpniecības objekti	3,3143	4,4366	0,6879	67826,00	105121,00	3,2140	0,6471	_	100435,20	4418,00	0,1003	3,7895	+32609,20	100703,00
Kods	Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa	Platība pēc VZD datiem uz 2005.gada 1.janvāri (ha)	Vērtība pēc VZD datiem uz 2005.gada 1.janvāri (Ls)	Platība domes bilancē uz 2005.gada 01.janvāri (ha)	Platība domes zembilancē uz 2005.gada 1.janvāri	Vērtība domes bilancē uz 2005.gada 1.janvāri	Starpība platībās uz 2005.gada 1.janvāri	Starpība vērtībās uz 2005.gada 1.janvāri (Ls)
Īpašums	Tiesiskais valdījums	Lietojums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums, lietojums	Īpašums un tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16
11	Satiksmes infrastruktūras objekti	103,2264	35,2954	20,4048	8893105,00	837384,00	105,4158	35,0620	0,2419	9021900,58	802781,00	+2,1894	0,2334	+128795,58	34603,00
12	Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti	27,2826 Rīga 17,1527	17,6695	0,7122	487590,00 Rīga 197599,00	630661,00	9,9484	0,1986	0,9443	276541,00	17137,00	17,3342 Rīga 17,1527	17,4709	211049,00 Rīga 197599,00	613524,00
13	Pārējie objekti	13,1335	_	_	86681,00	_	13,1335	_	_	86681,00	_	_	_	_	_
14	Jūras ostas un jūras ostu terminālu apbūve	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_
	KOPĀ:	1330,4178	1436,7078	119,1355	22527625,00	4068128,00	537,3653	1395,9709	35,2154	17062698,15	1910972,87	793,0525 Rīga 731,5349	40,7369 Rīga 22,4733	5464926,85 Rīga 1258138,00	2157155,13 Rīga 6742,00

Sociālā palīdzība un veselības aprūpe

2004.gadā Jūrmalas pilsētas dome nodrošināja Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem sociālo palīdzību, piešķīra un pārraudzīja sociālos pakalpojumus, kā arī veica pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Sociālās palīdzības jomā:

Jūrmalas dome ik gadu saņem un izvērtē vairāk nekā 5000 iesniegumu no iedzīvotājiem ar lūgumu pēc materiālās palīdzības. Pašreiz Jūrmalas pašvaldībā ir pieejami 15 pašvaldības sociālie pabalsti.

2003.gada 25.februārī valdība pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai”, kas noteica pašvaldības pienākumu katram Jūrmalas iedzīvotājam mēnesī nodrošināt noteiktu minimālo naudas summu – Ls 18. 2005.gadā Jūrmalas pilsēta saviem iedzīvotājiem nodrošina minimālo ienākumu Ls 21 mēnesī.

Jūrmalas pašvaldība sekmīgi veic šo uzdevumu. Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tas ir vienīgais pašvaldības pienākums materiālās palīdzības sniegšanas jomā, tomēr Jūrmalas pašvaldība, nodrošinot jaunos, ar likumu noteiktos pienākumus, ir saglabājusi visas iepriekš noteiktās sociālās garantijas.

Ir izstrādāta instrukcija Nr.5 “Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”, un 2003.gada 6.augustā tā ir apstiprināta Jūrmalas pilsētas domē. Instrukcija nodrošina skaidru pabalstu izmaksu secību un ir iedzīvotājiem ērti lietojams dokuments, kurā apkopoti visi Jūrmalas pilsētā noteiktie pašvaldības sociālie pabalsti un pabalstu piešķiršanas kārtība. Tāpat noteiktas iedzīvotāju kategorijas, kurām domāts noteiktais pabalsts, minēti arī tā saņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina piederību noteiktajai iedzīvotāju sociālajai kategorijai.

2005.gada 26.janvārī instrukcija tika aktualizēta, veicot redakcionālus precizējumus un palielinot ienākumu apmēru pabalstu vientuļiem pensionāriem, proti, I un II grupas invalīdiem, nepatiesi politiski represētām personām mēnesī no Ls 60 līdz Ls 70. Tika palielināts pabalsts pārtikas daļai no Ls 30 līdz Ls 35 trūcīgām ģimenēm. No Ls 35 līdz Ls 40 tika palielināta arī tā daļa, kas paliek pēc īres un komunālo pakalpojumu nomaksas. Šis palielinājums attiecināms uz I un II grupas invalīdiem, vientuļiem pensionāriem, nepatiesi politiski represētiem, Afganistānas kara dalībniekiem un Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekiem. Palielinājās arī pabalsta apjoms apbedīšanas izdevumu segšanai, ja mirusi trūcīga persona, kas tagad ir Ls 100.

Arī personas, kas izcietušas sodu brīvības atņemšanas vietās, ir mūsu sabiedrības locekļi, kuriem dota jauna iespēja, tāpēc paredzēts jauns pabalsts Ls 15 apmērā, lai sakārtotu dokumentus un iegūtu līdzekļus iztikai.

Lai bez vecāku gādības palikušie bērni iegūtu drošu pamatu savai turpmākajai dzīvei, no domes sociālā budžeta tiek segti izdevumi bāreņu arodizglītības ieguvei un ēdināšanas izdevumiem.

Visām pabalstu pozīcijām ir vērojams līdzekļu apjoma pieaugums – piemēram, noteikta līmeņa ienākumu nodrošinājums ģimenēm: 2004.gadā pabalsta apjoms bija Ls 12 – izlietoti Ls 30 000. Paredzams, ka 2005.gadā šim nolūkam tiks iztērēti Ls 54 400, nodrošinot ienākumu Ls 21 apjomā vienai ģimenei mēneša laikā.

Veselības aprūpes pabalsts 2004.gadā bija Ls 9562, bet laikposmā līdz 2005.gadam tas ir pieaudzis un paredzams Ls 21 000 apmērā. Pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei 2004.gadā tika piešķirti Ls 16500, bet 2005.gadā šim mērķim plānots izlietot jau Ls 25 000. Pabalstu kopsumma pieaugusi arī citās pozīcijās.

Izvērtējot trūcīgo ģimeņu skaitu pilsētā, ir redzama pozitīva dinamika samazināšanās virzienā – tā, 2002.gadā trūcīgo ģimeņu statuss bija 1063 ģimenēm jeb 3021 cilvēkam. 2004.gadā šādu ģimeņu skaits samazinājās līdz 780.

2003.gadā tika pieņemts lēmums par jaunu pašvaldības pabalsta izveidošanu –pabalsts jaundzimušajiem jūrmalniekiem Ls 50 apmērā, un šo pabalstu jau ir saņēmuši vairāk kā 700 bērnu.

Par ikgadēju ir kļuvis vienreizējais pabalsts Nepatiesi politiski represētajam personām Latvijas valsts proklamēšanas gadadienā.

Ir izstrādāta un apstiprināta ērtāka kārtība brīvpusdienu saņemšanai (arī palielinot no Ls 40 uz Ls 50 ienākumu apjomu ģimenes loceklim mēnesī bezmaksas pusdienu saņemšanai). Lai saņemtu šo palīdzību, nav jāvēršas ar iztikas līdzekļu deklarāciju Labklājības pārvaldē ienākumu izvērtēšanai, bet gan jāiesniedz nepieciešamie dokumenti klases audzinātajam. Skolas pedagogi ir vislabāk informēti par to, kuriem bērniem ir nepieciešamas pusdienas, un tagad arī klases audzinātājiem skolās ir iespēja vienkāršāk nokārtot pusdienas saviem bērniem, neraugoties uz dažu vecāku bezatbildību.

Izstrādātā brīvpusdienu kārtība nosaka, ka visiem pilsētas pirmās klases bērniem ir nodrošinātas pusdienas, ko apmaksā pašvaldība.

Palielinātas ir arī pusdienu porcijas lielajiem bērniem, sākot no 7.klases, par tām iepriekšējo Ls 0,30 maksājot Ls 0,50.

Braukšanas maksas atlaižu sistēmas nodrošināšanai pilsētas autobusos visiem Jūrmalas pilsētas pensionāriem neatkarīgi no to pensijas apmēra izsniedz braukšanas kartītes. Pašreiz to ir izsniegts vairāk kā 5400.

Braukšanas maksas atlaižu kompensēšana prasa ik gadus Ls 54 000, un turpmāk paredzēta Ls 74 400 apjomā no pašvaldības budžeta.

Sniegts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas sociālajā sfērā – Neredzīgo biedrībai, Pensionāru Federācijai, Nepatiesi politiski represēto klubam, Vājdzirdīgo un nedzirdīgo biedrībai, Daudzbērnu ģimeņu biedrībai, Diabēta biedrībai, pasaku mājai „ Undīne”, atbalstot to rīkotos pasākumus. 

Sociālās aprūpes jomā:

Sociālās aprūpes jomā ticis īstenots nozīmīgs un nopietns projekts – sadarbībā ar LR Labklājības ministriju izveidots dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Saņemot valsts finansiālu atbalstu centra darbības uzsākšanai četru gadu garumā, pilsētā ir izveidota vieta, lai 50 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vairs nebūtu iesprostoti četrās sienās un varētu apgūt sadzīves iemaņas, sazināties, pedagogu vadībā apgūt un darināt skaistas lietas. Sākot ar 2005.gadu, centrs pāriet pilnīgā pašvaldības finansējumā.

Tika realizēts 2003.gada 29.oktobrī Jūrmalas pilsētas domē apstiprinātais lēmums Nr.747 “Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ārpus ģimenes aprūpes koncepcija”.

Minētajā dokumentā liela uzmanība tiek pievērsta bērnu nama audzēkņu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei, lai jaunieši spētu paši rīkoties ar naudas līdzekļiem, plānot darba un atpūtas laiku. Šo mērķu sasniegšanai izstrādātais projekts “Jauniešu māja” guva atbalstu projektu konkursā, ko atbalstīja Saeima un Labklājības ministrijas Sociālās Palīdzības fonds, piešķirot finansējumu Ls 10 000 apmērā. Rezultātā tika izveidotas un iekārtotas telpas astoņiem jauniešiem, dzīvojot pa diviem istabiņā, četriem nodrošināts dzīvoklis ar kopēju viesistabu.

Jūrmalas pilsētas dome arī 2004.gadā veica remontdarbus, izveidojot papildus telpas, un 2005.gadā ir piešķīrusi līdzekļus, lai turpinātu attīstīt šo audzināšanas un aprūpes veidu.

Uzsākot 2005.gadu, ir panākta situācija, ka ārpusģimenes aprūpes institūcijas - bērnu nams “Sprīdītis” , atbalsta centrs bērniem “Paspārne “ un ”Jauniešu māja” atrodas vienotā sistēmā, viena vadītāja pakļautībā. Šāda kārtība uzlabo darba metodisko vadību, sniegtās aprūpes pārraudzību un sadarbību ar šajos jautājumos iesaistītajiem dienestiem – Labklājības pārvaldi, Bāriņtiesu, Bērnu tiesību aizsardzības centru.

Kā jau tika uzsvērts, katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē, un neviena iestāde, kaut arī tāda, kur aprūpe sniegta augsti kvalificētā līmenī, nespēj aizvietot ģimeni. Tādēļ nopietna uzmanība tiek pievērsta audžuģimeņu veidošanas un uzturēšanas darbam. Sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un biedrību “Bakner Latvija” ir noslēgts sadarbības līgums par atbalsta programmu audžuģimeņu kustības attīstībai, kura realizācija ir uzsākta.

2004.gada 11.februārī Jūrmalas pašvaldības pārziņā tiek nodota projekta “Vienota sekundārās profilakses tīkla izveide intravenozo narkotiku lietotājiem Latvijā” realizācija. Projekta ietvaros pilsētā darbu turpina mobilais atkarību profilakses punkts ar galveno mērķi – ierobežot HIV infekcijas izplatību pilsētā un apzināt atkarību vielu lietotājus, lai sniegtu viņiem iespējamo palīdzību.

Pašreiz Labklājības pārvalde administrē pašvaldības sociālo pakalpojumu piešķiršanu, uzturēšanos Sociālajā aprūpes centrā, aprūpi pansionāta nodaļā Slokas slimnīcā, sociālajās un veselības aprūpes gultās, dienas centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem, nakts patversmē un zupas virtuvēs. Tāpat pārvalde administrē sociālo pakalpojumu piešķiršanu, kurus finansē valsts: pansionātos mītošajām personām ar garīga rakstura traucējumiem, vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai, sociālo rehabilitāciju institūcijām, bērniem, kuri cieš no atkarības vielām, rehabilitācijai.

Labklājības pārvaldes sociālie darbinieki veic sociālo darbu riska ģimenēs, galveno uzmanību vēršot uz to, lai bērni netiktu šķirti no ģimenēm un lai pensijas vecuma personas un invalīdi saņemtu sociālo atbalstu. Viņi veic sociālo darbu arī veselības aprūpes iestādēs.

Trūcīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja bez maksas saņemt juridiskas konsultācijas saistībā ar iztikas līdzekļu nodrošināšanu bērniem un dzīvojamās platības saglabāšanu.

Labklājības pārvalde arī administrē sociālās dzīvojamās platības rindu, sociālās platības statusu piešķiršanu, veic sociālo darbu ar tur mītošajām ģimenēm. Integrācijas projektu konkursā atzinību guva sociālajās mājās mītošo bērnu atbalsta projekts, kura darbība turpinās arī šodien.

Laba sadarbība gan svētkos, gan ikdienā izveidojusies ar Latvijas Neredzīgo biedrības Jūrmalas nodaļu - LP izveidota speciālista darba vieta, lai veiktu personu ar redzes problēmām sociālo rehabilitāciju.

Eiropas Savienības Sociālā fonda vērtējumam ir iesniegts projekts par sociālā atbalsta sistēmas nodrošinājumu trūcīgām personām. Sadarbojoties ar domes Ekonomikas nodaļas speciālistiem, projekts tiek gatavots iesniegšanai Eiropas struktūrfondu līdzekļu iegūšanai.

Par veselības aprūpi:

Lai aktualizētu risināmos jautājumus veselības aprūpē pilsētā un sekmīgi pārstāvētu Jūrmalas pilsētas viedokli Veselības ministrijā veselības aprūpes reformas laikā, izveidota Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome.

Dome ir sagatavojusi un iesniegusi dokumentāciju par darbu pašvaldībā, kurš vērsts uz iedzīvotāju veselības saglabāšanas un veicināšanas darbu Pasaules Veselības organizācijā, lai Jūrmalas pilsēta tiktu uzņemta Veselīgo pilsētu (Healthy cities) skaitā.

Sadarbībā ar Ziemeļvalstu kolēģiem dome piedalījās projekta dokumentācijas sagatavošanā INTERREG III projektu konkursam, lai piesaistītu ES finansu līdzekļus sabiedrības veselības izpētei.

Nozīmīga ir arī VOAVA sertifikāta iegūšana Slokas slimnīcai, tā ir novērtēta un atzīta par atbilstošu Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumiem Nr.77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Tā ir reģistrēta kā stacionārā daļa ar šādām struktūrvienībām: neatliekamās medicīniskā palīdzības, pacientu uzņemšanas nodaļa un iekšķīgo slimību nodaļa.

Ik gadu pilsētas budžetā ir paredzēti līdzekļi veselības iestāžu remontam un medicīnas tehnoloģiju iegādei. Tāpat norit darbs imunizācijas komisijā.

Kauguru primārās veselības aprūpes centrā par pašvaldības līdzekļiem ir veikti remontdarbi un nodrošināts finansējums darba samaksai, lai aptieka strādātu nakts stundās un iedzīvotāji spētu iegādāties nepieciešamos medikamentus. Ķemeru iedzīvotājiem, kuriem ir problemātiska nokļūšana tuvākajā aptiekā, medikamentu iegāde tiek risināta, sadarbojoties Sociālā aprūpes centra mājas aprūpes dienesta darbiniekiem ar Ķemeru doktorātu.

2004.gada18.jūnijā tika godināti medicīnas darbinieki, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpē Jūrmalā, kas, cerams, kļūs par pamatu labai tradīcijai.

Pašreiz daudz pūļu tiek veltīts tam, lai pilsētā ar invalīdu transportu nodrošinātu visus, kuriem tas ir nepieciešams.

Pilsētas labiekārtošanas darbi

 Uzlabojot pilsētas infrastruktūru, 2004.gadā sekmīgi turpinājās Jūrmalas pilsētas labiekārtošana, kas ir viena no pilsētas attīstības prioritātēm. Šajā jomā tika realizēti projekti kopsummā par Ls 97 977. Vislielākās summas, rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, tika veltītas autobusu pieturu nojumju izgatavošanai un uzstādīšanai – Ls 16 566, bērnu rotaļu laukumu ierīkošanai Kauguru un Slokas dzīvojamo masīvu iekšpagalmos un Zvejniecības brīvdabas muzejam Tīklu ielā – Ls 10 948, kā arī Z.Meierovica prospekta zaļās zonas labiekārtošanai – Ls 10 911.

Vēl jāatzīmē nogāzes labiekārtošana Jomas ielā 1/5 par Ls 11 680, kā arī bērnu rotaļu laukuma ierīkošana Kauguru pludmalē. Šī projekta izmaksas bija Ls 10 000.

Labiekārtošanas darbi 2004.gadā

Darbu nosaukums	2004.gada izpilde, Ls	Izpildītājs	Daudzums
1. Autobusu pieturu nojumju izgatavošana un uzstādīšana	16 66.10	Fiberglass	10
2. Koka laipu izgatavošana un uzstādīšana izejās uz jūru (Jaunķemeros un Kaiju ielā )	2 265.60	Fiberglass	100
3. Betona kāpņu atjaunošana un soliņu uzstādīšana izejās uz jūru (Viktorijas ielā, Konkordijas ielā un Kaiju ielā)	3 910.77	Fiberglass	3
4. Solu izgatavošana un uzstādīšana kāpu zonā izejās uz jūru	999.95	Jūrmalas mežaparki	10
5. Bērnu rotaļu laukuma ierīkošana Kauguru pludmalē	10 000.00	KR Ekskimus	1
6. Bērnu rotaļu laukumu ierīkošana Kauguru un Slokas ielas dzīvojamo masīvu iekšpagalmos un Zvejniecības brīvdabas muzejā Tīklu ielā	10 948.00	Jūrmalas mežaparki	6
7. Bērnu rotaļu laukumu ierīkošana pie mācību iestādēm pēc bērnu izstrādātajiem projektiem (Slokas speciālā internātskola; Vaivaru pamatskola; bērnu nams "Sprīdītis" un sociālā māja Ķeguma ielā 17)	2 249.92	Jūrmalas mežaparki	8
8. Bērnu rotaļu laukumu ierīkošana bērnudārzā „Taurenītis”	4 950.00	JLD	1
9. Rampas izgatavošana skeitlaukumā Vaivaros	9 992.19	Falsets	1
10. Apstādījumu labiekārtošanas darbi:
10.1. Nogāzes labiekārtošana Jomas ielā 1/5	11 679.76	JLD
10.2. Kokaugu grupas izveide Jomas ielā 1/5	3 313.91	JLD
10.3. Vasaras puķu stādījumi Majoros Jomas ielā (3 puķu piramīdas)	5 160.00	JLD	3
10.3. Vasaras puķu stādījumi Majoros Jomas ielā (1 puķu siena)	5 030.00	JLD	1
10.5. Z.Meierovica prospekta zaļās zonas labiekārtošana	10 910.87	JLD
Kopā	97 977.07

Jūrmalas pilsētas dome 2004.gadā realizējusi mežu uzraudzības projektus par Ls 56 607. Tai skaitā, ainavu kopšanas cirtēm pilsētas mežos atvēlēts Ls 31 277, liepu vainagu veidošanai gar pilsētas ielām – Ls 10 560, bet nokaltušo un avārijas koku nozāģēšanai – Ls 7770.

Būvniecības gaita pašvaldības objektos

Jūrmalas pašvaldība 2004.gadā ir veikusi būvniecības darbus, noslēdzot līgumus kopsummā par Ls 5 064 322. No šīs summas par Ls 930 858 ir noslēgti līgumi kapitālā un kārtējā remonta veikšanai. Vislielākais būvniecības projekts ir Lielupes tilta un pievadceļu rekonstrukcija, kura kopējā līgumsumma ir Ls 4 226 024. 2004.gadā tilta projektam izlietoti Ls 1 996 730.

 

 

Kapitālais un kārtējais remonts pa nozarēm	Apmaksāts, Ls	Noslēgti līgumi, Ls	Limits, Ls
PĀRVALDE	88045	83936	84846
SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA	9861	9861	10000
IZGLĪTĪBA	204741	204773	205327
VESELĪBA	11320	11320	11322
SOCIĀLĀ SFĒRA 06-240-4700	31596	31608	31631
DZĪV- KOM.SAIMNIECĪBA	111469	111469	111578
BRĪVAIS LAIKS,SPORTS, KULTŪRA	56675	56818	56943
TRANSPORTS UN SAKARI	420651	421073	421404

  

Jau agrāk uzsāktās sākumskolas „Taurenītis” sporta zāles būvniecībai izlietots Ls 338 455 (kopumā kopš projekta uzsākšanas – Ls 1 184 496).

Pumpuru vidusskolas sporta laukuma būvniecībā izmantots Ls 131 031, bet bērnudārza celtniecībai Poruka prospektā izlietoti Ls 416 661 (kopumā kopš projekta uzsākšanas – Ls 672 861).

Brīvā laika un sporta celtņu būvniecībai izlietoti Ls 924 896. Jūrmalas pilsētas muzeja celtniecībai izlietoti Ls 518 251.

Dzintaru koncertzāles teritorijas, solu, žoga un kases projektam, kā arī grīdas remontam, solu maiņai, parka žoga izbūvei un citiem darbiem izlietoti Ls 222 259.

Mazākas summas ir atvēlētas Tūrisma informācijas centra būvei Lienas ielā 5, Slokas stadiona tribīņu un teritorijas apbūvei un labiekārtošanai, Dzintaru parka būvei, sporta zāles renovācijai Nometņu ielā 2a, kā arī sociālās dzīvojamās mājas celtniecībai – Ls 464 270 (kopumā kopš projekta uzsākšanas – Ls 1 029 762).

Tāpat līdzekļi iedalīti bērnudārzu kārtējam remontam – kopsummā 33 tūkst. Ls. Ielu seguma remonti veikti par Ls 210 712.

 

Izglītība

 

Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvalde ir pašvaldības iestāde, kura ir Jūrmalas pilsētas Skolu valdes tiesību pārmantotāja no 2004.gada 27. jūlija. Pārvalde pilda normatīvajos aktos pašvaldībai paredzētās izglītības pārvaldes funkcijas un īsteno pašvaldības kompetenci izglītībā. Pārvaldes darbību reglamentē Latvijas Republikas likums „Par pašvaldībām”, Izglītības likums un citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti.

Izglītības pārvaldes galvenie uzdevumi ir realizēt valsts un pašvaldības izglītības politiku Jūrmalas pilsētā, izstrādāt priekšlikumus izglītības attīstībai un tās īstenošanai, nodrošināt izglītības pieejamību, kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas un racionālu naudas līdzekļu sadali. Pārvaldes funkcijas un juridiskais statuss ir noteikti pārvaldes nolikumā.

Lielākā daļa izglītības iestāžu darbinieku strādā izglītības jomā ilgus gadus, ir uzkrāta pieredze un tie ir augstas kvalifikācijas darbinieki. 2004.gadā izglītības iestādēs strādāja 920 pedagogi.

Jūrmalā darbojas:

• 4 sākumskolas (1.-6.kl):
  • „Taurenītis”,
  • „Ābelīte”,
  • „Atvase”,
  • „Zvaniņš”;
• 4 pamatskolas (1.-9.kl.):
  • Slokas pamatskola,
  • Vaivaru pamatskola,
  • Majoru pamatskola,
  • Alternatīvā skola;
• 1.ģimnāzija:
  • Jūrmalas 1.ģimnāzija (7.-12.kl.);
• 6 vidusskolas:
  • Ķemeru vidusskola (1.-12.kl.),
  • Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola (1.-12.kl.),
  • Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola (1.-12.kl.),
  • Pumpuru vidusskola (1.-12.kl.),
  • Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola (1.-12.kl.),
  • Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskola (1.-12.kl.);
• 1 vakara vidusskola:
  • Jūrmalas vakara vidusskola (7.-12.kl.);
• 1 speciālās izglītības internātskola:
  • Jūrmalas speciālās pamatizglītības internātskola (1.-9.kl.);
• 9 pirmsskolas iestādes un pirmsskolas grupas 6 skolās:
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Mārīte”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Bitīte”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Rūķītis”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Saulīte”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Madara”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Lācītis”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Pienenīte”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Katrīna”,
  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Namiņš”;
  • 8 interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes:
    • Jūrmalas mākslas skola,
    • Jurmalas peldešanas skolas,
    • Jurmalas muzikas vidusskola,
    • Jurmalas burašanas skola,
    • Jurmalas sporta skola,
    • Zaigas Jansones-Ivanovas Tenisa skola,
    • Jurmalas Tehniskas jaunrades, sporta un atputas centrs,
    • Valodu centrs.
    Izglitibas parvalde finansejumu sanem no valsts un pašvaldibas budžeta. Izglitibas parvalde darbojas: centralizeta gramatvediba, kura apkalpo:
  • 9 pirmskolas iestades,
  • Kemeru vidusskolu,
  • Specialas izglitibas internatskolu,
  • Sakumskolu "Abelite",
  • Sakumskolu "Zvaninš",
  • Jurmalas sporta skolu,
  • Jurmalas burašanas skolu,
  • Jurmalas Jauno dabas draugu centru,
  • Jurmalas Tehniskas jaunrades, sporta un atputas centru,
  • Jurmalas skolu psihologiskas palidzibas centru,
  • Jurmalas skolu valdi (Nepilngadigo uzraudzibas nodalu). Jurmalas skolas 2004.gada macijas 6553 skoleni:
  • 1.-9.kl. – 4960,
  • 10.-12.kl. – 1593,
  • vakara vidusskola – 505 skoleni,
  • specialas pamatizglitibas internatskola – 95 skoleni,
  • 1.klases macibas uzsaka 425 skoleni,
  • 10.klases macibas uzsaka 586 skoleni. Pirmsskolas izglitibas iestades apmekleja 1683 pirmsskolas vecuma berni. 818 pilseta dzivojušie piecgadigie un sešgadigie berni tika iesaistiti obligataja sagatavošana skolai.
    Interešu un profesionalas ievirzes izglitibas iestažu kulturizglitibas, sporta tehniskas jaunrades un vides izglitibas programmas darbojas 3300 bernu.
    2004.gada 9.klasi beidza 642 skoleni, no tiem 474 turpina macibas 10.klase. 12.klasi beidza 329 skoleni, no tiem 189 iestajas augstakajas izglitibas iestades, no kuriem 21% - valsts budžeta grupas.
    Jurmala izglitibas iestades apmekle 950 audzekni no 153 pašvaldibam. No tiem:
    • visparizglitojošajas skolas macas 750 skoleni (Riga - 346, Lapmežciems - 127, Salas pagasts - 78 u.c.),
    • pirmsskolas iestades apmekle 200 berni (Riga - 90, Salas pagasts - 14 u.c.).
    765 Jurmalas skoleni macas citu pašvaldibu skolas, no tiem:
    • visparizglitojošajas skolas (Riga - 690, Lapmežciema - 5, Salas pagasta - 3 u.c.),
    • 85 berni apmekle pirmsskolas iestades citas pašvaldibas, no tiem:
    pirmsskolas iestades (Riga - 55, Lapmežciema - 5, Salas pagasta - 2 u.c.).

    Jurmalas pamatskolu 2003./2004.m.g. beidzeju turpmakas gaitas

    

     

    Svarīgākie notikumi izglītības jomā:

    Visas Jūrmalas pilsētas vispārizglītojošās skolas ir ieguvušas akreditācijas apliecības.

  • Pagājušā mācību gadā akreditācijas apliecību ieguva:
    • Sākumskola „Zvaniņš”,
    • Sākumskola „Taurenītis”,
    • Vaivaru pamatskola,
    • Slokas pamatskola,
    • Jūrmalas 1.ģimnāzija,
    • Jūrmalas pilsētas vakara vidusskola,
    • Speciālās pamatizglītības internātskola.
  • No profesionālās ievirzes skolām akreditācijas apliecību ieguva:
    
    • Peldēšanas skola.
      
  • Sakumskola „Abelite”, pirmsskolas izglitibas iestade „Bitite” atvertas grupas pirmsskolas vecuma berniem.
    
  • Sekmigi tiek veikts darbs LOTUS NOTES programma, izmantojot Jurmalas izglitibas iestažu vienoto datu parraides tiklu (bernu registrs, skolenu registrs, pedagogu registrs).
    
  • 2004.gada Jurmalas pilsetas Izglitibas parvalde tika nodrošinats darba ritmiskums un savlaicigums saskana ar pastavošo kartibu dokumentu aprite, izstrade, noformešana, uzkrašana, uzskaite, saglabašana un saskana ar dokumentu apgrozibas, registracijas un kontroles kartibu.
    
  • Pamatojoties uz Jurmalas pilsetas domes 2004.gada 18.junija rikojumu Nr.314-r „Par elektroniska pasta sutijumu pienemšanu un apstradi”, lai nodrošinatu precizu elektronisko dokumentu sanemšanu un apstradi, atbilstoši elektroniska pasta sutijumu pienemšanas un apstrades noteikumiem, tika sastadits un apstiprinats Jurmalas pilsetas Izglitibas parvaldes un Jurmalas izglitibas iestažu elektronisko pasta adrešu saraksts Jurmalas izglitibas iestadem. Darbu apgrutina interneta piesleguma trukums pirmskolas izglitibas iestades.
    
  • 2004.gada junija sadarbiba ar Latvijas Valsts arhivu notika Jurmalas pilsetas Izglitibas parvalde esošo informacijas sistemu (programmu) anketešana un izvertešana, lai nodrošinatu tajas uzkrato datu pareizu saglabašanu.
    
  • 2004.gada augusta tika organizets konkurss uz Jurmalas pilsetas Izglitibas parvaldes vaditaja amata vietu.
    
  • Uzsakts darbs pie Jurmalas izglitibas iestažu tikla optimizacijas projekta.
    
  • Jaunas telpas (Nometnu iela 2a) Sporta skolai, izbuvets sporta laukums Pumpuru vidusskolai, (Kronvalda iela Nr.8), uzsakta sporta zales celtnieciba sakumskolai „Taurenitis” (Klavu iela 29/31).
    
  • 2004.gada noslegti 154 savstarpejo norekinu ligumi ar citam pašvaldibam par izglitibas pakalpojumu sniegšanu šo pašvaldibu teritorijas pierakstitajiem 1000 audzekniem, noslegti 54 savstarpejo norekinu ligumi par izglitibas pakalpojumu sanemšanu no citam pašvalibam, 900 Jurmalas pilsetas izglitibas iestažu skoleniem.
    
  • Regulari tiek sniegta metodiska palidziba skolam. 2004.gada organizeti 11 skolotaju talakizglitibas kursi, lai celtu profesionalo meistaribu:
    
    • “Pedagoģiskā procesa organizācija pirmsskolas vecuma bērniem”,
      
    • “Vienota L1 un L2 prasību izveide”,
      
    • ”Bioloģijas mācību priekšmeta satura īstenošana pamatizglītībā un vispārējā izglītībā”,
      
    • „Ētikas mācību priekšmeta standarta 1.-4.klasē īstenošana”,
      
    • „Mājturības saturs un tā realizācija”,
      
    • „Metodiskā atbalsta sniegšana pamatizglītības standarta īstenošanai dabaszinībās 1.-4.klasē”,
      
    • „Sociālo zinību mācību priekšmeta programmas īstenošana sākumskolā 1.-4.klasē”,
      
    • ”Latviešu valodas standarta īstenošana pamatizglītībā”,
      
    • „Vides izglītība”,
      
    • ”Datorizglītības kursi”,
      
    • ”Angļu valodas kursi”.

    2003./2004.m.g. skolu valdes organizēti kursi Jūrmalā

  Nr.	Kursu nosaukums	Norises laiks	Stundu skaits	Kursantu skaits
  1.	Pedagoģiska procesa organizācija pirmsskolas vecuma bērniem	2003.09.	72	49
  2.	„Vienota L1 un L2 prasību izveide, satura un eksaminācijas metodiskie aspekti”	2004.04.	16	19
  3.	Bioloģijas mācību priekšmeta satura īstenošana pamatizglītībā un vispārējā izglītība	2004.05.	36	19
  4.	Ētikas mācību priekšmeta standarta 1.-4.klasē īstenošana	2004.06.	18	45
  5.	Mājturības saturs un tā realizācija	2004.06.	36	20
  6.	Metodiskā atbalsta sniegšana pamatizglītības standarta īstenošanai dabaszinībās 1.-4.klasēs	2004.06.	36	27
  7.	Sociālo zinību mācību priekšmeta programmas īstenošana sākumskolā 1.-4.kl.	2004.08.	36	25
  8.	Latviešu valodas standarta īstenošana pamatizglītībā	2004.08.	36	27
  9.	Vides izglītības skolotājiem	2004.08.	36	20
  10.	Datorkursi	2004.	72	90
  11.	Angļu val. skolotājiem	2004.10.	36	25

  • Novadīta Jūrmalas skolu pedagogu konference „Materiālais un morālais atbalsts bērniem un jauniešiem”.
    
  • Organizēti vairāki konkursi vidusskolēniem: „Jūrmalas Erudīts”, “Viss par Jūrmalu”, kurš bija veltīts Slokas 750 gadu jubilejai, „Žilbinoša smaida noslēpums” u.c.
    
  • Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu speciālistiem novadīti 32 semināri:
    
    • „Morālais un materiālais atbalsts bērniem un jauniešiem Jūrmalā”, Jūrmalas pašvaldības policijas darbiniekiem „Bērnu tiesību aizsardzības normatīvie akti”, noslēguma pasākums Skolēnu bērnu tiesību aizsardzības komisijas dalībniekiem Liepājā, seminārs skolu direktoru vietniekiem audzināšanas darbā, izglītojošie semināri veselības mācības skolotājiem un medicīnas māsām par bērnu psiholoģiskām problēmām, atkarību, slimībām un veselīgu uzturu, „Psihologa darbības iespējas skolā”, „Ģimene kā sistēma”, ”Bērnu-pusaudžu agresivitāte un pieaugušo efektīvākie reaģēšanas veidi”, „Bērnu hiperaktivitāte”, „Atbalsts vecākiem bērnu adaptācijas grūtībās”, izglītojoši nodarbību semināri nepilngadīgajiem par atkarību izraisošajām vielām u.c.
      
  • Notikusi akcija „Jurmala 1.septembrim”.
    
  • Labdaribas pasakumi Jurmalas pilsetas izglitibas iestades sadarbiba ar organizaciju „Glabiet bernus!”.
    
  • Interešu izglitibas joma organizeti 126, t.sk. nozimigakie pasakumi bija pilsetas dziesmu un deju lielkoncerts Dzintaru koncertzale „Zem varaviksnes tilta”, kura piedalijas un savu sniegumu vareja paradit visi labakie Jurmalas pilsetas kolektivi, Starptautiska vizuali-plastiskas makslas izstade-konkurss „Es dzivoju pie juras”. Izstade piedalijas vairak neka 1000 darbi no dažadam valstim, kuras atrodas pie Baltijas juras.
    
  • Sniegtas psihologiskas palidzibas konsultacijas skoleniem izglitibas iestades (1287) , pedagogiem (264), vecakiem (567), JSPPC (767).
    
  • Izstradats socialas korekcijas darba plans 78 nepilngadigajiem.
    
  • Jurmalas izglitibas iestadem ir aktiva starptautiska sadarbiba:
    
  • Jevleborgas (Zviedrija) un Jurmalas projekts “Drauga draugs” – Izglitibas parvalde;
    
  • Baltijas Biznesa koledžas projekts (Jurmala - Jevle) – Jurmalas 1.gimnazija;
    
  • Talakizglitibas projekts iestažu vaditajiem ar sadraudzibas pilsetu Kaburu (Francija) – Izglitibas parvalde;
    
  • Starptautisks sadarbibas partneris ir gandriz katrai Jurmalas skolai.
    
  • Jurmalas izglitibas iestades izstrada un iesaistas daudzos projektos:
    
  • “Eko skolu programma”, Eiropas vides izglitibas fonds (Slokas pamatskola, JDDC);
    
  • “Dabas verotaji”, Bernu vides skolas projekts (Slokas pamatskola, JDDC);
    
  • “Skola visiem”, Sabiedribas integracijas fonda projekts (Izglitibas parvalde, Alternativa skola, Vaivaru pamatskola);
    
  • Sabiedribas integracijas fonda projekti (Jurmalas makslas skola);
    
  • “Profesionalas orientacijas un konsultešanas pasakumi izglitibas iestades”, Eiropas Sociala fonda projekts (Izglitibas parvalde);
    
  • Regionalas atbalsta sistemas veidošana un kapacitates stiprinašana mužizglitibas strategijas ieviešanai” (Izglitibas parvalde);
    
  • “Kulturizglitibas projekts vesture”, “Comenius-1” (1.gimnazija);
    
  • “Personibas attistiba jaunajas demokratiskajas valstis”, Polija – Vacija - Latvija (1.gimnazija).
    
    Izglitibas parvalde koordine Jurmalas izglitibas iestažu iesaistišanos projektu izstradašana un realizacija.
    2004.-2005.gada tika realizeti šadi projekti:
    
  • Ekonomiskas un socialas attistibas programmas - „Sabiedribas integracijas jautajumos”;
    
  • „Ar apreibinošo vielu lietošanu saistitu incidentu vadibas sistemas izstrade skolam Jurmala” - sadarbibas projekts;
    
  • „Bernu rotallaukumu izveide” - sadarbiba ar Bernu un gimenes lietu ministriju;
    
  • Lidzdalibas projekts rokasgramatas tapšana „Alternativas dzives prasmes seksualas un reproduktivas veselibas izglitiba, HIV/AIDS profilakse”;
    
  • „Koordinets atbalsts Latvijas jauniešu veselibai un attistibai”;
    
  • Jurmalas skolas 2004/2005.m.g. tiek realizetas no vienas lidz piecam izglitibas programmam, kuras ir loti daudzveidigas un pieprasitas:
    
  • Jurmalas 1.gimnazija:
    
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena īstenošanai,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas humanitārā un sociālā virziena (valodas),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas profesionāli orientētā virziena (komerczinības),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena,
      
    • Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) pamatizglītības programma;
      
  • Kauguru vidusskola:
    
    • Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmas īstenošanai,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmas īstenošanai,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas humanitārā un sociālā virziena (cilvēkzinības),
      
    • Mazākumtautību pamatizglītības programma (2.modelis);
      
  • Ķemeru vidusskola:
    
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena īstenošanai,
      
    • Pamatizglītības programmas īstenošanai,
      
    • Mazākumtautību pamatizglītības programmas īstenošanai (3.modelis);
      
  • Pumpuru vidusskola:
    
    • Pamatizglītības programma,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas humanitārā un sociālā virziena īstenošanai,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena īstenošanai;
      
  • Jaundubultu vidusskola:
    
    • Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmas īstenošanai,
      
    • Mazākumtautības pamatizglītības programmas īstenošanai (2.modelis),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmas īstenošanai;
      
  • Lielupes vidusskola:
    
    • Pamatizglītības programma,
      
    • Mazākumtautību pamatizglītības programma, 3.modelis,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas profesionāli orientētais virziens – tūrisma menedžments,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas profesionāli orientētais virziens – tūrisma menedžments (mazākumtautību),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena īstenošanai (mazākumtautību);
      
  • Mežmalas vidusskola:
    
    • Mazākumtautību pamatizglītības programma (3.modelis),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas profesionāli orientētā virziena (mājsaimniecība ) īstenošanai – „Mājsaimniecības vadīšana un bērna kopšana”,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas profesionāli orientētā virziena (mājsaimniecība) īstenošanai – „Mājsaimniecības vadīšana, sadzīves tehnikas apkalpošana un remonts”,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmas īstenošanai (matemātika un datorzinības),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena īstenošanai,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmas īstenošanai;
      
  • Vakara vidusskola:
    
    • Jūrmalas vakara vidusskolas mazākumtautību pamatizglītības otrā posma (8.-9.klase) programmas īstenošanai (skolas modelis),
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena īstenošanai,
      
    • Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virziena īstenošanai (ar cittautu mācībvalodu),
      
    • Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programmas īstenošanai;
      
  • Slokas pamatskola:
    
    • Pamatizglītības programma,
      
    • Pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programmas īstenošanai;
      
  • Majoru pamatskola:
    
    • Pamatizglītības programma;
      
  • Speciālā internātskola:
    
    • Speciālās pamatizglītības programmas ar garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai (arodklasēm),
      
    • Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai (izglītojamiem ar vieglu garīgu atpalicību A un B līmenis, 4.modelis),
      
    • Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai (izglītojamiem ar vidēji smagu un smagu garīgu atpalicību – C līmenis),
      
    • Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai (izglītojamiem ar vidēji smagu un smagu garīgu atpalicību - (C-līmenis),
      
    • Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai (izglītojamiem ar vieglu garīgu atpalicību A un B līmenis);
      
  • Alternatīvā skola:
    
    • Pamatizglītības programma,
      
    • Papildizglītības programma;
      
  • Sākumskola “Zvaniņš”:
    
    • Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klasēm) izglītības programmas īstenošanai;
      
  • Sākumskola „Ābelīte”:
    
    • Mazākumtautību pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) izglītības programma (2.modelis),
      
    • Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klasēm) izglītības programmas īstenošanai;
      
  • Sākumskola “Taurenītis”:
    
    • Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klasēm) izglītības programma;
      
  • Sākumskola “Atvase”:
    
    • Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klasēm) izglītības programma;
      
  • Vaivaru pamatskola:
    
    • Pamatizglītības programma,
      
    • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (ar vieglu garīgo atpalicību A un B līmenis),
      
    • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem ar garīgās attīstības traucējumiem,
      
    • Pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programma,
      
    • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības iestādēm.
• Jau vairāk nekā desmit gadus, popularizējot labāko pedagoģisko pieredzi, Izglītības pārvalde slēdz līgumus ar skolotājiem par zinātniski - metodisko darbu izstrādi. Sadarbības rezultātā tapušas:
  
  • skolotāju mācību priekšmetu programmas,
    
  • metodiskie materiāli un līdzekļi,
    
  • pārbaudes darbi mācību priekšmetos,
    
  • mācību grāmatas (vācu valodā, mājturībā latviešu valodā un literatūrā, ētikā, valsts valodā, pirmsskolas izglītībā, krievu valodā un literatūrā).
    
• Liela nozīme metodiskajā darbā ir praktiskās pieredzes izzināšanai, tāpēc:
  
  • regulāri notiek labāko skolotāju pieredzes skolas, atklātās stundas, semināri un skolotāju autorkursi;
    
  • tika izstrādāta kārtība, kā jārīkojas skolu darbiniekiem, ja bērns cietis vardarbību skolā; veikts pētījums par pedagogu vērtību priekšstatiem (2004.gada septembris).

  • Izglītības attīstības koncepcijā 2002.-2005.gadam par vienu no galvenajiem mērķiem izvirzīts izglītības pieejamības nodrošinājums. Tomēr joprojām daudzi skolas vecuma bērni šo izglītību (dažādu sociālu un ekonomisku apstākļu dēļ) neiegūst.

    Arī Jūrmalas pilsētā šī problēma ir aktuāla. Ar katru gadu Jūrmalas pilsētā palielinās to skolas vecuma bērnu skaits, kuriem ir grūtības mācībās, kuri neapmeklē skolu dažādu iemeslu dēļ (ģimenes, materiālās, psiholoģiskās, pedagoģiskās un veselības problēmas), līdz ar to viņi nespēj integrēties sabiedrībā, konkurēt darbā tirgū.

    Grūtības ar skolēnu sagatavošanu pamatizglītības iegūšanai ir saistītas arī ar metodisko, materiāli tehnisko un izglītības iestāžu personāla nodrošinājumu.

    Matemātikas eksāmena darbu izpildīja 597 skolēni, darbus laboja skolu eksāmenu komisijas. Latviešu valodas darbu izpildīja 349 skolēni, darbus laboja centralizēta vērtēšanas komisija.

    

     

     

    Valsts valodas prasmes pakāpes 9.klasē

    Centralizēto eksāmenu valsts valodā kārtoja 251 9.klašu skolēns.

    Valodas prasmes līmeni var vērtēt kā labu, jo tikai četri (2%) skolēni saņēma vērtējumu F līmenī.

    Turpmāk nepieciešams paaugstināt valodas prasmes kvalitāti, jo tikai 39 (16%) saņēma vērtējumu A un B līmenī.

    Skolēni pirmo reizi varēja iegūt valsts valodas lietotāja apliecības visās trijās pakāpēs.

    18% skolēnu ieguva 3.(augstāko) pakāpi, 66% skolēnu ieguva 2.(vidējo) pakāpi, tikai 18% skolēnu ieguva 1.(zemāko) pakāpi.

    Eksāmena rezultāti liecina, ka skolēni varēs turpināt iegūt izglītību valsts valodā atbilstoši Izglītības likuma prasībām.

Informatīva tabula par mācību priekšmetu olimpiāžu rezultātiem 2003./2004.m.g.

(Notika 26 olimpiādes, 352 godalgotas vietas)

Nr.	Skolas	1.vieta	Punktu skaits (10p.)	2.vieta	Punktu skaits (8p.)	3.vieta	Punktu skaits (6p.)	Atzinība	Punktu skaits (4p.)	Kopējais punktu skaits	Godalgoto vietu skaits
1.	Jūrmalas 1.ģimnāzija	12	120	13	104	14	84	24	96	404	63
2.	Kauguru vidusskola	3	30	8	64	11	66	25	100	260	47
3.	Ķemeru vidusskola	5	50	4	32	4	24	3	12	118	16
4.	Pumpuru vidusskola	4	40	13	104	19	114	19	76	334	55
5.	Jaundubultu vidusskola	3	30	6	48	8	48	12	48	174	29
6.	Lielupes vidusskola	3	30	1	8	4	24	7	28	90	15
7.	Mežmalas vidusskola	9	90	10	80	9	64	8	32	266	36
8.	Vakara vidusskola	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
9.	Majoru pamatskola	4	40	5	40	10	60	9	36	176	28
10.	Slokas pamatskola	5	50	5	40	6	36	7	28	154	23
11.	Vaivaru pamatskola	1	10	0	0	1	6	3	12	28	5
12.	Alternatīvā skola	1	10	0	0	1	6	1	4	20	3
13.	Sākumskola "Taurenītis"	3	30	2	16	3	18	2	8	72	10
14.	Sākumskola "Ābelīte"	3	30	2	16	2	12	3	12	70	10
15.	Sākumskola "Atvase"	0	0	1	8	4	24	4	24	56	9
16.	Sākumskola "Zvaniņš"	1	10	1	8	0	0	1	4	22	3
	Kopā:	57		71		96		128			352

Kultūra

 

2004.gadā pilsētas mēroga kultūras pasākumu organizēšanai dome piešķīra Ls 33 972. Pērn tika organizēti 20 liela mēroga pasākumi sadarbībā ar Jūrmalas kultūras iestādēm, Tautas mākslas centru un producentu grupām. Kā lielākie notikumi jāmin Baltijas ceļa 15.gadadiena 23.augustā, vasaras sezonas atklāšanas svētki 29.maijā, Konkurss „Raimonda Paula zvaigznes Jūrmalā” 28.maijā un citi.

Kultūras notikumi hronoloģiskā secībā:

• Lielās piektdienas koncerts Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā 9.aprīlī,
  
• Lieldienu pasākumi no Lielupes līdz Ķemeriem 11.aprīlī,
  
• Vasaras sezonas atklāšanas svētki 29.maijā,
  
• Jāņu dienas svinības un Kokļu dienas Jūrmalā 22.jūnijā,
  
• Jāņu svinības Mellužu estrādē un Dzintaru koncertzālē 23.jūnijā,
  
• Konkurss „Raimonda Paula zvaigznes Jūrmalā” 28.maijā,
  
• Folkloras festivāls „Pulkā eimu, pulkā teku” 9.-10.jūlijā,
  
• Jomas ielas svētki „Jomas ielai 17” 17.jūlijā,
  
• Annas dienas pasākums Slokā 24.jūlijā,
  
• Baltijas ceļa 15.gadadiena 23.augustā,
  
• Latvijas senioru radošo kolektīvu festivāls Jūrmalā 4.septembrī,
  
• Rudens noskaņas Jūrmalā 5.septembrī,
  
• Dzejas diena pie Raiņa priedēm 11.septembrī,
  
• ES jauniešu simfoniskā orķestra koncerts Dzintaru koncertzālē 12.septembrī,
  
• Jūrmalas pilsētas dibināšanas 45.gadadienai veltīta konference „Pilsoniskās sabiedrības attīstība Jūrmalā” 10.novembrī,
  
• Lāčplēša dienas 85.gadadiena 11.novembrī,
  
• LR neatkarības svētki, sveču ceļš 18.novembrī,
  
• ”Gada balva kultūrā 2004” 7.decembrī,
  
• 2004.gada noslēguma sarīkojums 27.decembrī;
  
• Ziemassvētku koncerts „Dzied trīs tenori” Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā 29.decembrī.

Papildus darbs tika veikts, atsaucoties uz aktuāliem notikumiem un sadarbības partneru priekšlikumiem: 1.maijā tika organizēts pasākums par godu Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

2004.gadā, organizējot kultūrizglītības darbu, notika septiņas kultūras iestāžu vadītāju sapulces par aktuāliem jautājumiem, vienlaicīgi iepazīstoties ar tās kultūras iestādes darbu, kurā sanāksme tika organizēta. Papildus darba sanāksmes tika organizētas, gatavojoties lielākajiem pilsētas mēroga pasākumiem, koordinējot kultūras namu un to radošo kolektīvu līdzdalību tajos.

Tika organizēti divi pieredzes apmaiņas braucieni uz Valmieru un Liepāju, iepazīstoties ar kultūras darba organizāciju šajās pašvaldībās un apmeklējot vietējās kultūras iestādes. Dziesmu svētku dalībniekiem 2004.gada februārī notika pieredzes apmaiņas brauciens uz Austriju un Venēciju.

Koordinējot kultūras norises pilsētā, ik mēnesi tika apkopots pasākumu plāns, kas tika izmantots arī informatīvo bukletu un afišu izdošanai vasaras mēnešos un decembrī.

Aktīvi piedaloties V/A „Tautas mākslas centrs” rīkotajās sanāksmēs un semināros, Jūrmala pievienojusies S/O „Latvijas kultūras darbinieku apvienība”, kuras rīkotajās sapulcēs par aktuāliem jautājumiem valsts kultūras dzīvē piedalījās arī pilsētas kultūras namu vadītāji.

2004.gadā tika atzīmētas vairāku kultūras iestāžu un kultūras darbinieku jubilejas: Jūrmalas teātra 25 gadu jubileja, Bulduru kultūras nama 20 gadu jubileja, Majoru kultūras nama džeza kluba piecu gadu jubileja.

Tika organizēti apsveikumi Jūrmalas kultūras darbiniekiem dzīves jubilejās – māksliniekiem: Elitai Pureniņai, Valdim Bušam, Maijai Tabakai, fotomāksliniekam Jānim Kreicbergam, mūziķim un pedagogam Leonam Kudiņam, kora „Priede„ diriģentam Edmundam Bērziņam, aktierim Eduardam Pāvulam.

Kultūras ministrijas prēmiju 2004.gadā par sasniegumiem tautas mākslas attīstībā saņēma Jūrmalas teātris.

2004.gada sākumā kultūras namu radošo kolektīvu vadītāji tika iepazīstināti ar pasākumu plānu, kurā tika norādīta radošo kolektīvu dalība noteiktā pasākumā. Tika organizētas divas radošā darba skates Jūrmalā: deju kolektīvu skate 4.aprīlī un koru skate 6.maijā Majoru kultūras namā.

Jūrmalas radošie kolektīvi piedalījās novadu un republikas skatēs: pūtēju orķestru skate Jelgavā - pūtēju orķestris „Jūrmala”, vokālo ansambļu novadu skate Ogrē - Bulduru kultūras nama bērnu vokālais ansamblis, bet Kauguru kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis. Koris „Jūrmala” piedalījās koru skatē Bauskā.

Kolektīvi piedalījās dažādos valsts un vietējā mēroga pasākumos: vidējās paaudzes deju kolektīvi - deju svētkos Gulbenē 5.jūnijā, pūtēju orķestris „Jūrmala” - XI Latvijas pūtēju orķestru svētkos Ventspilī no 12. līdz 13.jūnijam. Turklāt Jūrmalā notika vidējās paaudzes deju kolektīvu koncerts „Saulīti gaidot” - Kauguru kultūras namā 13.martā, bet 18.novembrī Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika organizēts Jūrmalas koru un pūtēju orķestra Ziemassvētku koncerts „Uz gaismas pusi”. Savukārt decembrī notika jauktā kora „Lira” 30 gadu jubilejas svinības.

Dome aktīvi sadarbojas ar Jūrmalas sabiedriskajām organizācijām un skolām dažādu pilsētas mēroga pasākumu organizēšanā un ar domes finansējumu atbalstot biedrību aktivitātes valstī. Tika atbalstītas Pensionāru biedrības iniciatīvas, apmaksājot autotransportu dažādiem senioru pasākumiem Liepājā, Preiļos, Aglonā un Latvijas senioru salidojumam Dzintaru koncertzālē. Tika sekmēta Nacionālo karavīru biedrības piemiņas pasākumu organizēšana 16.martā, Nacisma sagrāves upuru piemiņas dienas norises Lestenē 8.maijā, kā arī biedrības 14.salidojums Ādažos 31.jūlijā un citi.

Dome atbalstīja arī Latvijas Igauņu biedrības rīkoto Vispasaules igauņu kultūras diena Jūrmalā. Sadarbojoties ar Latvijas Neredzīgo biedrības Jūrmalas teritoriālo organizāciju, tika sekmēta 10 gadu jubilejas sekmīga norise.

Sadarbībā ar Jūrmalas skolām tika organizēti vairāki pasākumi, kuros piedalījās skolu radošie kolektīvi, bet 18.novembrī tika organizēts Sveču ceļš.

2004.gadā Jūrmalas dome izsludināja kultūras projektu konkursu. Konkursa rezultātā komisija atbalstīja 15 projektus. Papildus finansējums tika piešķirts pasākumiem „Retro Jūrmala”, Ķemeru svētkiem un festivālam „Ugunslaiks”.

2004.gadā sāka darboties Kultūras konsultatīvā padome 11 cilvēku sastāvā, kura tika apstiprināta domes sēdē 2003.gada novembrī. Padome tika iepazīstināta ar kultūras darba organizāciju pilsētā, darba plāniem un investīciju plāniem. Padomes sēdes notika reizi mēnesī dažādās kultūras iestādēs, iepazīstoties ar to darbu un ieguldījumu kultūras dzīves attīstībā.

Kā nozīmīgākais notikums Jūrmalas kultūras vides attīstībā un veidošanā jāmin Jūrmalas muzeja atklāšana 26.novembrī, ērģeļu atklāšana Mūzikas vidusskolā un zvejas kuģa uzstādīšana Brīvdabas muzejā.

Sports

2004.gadā Jūrmalā tika organizēti 244 sporta pasākumi, no tiem 75 pasākumi - ar Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu. Dome ir līdzfinansējusi sporta klubus un sportistus dalībai dažāda mēroga sacensībās - kopā šādi pasākumi bija 61.

Sadarbībā ar sabiedriskajām sporta organizācijām un attiecīgo sporta veidu federācijām tika organizēti dažādi sporta pasākumi un sacensības. Piemēram, Eiropas čempionāts ūdens motosportā, ITF turnīrs tenisā, starptautiskas sacensības burāšanā, Baltijas valstu kausa izcīņas sacensības airēšanā, starptautiskais turnīrs pludmales handbolā ”Nemo”, starptautiskais mākslas vingrošanas festivāls ”Mazā-lielā grācija” u.c.

Starp lielākajiem 2004.gada sporta pasākumiem bija Jūrmalas pilsētas “Vellodiena” ar velobraucienu pa pludmali 12 km maršrutā Dubulti - Vaivari - Dubulti un jauno ceļu satiksmes drošības dalībnieku sacensības. Jāmin arī skolēnu sporta svētki "Olimpiskā diena", "Pirmais solis", ielu basketbola turnīrs "Adidas 3:3", spēkavīru sacensības, pludmales futbola piecu posmu sacensības "Jūrmalas domes kauss 2004", pludmales volejbola turnīrs trīs posmos un fināls, pludmales volejbola “Latvia open” fināla posms ar starptautisku ievirzi, pludmales skrējiens ”Bruņurupucis”, pilsētas tradicionālie pavasara un rudens vieglatlētikas krosi. Tika realizēti projekti “Pepija” un “Pakaviņš” - cilvēkiem ar funkcionāliem kustību ierobežojumiem. Aktīvi tika izmatots skeitparks un rīkotas dažāda mēroga sacensības, notika arī Baltijas valstu draudzības sacensības boksā un mākslas vingrošanas sacensības.

Pavasarī un rudenī dažādās pilsētas vietās notika regulārās tautas orientēšanās sacensības un skrējienu seriāli “Dzintaru apļi” un “Priedaine – Babīte”, kā arī tradicionālais Jūrmalas pilsētas sporta sezonas noslēguma pasākums “Sporta laureāts”. Tajā par sasniegumiem aizvadītajā sezonā tika godināti pilsētas sportisti. Jūrmalas pilsētas sportisti 2004.gadā piedalījās Latvijas Olimpiādē Ventspilī.

Jūrmalas pilsētas sportisti piedalījās arī Pasaules čempionātā junioriem akadēmiskajā airēšanā, starptautiskajās sacensībās karatē Vācijā, Pasaules un Eiropas čempionātos kikboksā, starptautiskajās sacensībās dambretē Nīderlandē un Francijā, Pasaules čempionātā jāšanas sporta iejādes disciplīnā - Polijā, Krievijā, Igaunijā. Starptautiskajās sacensībās futbolā jauniešiem Zviedrijā un Norvēģijā Jūrmalas sportisti izcīnīja kausus, kā arī piedalījās Eiropas čempionāta sacensību posmos ūdens motosportā.

Jūrmalas pilsētā esošās sporta organizācijas 2004.gadā:

• 35 sporta klubi,
• 7 skolu sporta klubi,
• 1 sporta skola,
• 1 peldēšanas skola,
• 1 burāšanas skola.

Jūrmalas pilsētā strādā:

• 31 treneris,
• 43 sporta skolotāji.

Pašreiz Jūrmalas pilsētā darbojas šādi sporta objekti:

• 9 ārstnieciskās vingrošanas zāles,
• 8 trenažieru zāles,
• 5 sporta spēļu zāles - atbilstošas sacensību prasībām,
• 9 peldbaseini, no kuriem 2 ir atbilstoši sacensību prasībām,
• 20 tenisa korti, no tiem 8 - slēgtie,
• 2 mini golfa laukumi,
• 1 jāšanas sporta manēža un laukums,
• 2 jahtklubi,
• 3 kompleksie skolu sporta laukumi,
• 1 airēšanas baseins,
• 1 ūdens slēpošanas bāze,
• 4 biljarda zāles,
• 1skeitparks.

Jūrmalas pilsētā izglītības sistēmā tiek realizētas 53 sporta izglītības programmas, no kurām 29 - interešu izglītībā, bet 24 ir skolu papildprogrammas.

Dome aktīvi sadarbojas ar Jūrmalas sporta sabiedriskajām organizācijām un skolām dažādu pilsētas mēroga pasākumu organizēšanā.

Koordinējot sporta norises pilsētā, katra mēneša sākumā tapa pasākumu plāns, kas tika izsūtīts masu medijiem un Jūrmalas pilsētas atbildīgajiem dienestiem.

Analizējot darbu sporta jomā 2004.gadā, jāsecina, ka sporta pasākumu skaits un apjoms pieaug ar katru gadu un sporta pasākumi kļūst arvien kvalitatīvāki un piesaista arvien vairāk apmeklētāju.

Atbalstot sportistu piedalīšanos starptautiskajās un Latvijas čempionāta sacensībās, Jūrmalas dome izlietojusi Ls 16 895, bet sportistu piedalīšanās Latvijas olimpiādē tika sekmēta, piešķirot Ls 2803.

 

Sabiedriskā kārtība

2004.gadā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija turpināja veikt savas funkcijas, garantējot drošu vidi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Pašvaldības policija nodrošināja caurlaižu režīma kontroli Priedaines un Vaivaru posteņos, kā arī pilsētas teritorijā un kontrolēja autotransporta apstāšanās un stāvēšanas prasību ievērošanu visā pilsētas teritorijā. Pašvaldības policija izveidoja diennakts dežūrdienestu Dubultu prospektā 1 lit.1 un Kauguros - Kapteiņa Zolta ielā 121, iedibinot diennakts maiņu dežūrdienestu.

Policija arī uzraudzīja sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanu, transportlīdzekļu iebraukšanu pludmalē un kāpu zonā, kontrolēja sabiedriskās kārtības ievērošanu uz ūdens un Lielupes akvatorija piekrastē.

Vēl policija organizēja un sekmēja kārtības nodrošināšanu sporta, kultūras un izklaides masu pasākumos, nodrošināja dienas patruļdienestu Jomas ielā sabiedriskās kārtības profilaksei, pievēršot uzmanību riteņbraucējiem, ielas muzikantiem, ielas tirdzniecībai utt.

Policija visu gadu kontrolēja suņu turēšanas noteikumu ievērošanu pilsētā kopīgi ar suņu ķērāju un veterināro dienestu, bet peldsezonas laikā – dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu arī pludmalē. Tāpat policija izveidoja divas moto patruļas, kontrolēja tiesas piespriesto darbu izpildes kārtību pilsētā, kā arī sadarbojās ar Izglītības pārvaldi, izveidojot izglītojošu projektu „Praktiskā drošība”, proti, rīkojot lekcijas un seminārus bērniem un viņu vecākiem par iespējām ikdienā prognozēt un novērst pret sevi vērstus apdraudējumus un kā rīkoties, ja tas nav bijis iespējams.

Policija sadarbojās ar Jūrmalas ātro medicīnisko palīdzību un Labklājības pārvaldi, novēršot personu, kuras alkohola, toksisko vai narkotisko vielu apreibināšanās un lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties, atrašanos sabiedriskās vietās, izslēdzot iespēju apdraudēt apkārtējos vai tikt apdraudētam.

Policija sadarbojās ar Jūrmalas domes jaunizveidoto Nepilngadīgo uzraudzības nodaļu, lai sniegtu palīdzību minētajam dienestam darbā sociālajā rehabilitācijā ar personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vai ierobežošanas vietām, vai kuras ārstējas no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas, un sadarbojās ar Valsts policiju sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Tāpat policija veica policijas personālsastāva speciālo dienesta apmācību, kas notika regulāri un pastāvīgi, atbilstoši apstiprinātam nodarbību plānam, neatbrīvojot darbiniekus no tiešo amata pienākumu izpildes, īpaši pievēršot uzmanību policista izturēšanās psiholoģiskajiem, taktiskajiem un profesionālajiem aspektiem saskarsmē ar iedzīvotājiem.

Policija arī palielināja personālsastāvu, lai varētu kvalitatīvi un efektīvi veikt diennakts caurlaižu kontroli Vaivaru un Priedaines posteņos un lai citās Jūrmalas pilsētas vietās nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

 

Bāriņtiesa

2004.gadā nav notikušas būtiskas izmaiņas bāriņtiesas darbībā un nav notikušas personāla sastāva izmaiņas.

Bāriņtiesas darbinieki 2004.gadā apmeklējuši piecus biedrības “Latvijas pašvaldību mācību centrs” organizētos kvalifikācijas paaugstināšanas seminārus, kā arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas organizētos informatīvos seminārus un pasākumus.

Bāriņtiesā tiesas sēdēs izskatītas 293 lietas un pieņemti attiecīgi lēmumi, no kuriem tikai divi tika pārsūdzēti Administratīvajā rajona tiesā. 2004.gadā bāriņtiesas uzskaitē bija 349 nelabvēlīgās ģimenes. 2004.gadā ar bāriņtiesas lēmumu tika atņemtas bērna aprūpes tiesības 22 vecākiem, Jūrmalas pilsētas tiesā tika ierosinātas 9 lietas par aizgādības tiesību atņemšanu bērnu vecākiem, par 12 bērniem tika pieņemts lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs, 12 bērni tika ievietoti ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Uz 2005.gada 1.janvāri Jūrmalas pilsētā bija 171 aizbildnis un 207 aizbildnībā esoši bērni, no kuriem 33 bērniem aizbildnība tika nodibināta 2004.gadā. Bāriņtiesas darbinieki ir veikuši apsekošanu 737 ģimenēs. Bāriņtiesas darbinieki ir piedalījušies 67 lietu izskatīšanā dažādās tiesu instancēs: gan Jūrmalas pilsētas tiesā, gan Rīgas apgabaltiesā, gan Administratīvajā rajona tiesā u.c.

Pēc apstiprinātās tāmes 2004.gada pamatbudžeta asignējumi bija Ls 49 480, kuri tika izlietoti attiecīgi pēc ekonomiskajiem klasifikācijas kodiem. Lielākie pirkumi 2004.gadā bija datora iegāde par summu Ls 1098 un dokumentu seifa iegāde par summu Ls 995.

 

Informatizācija

2004.gadā Jūrmalas pilsētas domes izdevumi datortehnikas un informācijas tehnoloģiju jomā bija Ls 183 000. Tika iegādāti 26 datori, 2 serveri un 10 printeri, kas pieslēgti lokālajam datortīklam.

Datortehnikas uzturēšanai tika izlietoti Ls 10 000, sakaru pakalpojumiem, kuri saistīti ar internetu - Ls 13 000.

Lielāko izdevumu daļu 2004.gadā veidoja informācijas tehnoloģiju izstrāde un uzturēšana, kā arī programmu licenču izmaksas – Ls 93 500.

Tika uzsākta vienotas pašvaldības iestāžu grāmatvedības sistēmas ieviešana, veikta servera instalācija. Daļa līdzekļu tika izlietota nekustamā īpašuma nodokļa par zemi, ēkām un būvēm papildināšanai atbilstoši likumiem un Jūrmalas domes lēmumu prasībām, kā arī šīs sistēmas uzturēšanai.

Dzimtsarakstu nodaļā tika ieviesta civilstāvokļa aktu reģistrācijas programmatūra, kura strādā tiešsaistē ar Iedzīvotāju reģistru.

2004.gadā tika izstrādāts projekts un konstrukcija Jūrmalas pilsētas mājas lapai www.jurmala.lv.

2005.gadā turpinās informācijas ievietošanas darbs, lai atvieglotu iedzīvotājiem, viesiem un uzņēmējiem informācijas iegūšanu par pilsētu, pašvaldību un tās sniegtajiem pakalpojumiem, lai tos būtu ērtāk saņemt interneta lietotājiem.

2004.gadā tika turpināts darbs, lai domes lēmumus padarītu pieejamus iedzīvotājiem, proti, vispārpieejamie lēmumi tika publicēti domes mājas lapā www.jpd.gov.lv.

 

Dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācija

Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārskata periodā sanāca uz 24 sēdēm un pieņēma 271 lēmumu par dzīvokļu īpašumu privatizāciju. Komisijas darba rezultātā zemesgrāmatā tika nostiprinātas īpašuma tiesības 105 dzīvokļiem un 50 mājām.

Iemaksas Jūrmalas pilsētas domes privatizācijas fondā no dzīvojamās mājās esošu neapdzīvojamo telpu privatizācijas bija Ls 11 729.

No kopējā dzīvojamo māju skaita (974) privatizācijai nodotas 955 mājas jeb 98%. Kopējais privatizācijai piedāvāto dzīvokļu skaits bija 12 497 jeb 98%. Privatizēto dzīvokļu skaits sasniedza 11 210 jeb 88%. Tai skaitā, tika noslēgti 10 424 pirkuma līgumi un izsniegtas 786 apliecības par īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Zemāk sniegta tabula par Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbu:

	2003.g.	2004.g.
1. Notikušas DzMPK sēdes	25	24
2. Pieņemti DzMPK lēmumi par dzīvokļu īpašumu privatizāciju	425	271
3. Sagatavots privatizācijai (nostiprinātas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā)
3.1. dzīvojamo māju skaits	59	50
3.2. dzīvokļu īpašumu skaits	161	105
4. Noslēgto pirkuma līgumu skaits:	632	597
4.1. plānveida privatizācijā	425	271
4.2. pamatojoties uz apliecībām par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai	207	326
5. Iemaksas Jūrmalas pilsētas domes privatizācijas fondā no dzīvojamās mājās esošu neapdzīvojamo telpu privatizācijas(Ls)	39967,75	11728,85

 

Vide

Pārskata periodā tika sagatavots Vides aizsardzības politikas plāna rīcības programmas projekts, izstrādāts rīcības plāns situācijas uzlabošanai Zilā karoga peldvietās, izstrādāts Lielupes grīvas palieņu pļavu dabas aizsardzības plāns, kā arī veikta esošo un piesārņoto vietu apzināšana un uzskaite Jūrmalā.

Vides izglītības pasākumu ietvaros 24.-25.aprīlī noritēja Putnu dienas, 5.jūnijā jeb Vides aizsardzības dienā notika Vides mākslas akcija „Kukaiņi Jūrmalā”, 5.jūnijā norisinājās Zilā karoga piešķiršana un karoga uzvilkšanas pasākumi, 21.-22.augustā notika Latvijas vides izglītotāju saiets „Sabiedrības iesaistīšana vides izglītības norisēs”, bet 27.-29.decembrī tika organizēts „Ziemas dienu piedzīvojums” „Zilā karoga” bērnu dienas nometnes ietvaros. Tika sagatavoti arī materiāli informatīvai brošūrai „Jūrmalas piekrastes un kāpu augi”.

Veikti Rīgas jūras līča jūras ūdens kvalitātes mikrobioloģiskie un fizikāli ķīmiskie izmeklējumi.

Veikti īpaši aizsargājamo koku sakopšanas darbi. Tika kopti atjaunotie meži - 52.kvartāla kopšana 5.5 ha platībā. Norisinājās Slokas ezera takas infrastruktūras darbi (gājēju takas Slokas ezers - Kauguri attīrīšana no apauguma un paplašināšana, laipas ar skata laukumu uz sēravotu pie Slokas izbūve). Slokas ezerā un Lielupē tika izlaisti zivju mazuļi (līdaku kāpuri 245 000 gab., zandartu mazuļi 32 000 gab.). Tika remontēti arī Zilo karogu informatīvie stendi.

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti LIFE projekta ietvaros dabas parkā „Ragakāpa” veikta ekotakas izbūve, kāpu nostiprināšana un labiekārtojuma elementu izvietošana. Jūrmalas pilsētas dome apsaimniekoja projekta LIFE līdzfinansējumu „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana” 13 200 EUR apmērā, saņēma ICLEI dalības maksa 450 EUR, kā arī Zilā karoga biedru naudu Ls 500.

Jūrmalas pašvaldībai piederošās kapitāla daļas

kapitālsabiedrībās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos

pēc stāvokļa uz 2005.gada 1. janvāri

Nr.	Nosaukums	Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētais pamatkapitāls, Ls	T.sk. pašvaldības ieguldījums		Piezīmes
			Ls	%
1.	SIA „Jūrmalas ūdens”	3 372 619	3 372 619	100.00
2.	SIA „Jūrmalas siltums”	1 109 396	1 109 396	100.00
3.	SIA „Jūrmalas namsaimnieks”	674 824	674 824	100.00
4.	SIA „Bulduru slimnīca”	486 928	486 928	100.00
5.	SIA „Jūrmalas gaisma”	61 310	61 310	100.00
6.	Pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība”	48 851	48 851	100.00
7.	SIA „Dzintaru koncertzāle”	37 500	37 500	100.00
8.	Pašvaldības SIA „Kauguru veselības centrs”	35 107	35 107	100.00
9.	Pašvaldības SIA „Jūrmalas attīstības projekti”	30 000	30 000	100.00
10.	Pašvaldības SIA „Slokas slimnīca”	20 305	20 305	100.00
11.	Pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi”	9 101	9 101	100.00
12.	Jūrmalas pilsētas PU sanatorija „Edinburga”	24 332	24 332	100.00	Ar 02.11.2004. – uzskatāms par darbību izbeigušu
13.	Jūrmalas PU „Lielupe”	441	441	100.00	Ar 02.11.2004. – uzskatāms par darbību izbeigušu
14.	Jūrmalas PU „Pingvīns”	189	189	100.00	Ar 02.11.2004. – uzskatāms par darbību izbeigušu
15.	PU „Jūrmalas transporta un mehanizācijas iecirknis „Ritenis””	112	112	100.00	Ar 02.11.2004. – uzskatāms par darbību izbeigušu
16.	SIA „Dubultu šķelda”	27 500	14 000	50.91	Saskaņā ar LR UR datiem Jūrmalas pašvaldībai pieder 50% kapitāla daļu; notiek tiesvedība šajā jautājumā
17.	SIA „Jūrmalas televīzijas sabiedrība”	2 000	1 000	50.00
18.	SIA „SPORTREHS”	2 000	500	25.00	28.01.2005. veikts pamatkapitāla palielinājums; pašvaldībai pieder 1.04% no pamatkapitāla
19.	SIA „Viduslatvijas slimokase”	2 500	500	20.00	27.12.2004. uzsākts likvidācijas process
20.	SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra””	5 000	915	18.30	30.11.2004. Ls 880 pārskaitīti papildus kapitāldaļu iegādei, bet uz 01.01.2005. izmaiņas UR nav veiktas
21.	BO SIA „Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs”	2 080	200	9.62
22.	BO SIA „Rīgas reģiona attīstības aģentūra”	5 000	450	9.00	21.01.2005. – nodibinājums „Rīgas reģiona attīstības aģentūra”, 9 balsis Dibinātāju sapulcē
23.	Latvijas-Īrijas kopuzņēmums AS „NORTIA”	48 800	3 300	6.76	11.01.2005. – uzskatāms, ka uzņēmuma darbība ir izbeigta

  

Pašvaldības finanses

Pašvaldības uzdevums ir organizēt pašvaldības finanšu sistēmu ar tās būtisko sastāvdaļu - pašvaldības budžetu. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

2004.gada pašvaldības budžets salīdzinājumā ar 2003.gadu ir pieaudzis, un tas ilustrē iepriekšējos gados aizsāktās pozitīvās tendences pilsētas un valsts ekonomiskajā attīstībā.

2003.gada 30.decembrī ir pieņemti noteikumi Nr.17 ”Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2004.gada budžeta apstiprināšanu”. 2004.gada laikā vairākkārtīgi budžets tika grozīts, precizējot nepieciešamos asignējumu apjomus.

2004.gada 15.decembrī ir pieņemti noteikumi Nr.13 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2005.gada budžeta apstiprināšanu”.

Pilsētas budžets 2005.gadam ir veidots saskaņā ar izvirzītajām prioritātēm un sastādīts, lai turpinātu uzsākto virzību uz ilgspējīgu administratīvās teritorijas attīstību, vienlaicīgi sabalansējot saimniecisko un ekonomisko attīstību ar sociālajām interesēm.

Katras nozares attīstības perspektīvas un prioritātes, kas realizējamas 2005.gadā, vispirms ir analizētas atbildīgajās iestādēs, bet pēc tam budžeta projekts ir apspriests par nozari atbildīgajās komitejās.

 

Jūrmalas pilsētas konsolidētais kopbudžets 2003.-2005.gadā

	2004.gads		Izpilde pret 2004.g. plānu		Izpilde pret 2003.gadu		2005.g.
	2003.gada izpilde	Precizētais plāns	Izpilde	Summa +pārpilde -neizpilde	%	Summa	%	Apstiprinātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
I. Ieņēmumi (1+2+3+4)	15866967	20098482	21279885	+1181403	105,9	5412918	134,1	17 198 489
1. Pamatbudžeta ieņēmumi, t.sk.:	14620621	17437854	18612868	+1175014	106,7	3992247	127,3	15 040 096
- nodokļu ieņēmumi	9895993	10328601	11174145	+845544	108,2	1278152	112,9	12 523 533
- nenodokļu ieņēmumi	2163955	2570624	2872889	+302265	111,8	708934	132,8	2 413 413
-saņemtie maksājumi	2560673	4538629	4565834	+27205	100,5	2005161	178,3	103 150
2. Pamatbudžeta līdzekļu atlikums	181109	1387962	1387962	0	100	1206853	766,4	1 104 898
3. Speciālā budžeta ieņēmumi	948560	895096	901485	+6389	100,7	-47075	95,0	916 189
4. Speciālā budžeta līdzekļu atlikums	116677	377570	377570	0	100	260893	323,6	137 306
II. Izdevumi (1+2+3+4)	17422727	21242652	22424055	+1181403	105,6	5001328	128,7	22 612 279
1. Pamatbudžeta izdevumi	14969528	19230517	18823548	-406969	97,9	3854020	125,7	21 457 851
2. Pamatbudžeta līdzekļu atlikums	1387962	739469	2321452	+1581983	313,9	933490	167,3	106 163
3. Speciālā budžeta izdevumi	687667	1183447	1055961	-127486	89,2	368294	153,6	1 048 265
4. Speciālā budžeta atlikums	377570	89219	223094	+133875	250,1	-154476	59,1	5 230
III. Finansiālā bilance I-II	-1555760	-1144170	-1144170	0	100	411590	73,5	-5 413 790

2004.gada ikmēneša pārskatos kopējais pašvaldības saistību apjoms tika atspoguļots Ls 11 195 923 jeb 9,52% no pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem. Uz 2005.gada 1.janvāri Jūrmalas pilsēta bija aizņēmusies 13 kredītus, t.sk.:

• kredīti, kas saņemti no Valsts kases iepriekšējos gados (atlikusī summa bez kredītprocentiem):
  • Jomas ielas rekonstrukcijai Ls 355 000,
    
  • katlu mājas rekonstrukcijai Aizputes ielā 1a Ls 25 910,
    
  • gāzes degļu nomaiņai katlumājām Slokas ielā 47a un Ormaņu ielā 6 Ls 40 100,
    
  • bērnu nama ”Sprīdītis” rekonstrukcijai Ls 40 000,
    
  • siltumtrases „Kauguri 2” rekonstrukcijai Ls 49 601,
    
  • Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijai Ls 1 040 000,
    
  • Lielupes tilta ar pievedceļiem rekonstrukcijai Ls 690 000,
    
  • Jūrmalas pilsētas muzeja 2.kārtas rekonstrukcijai Ls 300 000;
• 2004.gadā saņemti kredīti no Valsts kases:
  • Jūrmalas pilsētas muzeja 2.kārtas rekonstrukcijai Ls 258 000,
    
  • Majoru pamatskolas A korpusa renovācijai Ls 347 350,
    
  • sākumskolas „Taurenītis” sporta zāles celtniecībai Ls 319 000,
    
  • sociālās mājas Nometņu 2a renovācijai Ls 750 000,
    
  • pirmskolas izglītības iestādes celtniecībai Ls 254 460;
• 2005.gadā plānots ņemt kredītus:
  • sākumskolas „Taurenītis” sporta zāles celtniecībai Ls 843 800,
    
  • pirmsskolas izglītības iestādes celtniecībai Ls 254 460,
    
  • ūdenssaimniecības attīstības projektam Ls 1 461 000,
    
  • Jūras iela 3 rekonstrukcijai Ls 250 000,
    
  • Dzintaru parka būvniecībai Ls 100 000,
    
  • Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijai Ls 583 000,
    
  • pilsētas stadiona Slokā būvniecībai Ls 842 000,
    
  • Lielupes tilta rekonstrukcijai Ls 936 000,
    
  • Tirgoņu ielas rekonstrukcijai Ls 955 000;
• galvojumi:
  • ūdenssaimniecības attīstības projektam Ls 1 482 916;
• galvojumi 2005.gadā:
  • ūdenssaimniecības attīstības projektam Ls 831 600.

Salīdzinājumā ar 2003.gadu 2004.gadā fiskālais deficīts samazināts par Ls 411 590.

Tā kā 2004.gadā notika bezpeļņas organizāciju pārreģistrācija komercreģistrā, pašvaldībā tika nolemts:

• pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu „Bērnu nams „Sprīdītis”” reorganizēt par Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādi „Sprīdītis”;
• bezpeļņas organizāciju pašvaldības SIA „Sociālās aprūpes centrs „Saulstari”” reorganizēt par pašvaldības aģentūru „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”.

Šo pasākumu rezultātā pašreiz ir 31 budžeta iestāde.

  

Pamatbudžets ir budžeta ieņēmumu galvenā daļa, ko veido nodokļu ieņēmumi: iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma (par zemi, kā arī par ēkām un būvēm) un azartspēļu nodokļi, nenodokļu ieņēmumi, kuros ietilpst maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, dažādas pašvaldības nodevas un citi ieņēmumi.

 

Ieņēmumi

2004.gada Jūrmalas kopējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ir Ls 14 047 034 jeb pret plānu 108,9%, t.sk., nodokļu ieņēmumi ir iekasēti Ls 11 174 145 jeb ieņēmumu plāns izpildīts par 108,2%, bet nenodokļu ieņēmumi – Ls 2 872 889 jeb 111,8%. Salīdzinājumā ar 2003.gadu nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par Ls 1 278 152 jeb 12,9%, bet nenodokļu ieņēmumi palielinājušies par Ls 708 934 jeb 32,8%.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2005.gadu pamatbudžeta kopējie ieņēmumi plānoti Ls 22 370 254, t.sk.:

• nodokļu un nenodokļu ieņēmumi Ls 14 936 946;
  
• plānojamās kredītsaistības Ls 6 225 260;
  
• budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā Ls 1 104 898;
  
• norēķini ar citu pašvaldību budžetiem un maksājumi no valsts budžeta Ls 103 150.

 

Nodokļu ieņēmumi

		2004.g.		Izpilde pret 2004.g. plānu		Izpilde pret 2003.gadu		2005.g.
	2003.g	Precizētais plāns	Izpilde	Summa -pārpilde +neizpilde	%	Summa	%	Apstiprinātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	7747658	8317889	8945722	+627833	108,5	1198064	115,5	10277683
Nekustamā īpašuma nodoklis, t.sk.:	2103140	1955712	2171822	+216110	111,1	68682	103,3	2185850
-nekustamā īpašuma nodoklis par zemi	1677801	1621552	1731966	+110414	106,8	54165	103,2	1789784
-nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm	425339	334160	439856	+105696	131,6	14517	103,4	396066
Azartspēļu nodoklis	45195	55000	56601	+1601	102,9	11406	125,2	60000

Iedzīvotāju ienākuma nodokli Jūrmalas pilsēta saņem atskaitījumu veidā no Valsts kases. Ņemot vērā valsts straujo ekonomisko izaugsmi un darba algas palielinājumu, 2004.gadā tas tika ieskaitīts virs plāna Ls 627 833 apmērā, kas daļēji izskaidro pamatbudžeta atlikuma lielumu gada beigās. 2005.gadā plānots iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugums, kas būs 123,7% pret 2004.gadā plānoto. Tas ir lielākais plānotais pieaugums kopš 1999.gada un ir Ls 183 uz katru pilsētas iedzīvotāju. 2005.gadā par būtisku uzlabojumu sociālajā sfērā uzskatāms projektā esošais valdības lēmums palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu no Ls 21 līdz Ls 26 mēnesī, kā arī atvieglojumu par apgādībā esošām personām palielināšana no Ls 10,50 līdz Ls 18.

Svarīgu pamatbudžeta ieņēmumu daļu veido nodokļi no īpašumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa plāns 2004.gadā pārpildīts par Ls 216 110, tai skaitā, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi - par Ls 110 414. Nekustamā īpašuma nodokli par zemi Jūrmalas pilsētā maksā 19 909 maksātāji, no tiem atvieglojumus saņēma 1 084 par kopējo summu Ls 83 641.

Analizējot pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumu izpildi, tika prognozēts, ka neizpilde varētu būt Ls 80 000, kā rezultātā šis sadaļas plāns tika samazināts. Tomēr pēdējo maksājumu nodokļu maksātāji veica termiņā un pilnā apmērā, līdz ar to 2004.gadam apstiprinātā plāna pārpilde ir Ls 30 414.

Nekustamā īpašuma nodoklis ēkām un būvēm pārpildīts par Ls 105 696, jo 2004.gadā ir palielinājies maksātāju skaits, tai skaitā minami lielu investīciju projektu realizētāji, piemēram, SIA „Akvaparks”, kas iepriekšējos gados bija atbrīvots no nodokļa maksāšanas. Nodokļi no īpašumiem 2005.gadā dos budžeta ieņēmumus nepilnu 2,2 miljonu Ls apmērā jeb Ls 39,40 uz vienu pilsētas iedzīvotāju.

Azartspēļu nodoklis pārpildīts par Ls 1 601, jo ir palielinājies automātu skaits.

 

Nenodokļu ieņēmumi

Nenodokļu ieņēmumu plāns pārpildīts par 11,8% jeb par Ls 302 265.

		2004.gads		Izpilde pret 2004.gada plānu		Izpilde pret 2003.gadu		2005.g.
	2003.g	Precizētais plāns	Izpilde	Summa -pārpilde +neizpilde	%	Summa	%	Apstipri-nātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Ieņēmumi no uzņēmējdarbī-bas un īpašuma	24462	16514	7204	-9310	43,6	-17258	29,4	17240
Valsts un pašvaldību nodevas un maksājumi	14128811	1561617	1659438	+97821	106,3	246627	117,5	1527700
Maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem	386813	435718	418335	-17383	96,0	31522	108,1	544473
Sodi un sankcijas	26098	25700	38724	+13024	150,7	12626	148,4	30000
Pārējie nenodokļu ieņēmumi	150348	125975	134657	+8682	106,9	-15691	89,6	40000
Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nekustamā īpašuma pārdošanas	163423	405100	614531	+209431	151,7	451108	376,0	254000

Trešo lielāko ieņēmumu daļu pašvaldības budžetā veido pašvaldību nodevas un maksājumi.

Ieņēmumus no uzņēmējdarbības īpašuma 2004.gadā neizpildīja par Ls 9 310, jo pašvaldība pirms termiņa atmaksāja aizņēmumus, tādēļ samazinājās procentu maksājumi, ko sedz SIA „Jūrmalas siltums”; turklāt komercsabiedrība tikai daļēji sedza attiecīgos maksājumus.

Valsts (pašvaldību) nodevas un maksājumi izpildīti par Ls 97 821 jeb par 6,3%, tai skaitā, pašvaldību nodevu pārpilde ir Ls 60 222. To galvenokārt veidoja caurlaižu nodeva Ls 31 537 apmērā, būvatļaujas Ls 20 688 un atpūtnieku un tūristu nodeva Ls 6 086. Pārējo pārpildi veido ieņēmumi no zemes nomas - Ls 18 745 un telpu nomas - Ls 19 610.

Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem nav izpildīti par Ls 17 383, jo Jūrmalas kultūras iestādēs ir samazinājies kino apmeklētāju skaits un iznomāto telpu skaits. 2004.gadā dažās izglītības iestādēs samazinājies pulciņu skaits; kā arī nav tikušas izīrētas telpas plānotā apjomā. Auto apmācību apguva krietni mazāks skaits kursantu, bet vecāki nemaksāja par bērnu ēdināšanu vasaras periodā, kad vecāku atvaļinājuma laikā pirmsskolas iestāžu grupas bija slēgtas. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pieaugums ir Ls 31 522.

Ieņēmumu sadaļa sodi un sankcijas pārpildīta par Ls 13 024 jeb par 50,7%, jo prognozē netika iestrādāti 2003.gada nesamaksātie sodi par apstāšanās un stāvēšanas noteikumiem, kā arī netika ņemts vērā automašīnu skaita straujais pieaugums.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi pārpildīti par Ls 8 682 jeb par 6,9%; kopumā ienākuši Ls 134 657, t.sk.:

• saņemti depozītprocenti Ls 99 395,
• ieņēmumi par nolikumu saņemšanu iepirkumu konkursiem, ko izsludinājusi pašvaldība Ls 12 890.

Ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas pārpildīti par Ls 209 431 jeb par 51,7%, jo gada laikā par lielāku cenu papildus tika atsavināti šādi īpašumi, kas gada sākumā netika plānoti, tai skaitā:

• Talsu šoseja 39 Ls 87 116;
• Rīgas iela 16 Ls 13 439;
• Ceriņu iela 18 Ls 41 586;
• Pilsoņu iela 14/16 Ls 48 008;
• Lienes 34 Ls 30 000.

2005.gadā plānots iekasēt nepilnus 2,1 miljonus Ls, lielāko īpatsvaru veido ieņēmumi no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā.

 

 

Izdevumi

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu daļas neizpilde 2004.gadā bija Ls 406 969 jeb plāns izpildīts par 97,9%.

Kopējie pašvaldības izdevumi 2005.gadā plānoti Ls 23 417 549 apjomā, tai skaitā:

• pašvaldības pamatbudžeta izdevumi – Ls 15 564 763;
  
• maksas pakalpojumu izdevumi Ls 572 081;
  
• maksājumi no valsts un citiem budžetiem Ls 8 150;
  
• izdevumu apjoms, kuru finansēšanas avots ir pašvaldības ņemtie aizņēmumi, Ls 6 225 260;
  
• speciālā budžeta izdevumi Ls 1 047 295.

Izdevumi uz vienu pilsētas iedzīvotāju 2005.gadā būs Ls 422,30, salīdzinājumam – 2004.gadā – Ls 342,60.

 

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc valdības funkcijām

Nozare	2004.gads			Izpilde pret 2004.g.plānu		2005.g.
	Plāns	Izpilde	Īpatsvars	Summa -pārpilde +neizpilde	%	Apstiprinātais budžets
Izdevumi kopā	19230517	18823548	100	406969	97,9	21457851
Pārvalde	1988042	1974824	10,5	13218	99,3	2552915
Sabiedriskā kārtība	493730	478187	2,5	15543	96,9	692735
Izglītība	7512072	7463277	39,6	48795	99,4	4948597
Veselības aprūpe	84617	82615	0,4	2002	97,6	180421
Sociālā nodrošināšana	2024732	2014809	10,7	9923	99,5	2199548
Dzīvokļu un komunālā saimniecība	1777763	1663359	8,9	114404	93,5	3272754
Kultūra un sports	1950706	1929328	10,3	21378	98,9	3088367
Transports, sakari	1567006	1525725	8,1	41281	97,4	2194043
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti	208730	206528	1,1	2202	99,0	272140
Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās	1623119	1484896	7,9	138223	91,5	2056331

Izdevumu daļā sabiedriskās kārtības nozares izpilde 2004.gadā ir 96,9% jeb līdzekļi neapgūti Ls 15 543 apmērā, jo netika noslēgti plānotie līgumi ar ārštata darbiniekiem.

Kopējais finansējuma apjoms 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu palielinās par Ls 200 800 jeb 39,2%. Ir rasts finansējums atskurbšanas istabas izveidei un tās darba nodrošināšanai. 2005.gadā ir plānota Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcija par Ls 100 000, tiks veikti kārtējie remonti glābšanas stacijās un sakārtoti caurlaižu posteņi.

Izglītības nozarē neapguva līdzekļus Ls 48 795 apmērā, jo uz jaunām telpām tika pārcelta sporta skola un panākta elektroenerģijas, ūdens pakalpojumu ekonomija.

2005.gadā finansējuma pieaugums (bez mērķdotācijas) salīdzinājumā ar 2004.gadu ir 10,7%. 2005.gadā izglītības iestāžu kapitālajiem un kārtējiem remontiem paredzēti Ls 1 268 000, tai skaitā, sākumskolas ”Taurenītis” sporta zālei Ls 843 000 un bērnu dārzam ”Namiņš” Ls 254 000. Saskaņā ar 2005.gada budžetu šo objektu finansējumu nodrošinās kredīta resursi. Kapitālais un kārtējais remonts tiks veikts Ls 156 000 apmērā, līdzekļi piešķirti arī iestāžu pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem bērnu dārzā „Bitīte” Ls 4 000 apmērā. Majoru pamatskolas sporta laukuma projektēšanai plānots izlietot Ls 10 000.

Veselības aprūpes nozarē plāna neizpilde 2004.gadā bija Ls 2 002, jo 2004.gadā Kauguru aptiekas telpas netika nodrošinātas nakts darbam un līgums par aptiekas izmantošanu netika noslēgts. 2005.gada kopējais finansējuma pieaugums ir 213% jeb Ls 95 800 un būs Ls 43,10 uz vienu pilsētas iedzīvotāju.

Kaut arī veselības aizsardzības finansēšana ir valsts funkcija un pašvaldībai būtu jānodrošina tikai veselības pakalpojumu pieejamība, 2005.gada budžetā būtiski pieaudzis veselības aprūpei paredzētais finansējums no pašvaldības.

Sociālās nodrošināšanas nozares līdzekļi 2004.gadā neizpildīti par Ls 9 923, jo samazinājās patversmes grupu bērnu skaits, kā arī bērnu skaits, kuri izmantoja sociālās ēdināšanas pakalpojumus. 2005.gadā kopējais finansējuma pieaugums ir 14,6% jeb Ls 306 400 un ir Ls 43,10 uz vienu pilsētas iedzīvotāju.

2005.gadā budžetā papildus ir nepieciešami Ls 60 400, lai tiktu nodrošināta bērnu sociālā ēdināšana skolās, jo pašvaldība pilnībā sedz visu 1.klašu skolēnu ēdināšanas izdevumus Ls 0,45 apjomā, kā arī maznodrošināto skolēnu ēdināšanas izdevumus 2.-6.klašu grupā Ls 0,45 apjomā un 7.-12.klašu grupā maznodrošināto skolēnu ēdināšanu Ls 0,55 apjomā. Pensionāriem, kuru pensijas līmenis nepārsniedz Ls 70, maršruta autobusos iegādājoties vienreizējo braukšanas biļeti, ir piemērota 60% atlaide (2004.gadā – 50%); šim mērķim ik mēnesi būs nepieciešami Ls 4,5 tūkstoši.

Dzīvokļu un komunālās saimniecības nozares 2004.gada neizpilde bija Ls 114 404, jo 2004.gadā netika apgūti ūdenssaimniecības attīstības projekta un detālo plānojumu izstrādes līdzekļi.

2005.gadā no pašvaldības budžeta pilsētas labiekārtošanai un uzturēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un investīciju projektiem plānots izlietot Ls 3,4 miljonus, un budžeta apjoms pieaudzis par 89,8%.

2005.gadā paredzēts ņemt kredītu Ls 1 461 000, lai segtu pašvaldības finansējuma daļu ūdenssaimniecības projektā.

Kultūras un sporta nozares izpilde 2004.gadā ir 98,9% jeb līdzekļi neapgūti Ls 21 378 apmērā, lielākie no tiem ir Jūrmalas pilsētas muzeja kapitālie izdevumi, investīcijas un Slokas sporta kompleksa kapitālie izdevumi.

2005.gadā finansējuma pieaugums ir 51,6% jeb Ls 1 103 499, uz vienu pilsētas iedzīvotāju gadā tiks izlietoti Ls 58,40. No pašvaldības budžeta tiek finansēti trīs kultūras nami, bibliotēku apvienība, muzejs, mūzikas skolas koris, Jūrmalas teātris. Ik gadu finansējums tiek piešķirts arī reliģiskajām draudzēm.

Jūrmalas pašvaldība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2004.gadā ir iemaksājusi Ls 1 100 722 jeb 5,8% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. 2005.gadā maksājumi ir Ls 1 383 714.

 

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc ekonomiskās klasifikācijas

		2004.gads		Izpilde pret 2004.gada plānu		Izpilde pret 2003.gadu		2005.g.
	2003.gada izpilde	Precizētais plāns	Izpilde	Summa -pārpilde +neizpilde	%	Summa	%	Apstipri-nātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Izdevumi kopā	14969528	19230517	18823548	-406969	97,9	3854020	125,7	21457851
Uzturēšanas izdevumi, t.sk.:	11646332	13761290	13482216	-279074	98,0	1835884	115,8	12911063
-atalgojumi	4883665	5789535	5775173	-14362	99,8	891508	118,3	4469842
-darba devēju soc.apdr. iemaksas	1181819	1331628	1329094	-2534	99,8	147275	112,5	1073911
-komandējumu izdevumi	29192	45423	42919	-2504	94,5	13727	147,0	44898
-pakalpojumu apmaksa	2063690	2383652	2265390	-118262	95,0	201700	109,8	2612791
-materiālu, energoresursu, inventāra iegāde	1296006	1649655	1599127	-50528	96,9	303121	123,4	1959798
-grāmatu un žurnālu iegāde	44757	54365	54077	-288	99,5	9320	120,8	41749
-% maksājumi	112907	256357	167273	-89084	65,3	54366	148,2	386652
-Subsīdijas un dotācijas	2034296	2250675	2249163	-1512	99,9	214867	110,6	2321422
Izdevumi kapitāliegul-dījumiem, t.sk.:	3323196	5469227	5341332	-127895	97,7	2018136	160,7	8546788
-Kapitālie izdevumi	987001	1203024	1190735	-12289	99,0	203734	120,6	1359743
-Zemes iegāde	7500	36000	36000	0	100,0	28500	480,0	0
-Investīcijas	2328695	4230203	4114597	-115606	97,3	1785902	176,7	7187045

Uz 2004.gada 31.decembri izdevumi neparedzētiem gadījumiem budžetā bija paredzēti Ls 20 766; 2005.gadā šim mērķim paredzēti Ls 16 465.

Ņemot vērā, ka ieņēmumu daļas pārpilde bija vērojama jau 2004.gada pirmajā pusgadā, pašvaldībai bija iespējas pirms termiņa samazināt parādsaistības, līdz ar to plānotie procentu maksājumi 2004.gadā netika apgūti Ls 89 084 apmērā.

Atalgojumi 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājušies par 18,3%, jo tika pacelta minimālā alga un tika paaugstināts darba algas fonds visām no pašvaldības budžeta finansētajām iestādēm, līdz ar to ir palielinājusies arī darba devēja sociālā nodokļa nomaksa.

Komandējumu izdevumi 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājušies par Ls 13 727. Izglītības nozarē 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu komandējumu un dienesta braucienu izdevumi pieauguši par Ls 5 341 – iemesls ir izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku pieredzes apmaiņas braucieni uz Jūrmalas pašvaldības sadraudzības pilsētām. Kultūras un sporta nozarē komandējumu izdevumi palielinājušies par Ls 4 189, jo tika organizēts Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju un organizatoru komitejas pieredzes apmaiņas brauciens uz Vīni un Venēciju.

2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu materiālu, energoresursu, inventāra iegādes izdevumi pieauguši par Ls 303 121. Tas izskaidrojams ar to, ka 2004.gadā budžeta iestādes patstāvīgi veica maksājumus par apkures izdevumiem (līdz 2004.gadam norēķināšanās notika savstarpējo norēķinu veidā ar Jūrmalas pilsētas domes starpniecību).

Speciālais budžets

Speciālais budžets ietver īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumu avotus – privatizācijas fondu, autoceļu fondu, dabas resursu nodokli, kā arī saņemtos ziedojumus. Speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti konkrētu pasākumu un mērķu realizācijai.

Jūrmalas speciālā budžeta izpildi raksturo:

 

Ieņēmumi

		2004.g.		Izpilde pret 2004.g.plānu		Izpilde pret 2003.g.		2005.g.
	2003.g.	Precizētais plāns	Kases izpilde	Summa - pārpilde + neizpilde	%			Apstipri-nātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Speciālā budžeta ieņēmumi kopā	984560	895096	901485	+6389	100,7	-47075	95,0	916189
Kopā ieņēmumi ar īpašu mērķi	925447	863885	884736	+20851	102,4	-40711	95,6	896793
privatizācijas fonds	113251	40000	89514	+49514	223,8	-23737	79,0	50000
autoceļu fonds	652742	622547	638216	+15669	102,5	-14526	97,8	603320
dabas resursu nodoklis	40916	50000	59026	+9026	118,0	+18110	144,3	50000
pārējie ieņēmumi ar īpašu mērķi	118538	151338	97980	-53358	64,7	-20558	82,6	193473
Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem	23113	31211	16749	-14462	53,7	-6364	72,5	19396

  

Izdevumi

		2004.g.		Izpilde pret 2004.g.plānu		Izpilde pret 2003.g.		2005.g.
	2003.g.	Precizētais plāns	Kases izpilde	Summa - pārpilde + neizpilde	%			Apstipri-nātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Speciālā budžeta izdevumi kopā	687667	1183447	1055961	-127486	89,2	+368294	153,6	1048265
Kopā ieņēmumi ar īpašu mērķi	665303	1149860	1041516	-108344	90,6	+376213	156,5	1027786
privatizācijas fonds	119990	34032	25006	-9026	73,5	-94984	20,8	63831
autoceļu fonds	383456	859747	858826	-921	99,9	+475370	223,9	666027
dabas resursu nodoklis	45859	95000	55092	-39908	58,0	+9233	120,1	104455
pārējie ieņēmumi ar īpašu mērķi	115998	161081	102592	-58489	63,7	-13406	88,4	193473
Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem	22364	33587	14445	-19142	43,0	-7919	64,6	20479

Kopumā 2004.gadā pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu daļa izpildīta par 100,7% jeb kases ieņēmumi pārsniedz plānotos par Ls 6389.

Privatizācijas fonda kases ieņēmumu 2004.gada plāna pārpilde ir Ls 49 514 jeb 223,8%. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa pagarināšanu, kas ļāva turpināt dzīvojamo māju privatizācijas procesu. Tas saistīts arī ar vairāku objektu privatizāciju, kas nebija iekļauti darba plānā, apstiprinot 2004.gada budžetu. Neskatoties uz ieņēmumu izpildi, faktiskie izdevumi nav izpildīti par Ls 9 026, jo netika apgūti Dzintaru mežaparka labiekārtošanas projektam paredzētie līdzekļi.

2004.gadā pašvaldības Autoceļu fondā tika pārskaitīti līdzekļi no valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem/ielām vairāk, nekā plānots, par Ls 15 669 jeb 102,5%. Faktiskie izdevumi ir 99,9%, netika apgūti Ls 921, tādēļ palielinājās speciālā budžeta atlikums gada beigās. Ieņēmumu daļā faktiskie ieņēmumi 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu ir samazinājušies, jo speciālā budžetā iekļautais maksājums no Valsts autoceļu fonda ar 2004.gadu tika iekļauts valsts pamatbudžetā. Tādēļ līdzekļi par 2003.gada decembri tika pārskaitīti 2003.gada decembrī, nevis kā iepriekšējos gados nākamā gada janvārī.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumu izpilde pārsniedz plānoto par Ls 9 026 jeb ieņēmumu izpilde ir 118,0%. Arī faktiskie izdevumi atšķiras no plānotajiem par Ls 39 908 jeb izpilde ir 58,0%. Līdzekļi netika apgūti, jo netika veikta potenciāli piesārņoto vietu sanācija, arī Baltās kāpas dabas aizsardzības plāns netika izstrādāts. Tāpat mazāk līdzekļu bija nepieciešams vides izglītības akciju organizēšanai. 2004.gadā tika ieplānoti līdzekļi analīžu veikšanai ārkārtas situācijās, tomēr Jūrmalas pašvaldībai neradās nepieciešamība šos līdzekļus izlietot.

Pārējo ieņēmumu ar īpašu mērķi faktiskie ieņēmumi ir mazāki, nekā plānots, par Ls 53 358 jeb 64,7%. Līdz ar to arī izdevumi ir par Ls 58 489 mazāki, nekā plānots. Reālie ieņēmumi šajā pozīcijā ir samazinājušies tāpēc, ka Jūrmalas Izglītības pārvaldes pakļautībā esošās pirmsskolas iestādes plānoja ieņēmumus speciālajā budžetā no vecāku maksas par vietu, kas ar 2004.gada 14.aprīļa Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.223 tika atcelta, bet izmaiņas budžetā netika veiktas. Arī pašvaldības budžeta iestādes bija iesniegušas pieteikumus uz dažādiem projektu konkursiem, kuros atbalstu nesaņēma.

Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem ar norādītu mērķi ir izpildīti par 53,7% jeb tie ir mazāki, nekā plānotie, par Ls 14 462, līdz ar to arī faktiskie izdevumi ir izpildīti par 43,0%, jo vecāku ziedojumi izglītības iestādēs bija mazāki, nekā plānots, arī vasaras sezonā notikušajiem kultūras pasākumiem tika saziedots mazāk līdzekļu, nekā sākotnēji bija paredzēts.

 

Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā (ar pašvaldības ieguldījumu kapitālā virs 50%)

2004.gada darbības rezultātu kopsavilkums un 2005.gada perspektīvas

2004.gadā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu (likumu „Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”) tika veikta LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēto Jūrmalas pilsētas pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārreģistrācija, ierakstot tos LR Komercreģistrā. Līdz ar pārreģistrācijas brīdi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības kļūst par kapitālsabiedrībām, tiem zūd bezpeļņas organizācijas statuss.

2004.gadā no LR Uzņēmumu reģistra tika izslēgtas divas pašvaldības bezpeļņas organizācijas – 2004.gada 1.decembrī pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Bērnu nams „Sprīdītis””, kurš tika reorganizēts par Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādi „Sprīdītis”, bet 2004.gada 30.decembrī - izslēgta bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Sociālās aprūpes centrs “Saulstari””, kura tika pārveidota par pašvaldības aģentūru „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”.

Bez tam Jūrmalas pilsētas pašvaldība 2004.gadā ir pārdevusi tai piederošās kapitāla daļas SIA “Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs”, līdz ar to izstājoties no šīs sabiedrības.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai 2004.gadā ir ilgtermiņa ieguldījumi šādās sabiedrībās ar 100% pašvaldības kapitālu:

1. SIA “Jūrmalas ūdens”,
2. SIA “Jūrmalas siltums”,
3. SIA “Bulduru slimnīca”,
4. SIA “Jūrmalas namsaimnieks”,
5. SIA “Jūrmalas gaisma”,
6. SIA „Dzintaru koncertzāle”,
7. Pašvaldības SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība”,
8. Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs”,
9. Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca”,
10. Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”,
11. Pašvaldības SIA „Jūrmalas attīstības projekti”.

1. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 15.aprīlī. Līdz pārreģistrācijai tā bija bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens”.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls 2004.gadā ir Ls 3 372 619, to veido Jūrmalas pilsētas domes mantiskais ieguldījums.

SIA izpildinstitūciju - padomes un valdes - sastāvā katrā ir pa četriem locekļiem.

SIA “Jūrmalas ūdens” darbības pamatvirziens ir nepārtraukta iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu apgāde ar dzeramo ūdeni un izmantoto notekūdeņu novadīšana šim nolūkam paredzētās vietās.

Saskaņā ar SIA “Jūrmalas ūdens” kapitāla daļu turētāja pārstāvja 2005.gada 10.februāra lēmumu Nr.02-1 kapitālsabiedrībai SIA “Jūrmalas ūdens” 2004.gada pārskats jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domē līdz 2005.gada 5.jūlijam. Sniedzam pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” 2003.gada pārskata gada darbības rezultātus.

Bezpeļņas organizācijas pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” (BOP SIA “Jūrmalas ūdens”) 2003.gada kopējie ieņēmumi Ls 2 112 282 par 9,9% pārsniedz iepriekšējā gada ieņēmumus. Neto apgrozījuma lielāko daļu - 79,1% - veido ieņēmumi par ūdens realizāciju un kanalizācijas novadīšanu, 20,9% - abonentu maksa.

BOP SIA “Jūrmalas ūdens” 2003.gada kopējās izmaksas ir Ls 2 071 019, par 12,9% pārsniedzot iepriekšējā gada izmaksas.

BOP SIA “Jūrmalas ūdens” 2003.gada darbības rezultāts ir ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Ls 41 263. Vidējais nodarbināto skaits - 289 cilvēki. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 202,88.

2004.gada 9.janvārī tika parakstīta trīspusējā vienošanās starp Vides ministriju, Jūrmalas pilsētas domi un BOP SIA „Jūrmalas ūdens”, kas nosaka „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta” ieviešanas kārtību.

2004.gadā un 2005.gadā turpinās SIA “Jūrmalas ūdens” darbība ilgtermiņa projekta „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros.

 

2. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 6.aprīlī. Līdz pārreģistrācijai tā bija pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums”.

Valdes sastāvā ir četri cilvēki.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls Ls 1 109 396.

Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” pamatdarbība ir siltumenerģijas ražošana, pārvadīšana, sadale un realizācija, lai centralizēti nodrošinātu iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas ar karsto ūdeni un apkures sezonas laikā telpu apsildīšanu. Sabiedrība piedāvā arī ar pamatdarbību saistītu pakalpojumu – siltumenerģijas patērētāju ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.

Saskaņā ar SIA “Jūrmalas siltums” kapitāla daļu turētāja pārstāvja 2005.gada 10.februāra lēmumu Nr.01-16 kapitālsabiedrībai SIA “Jūrmalas siltums” 2004.gada pārskats jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domē līdz 2005.gada 5.jūlijam, līdz ar to pārskatā iekļauti pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” 2003.gada pārskata gada darbības rezultāti.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” 2003.gada kopējie ieņēmumi Ls 3 801 497, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ieņēmumiem tie veido 107,4%.

2003.gada izmaksas ir Ls 3 797 275, tās pieaugušas par 6,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Sabiedrības pārskata gada darbības rezultāts ir peļņa Ls 4 222, turpretī 2002.gadā bija zaudējumi Ls 16 361. Pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” vidēji strādā 252 darbinieki. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 185,98.

 

3. Jūrmalas pašvaldības SIA ”Bulduru slimnīca” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 5.maijā. Līdz pārreģistrācijai tā bija Privatizējamās bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA „Bulduru slimnīca”.

Sabiedrības pamatkapitāls 2004.gada laikā palielināts par Ls 20 000, sasniedzot Ls 486 928.

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca” sniedz iedzīvotājiem neatliekamo un ambulatoro medicīnisko palīdzību, veic plānveida stacionāro ārstēšanu, gadā vidēji darbojas 164 stacionārās gultas.

Saskaņā ar SIA “Bulduru slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvja 2005.gada 10.februāra lēmumu Nr.06-9 kapitālsabiedrībai SIA “ Bulduru slimnīca” 2004.gada pārskats jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domē līdz 2005.gada 5.jūlijam. Sniedzam pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca” 2003.gada pārskata gada darbības rezultātus.

Privatizējamās bezpeļņas organizācijas pašvaldības SIA „Bulduru slimnīca” (BOP SIA „Bulduru slimnīca”) 2003.gada kopējie ieņēmumi - Ls 1 300 692, par 31% pārsniedzot 2002.gada ieņēmumus. Ieņēmumu struktūru veido: 79,1% valsts finansējums, 8,0% - pacientu un apdrošināšanas kompāniju iemaksas, 10,7% - ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem.

BOP SIA „Bulduru slimnīca” 2003.gada izmaksas - Ls 1 238 104, par 29% augstākas nekā 2002.gadā.

2003.gada ieņēmumu pārsniegums par izmaksām ir Ls 62 588.

Stacionāro gultu vidējais noslogojums bija 84,8%. Stacionārā ārstējušies 6297 pacienti (2002.gadā – 4980), ambulatori apkalpoti 7097 pacienti, pieņemtas 724 dzemdības.

Gultas dienu skaits 2003.gadā – 50 791 g/d (2002.g. – 45634 g/d). Vienas gultas dienas izmaksas 2003.gadā – Ls 24,38 (2002.gadā – Ls 21,03).

BOP SIA „Bulduru slimnīca” 2003.gadā strādā 261 darbinieks. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 192,80.

 

4. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 20.aprīlī. Līdz pārreģistrācijai tā bija bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks”.

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir Ls 674 824.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pamatdarbība ir māju pārvaldīšana un apsaimniekošana un ar apsaimniekošanu saistītu pakalpojumu sniegšana namīpašumu īrniekiem un īpašniekiem, kā arī komunālo pakalpojumu nodrošināšana māju iedzīvotājiem, tajā skaitā maksas par komunālajiem pakalpojumiem iekasēšana.

Līdz 2004.gada 19.aprīlim bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums, gūstot ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem Ls 83 924, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu tika ieskaitīts rezervēs, tās novirzot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Ar 2004.gada 20.aprīli sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība, kura pārskata periodu noslēdza ar zaudējumiem Ls 162 151 apmērā.

Sabiedrības 2004.gada kopējie ieņēmumi bija Ls 1 251 203, pārsniedzot iepriekšējā gada ieņēmumus par 0,7%, izmaksas – Ls 1 329 430, kas ir 98,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2004.gadā uzsākusi dzīvojamo māju siltummezglu un inženiertīklu rekonstrukcijas projektu, kuru paredzēts realizēt līdz 2006.gada beigām. Projekta realizācijai paredzēts ņemt kredītu Ls 3,67 miljonu apjomā.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” nodarbināto personu skaits 2004.gadā bija 262 cilvēki. Vidējā mēneša darba samaksa Ls 166.

 

5. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 29.aprīlī.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls Ls 61 310.

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” darbības pamatvirziens ir Jūrmalas pilsētas ārējā apgaismošanas elektriskā tīkla ekspluatācija un tehniskā apkalpošana.

Līdz 2004.gada 30.aprīlim bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums, gūstot ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem Ls 8 460. Ar 2004.gada 1.maiju sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība. Kapitālsabiedrības SIA “Jūrmalas gaisma” pārskata gada rezultāts pēc nodokļu nomaksas – peļņa Ls 3 008.

2004.gada kopējie ieņēmumi ir Ls 608 372, tie veido 105,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā pārskata gada ieņēmumiem. Ieņēmumu struktūrā 68,2% - ielu apgaismošana un luksoforu objektu apkalpošana (pašvaldības pasūtījums), 6,0% - satiksmes ceļazīmju izgatavošana, uzstādīšana un apkalpošana, 24,4% - pārējie pasūtījuma darbi un 1,4% - autoceļa Rīga – Jūrmala apkalpošana. Jāpiezīmē, ka pārējo pasūtījuma darbu īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu pieaudzis divkārt.

2004.gada izmaksas ir Ls 605 364, tās veido 104,6% pret 2003.gada izmaksām. SIA “Jūrmalas gaisma” vidēji gadā strādā 54 darbinieki.

2005.gadā sabiedrība turpina ielu apgaismošanas elektrotīklu un luksoforu objektu ikdienas uzturēšanu, apkalpošanu un noteiktā apgaismošanas režīma nodrošināšanu. 2005.gadā tiks turpināta darba vides riska faktoru novērtēšana, uzraudzība un riska faktoru novēršana vai to samazināšana. 2005.gadā un arī turpmāk kopā ar Jūrmalas pilsētas domi jārisina jautājumi par Jūrmalas ārējās apgaismošanas un satiksmes organizācijas līdzekļu tālāku attīstību.

 

6. 2004.gada 29.aprīlī komercsabiedrība SIA “Dzintaru koncertzāle” ierakstīta LR Komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas organizāciju pašvaldības SIA “Jūrmalas mūzika” par kapitālsabiedrību (mainīts arī nosaukums).

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Sabiedrības pamatkapitāls 2004.gada laikā palielināts par Ls 35 500, sasniedzot Ls 37 500.

Līdz 2004.gada 30.aprīlim bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas mūzika” (BOP SIA „Jūrmalas mūzika”) darbojās kā bezpeļņas uzņēmums. Darbības rezultāts par laika periodu no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim – izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem Ls 7241. Ar 2004.gada 1.maiju sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība. Kapitālsabiedrības pārskata gada rezultāts pēc nodokļu nomaksas – peļņa Ls 12 642.

2004.gada ieņēmumi ir Ls 176 788, par 42,7% vairāk nekā 2003.gadā, izmaksas – Ls 164 146.

SIA “Dzintaru koncertzāle” pamatdarbības virzieni ir koncertzāles apsaimniekošana, izklaides pasākumu organizēšana un pakalpojumu sniegšana. 2004.gadā par pašvaldības līdzekļiem tika veikti koncertzāles renovācijas darbi, kuri tiks turpināti arī 2005.gadā.

2004.gada 2.aprīlī SIA “Dzintaru koncertzāle” iestājās Eiropas Pasākumu centru asociācijā.

2004.gada vasaras sezonā notika 68 pasākumi, tai skaitā, 16 klasiskās mūzikas pasākumi, 23 estrādes mūzikas pasākumi, 11 festivāli.

Sabiedrībā pamatdarbā strādājošo skaits uz 31.12.2003 ir 13 cilvēki, vasaras sezonā papildus tika pieņemti 55 cilvēki, gada vidējais darbinieku skaits 2004.gadā ir 22, vidējā darba samaksa Ls 190 mēnesī.

SIA “Dzintaru koncertzāle” ir iekļauta Jūrmalas pilsētas domes investīciju plānā 2003.-2006.gadam. Pamatojoties uz domes investētajiem līdzekļiem, 2005.gada septembrī tiks uzsākts Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas un renovācijas II etaps, veicot atklātās koncertzāles sienu un griestu atjaunošanu, elektroapgādes rekonstrukciju, tualešu paplašināšanu un parka rekonstrukcijas tehniskā projekta realizāciju, kas turpināsies līdz 2006.gada maijam. Perspektīvā plānots rast līdzekļus Dzintaru koncertzāles mazās zāles siltināšanai, dodot iespēju koncertus organizēt arī rudens un ziemas periodā.

 

7. Jūrmalas pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 1.decembrī.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls - Ls 48 851.

Valdes sastāvā ir divi locekļi.

Līdz 2004.gada 30.novembrim pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Jūrmalas ātrā palīdzība” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums. Darbības rezultāts par laika periodu no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.novembrim – zaudējumi Ls 13 517. Ar 2004.gada 1.decembri sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība, kura 2004.gada decembra mēnesi noslēdza ar zaudējumiem Ls 1 077 apmērā.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība” sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības un pirmās medicīniskās palīdzības pakalpojumus iedzīvotājiem, palīdzību nelaimes, avārijas un katastrofu gadījumos, veic glābšanas darbus uz ūdeņiem un zem ūdens, veic to profilaksi, Jūrmalas iedzīvotāju un atpūtnieku medicīnisko apkalpošanu.

2004.gadā SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apkalpoja 13 436 pacientus. Glābšanas dienests uz ūdeņiem 2004.gadā sniedza dažāda veida palīdzību 638 cietušajiem uz ūdens, tika sniegta medicīniskā palīdzība glābšanas stacijās, sniegta palīdzība bērnu meklēšanā.

SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” 2004.gada ieņēmumi ir Ls 367 713, par 21,5% vairāk nekā 2003.gadā. Ieņēmumu struktūrā lielākais īpatsvars - 71,9% ir valsts finansējumam, pašvaldības pasūtījums ir 27,6%.

2004.gada izmaksas ir Ls 382 307, par 21,2% vairāk nekā 2003.gadā.

SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” 2004.gada rezultāts – zaudējumi Ls 14 594.

Vidējais nodarbināto personu skaits gadā 96 cilvēki.

2005.gadā sabiedrība turpinās veikt Jūrmalas iedzīvotāju un atpūtnieku medicīnisko apkalpošanu un palīdzības sniegšanu uz ūdeņiem.

 

8. Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 1.decembrī.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir Ls 35 107.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir viens loceklis.

Līdz 2004.gada 30.novembrim bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA „Kauguru veselības aprūpes centrs” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums. Darbības rezultāts par laika periodu no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.novembrim – ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Ls 23 478, kas tika novirzīti uz sabiedrības statūtos noteiktām rezervēm. Ar 2004.gada 1.decembri sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība, kura decembra mēnesi noslēdza ar Ls 5 088 zaudējumiem.

Kapitālsabiedrības SIA “Kauguru veselības centrs” 2004.gada ieņēmumi Ls 388 011. Neto apgrozījums ir Ls 343 478, tā pieaugums pret iepriekšējo pārskata gadu – 10,5%. Neto apgrozījumu veido Viduslatvijas slimokases finansējums (62,1%) un maksas pakalpojumi (37,9%). Sabiedrība pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus gūst no telpu nomas, transporta pakalpojumiem.

Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs” darbības galvenie veidi – ambulatorie pakalpojumi. 2004.gadā apmeklējumu skaits pie ārstiem bija 41 800, veiktas 432 mājas vizītes. Fluorogrāfiski izmeklēto personu skaits – 7 830, kopējais laboratorijas analīžu skaits – 177 448, izmeklējumi fizikālās terapijas kabinetā – 3 390, EKG skaits 2 463.

Sabiedrībā vidēji strādā 92 cilvēki.

Sabiedrība 2005.gadā savu turpmāko komercdarbību turpina kā komercstruktūra, kas ļaus uzņēmumam attīstīties, gūstot peļņu. Savukārt peļņa radīs iespējas iegādāties jaunas medicīnas u.c. tehnoloģiskās iekārtas, pavērs iespēju kredītu saņemšanai kredītiestādēs mūsdienīgas aparatūras iegādei.

 

9. Jūrmalas pašvaldības SIA “Slokas slimnīca” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 11.novembrī.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls 2004.gadā samazināts, izslēdzot no pašvaldības ieguldījuma sabiedrības pamatkapitālā nekustamo īpašumu – ēkas Dzirnavu ielā 36/38, un ir Ls 20 305.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir viens loceklis.

Līdz 2004.gada 30.novembrim pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Slokas slimnīca” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums. Darbības rezultāts par laika periodu no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.novembrim – ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Ls 53 586, kas tika novirzīti iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Ar 2004.gada 1.decembri sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība, kura 2004.gada decembra mēnesī guva peļņu Ls 434.

2004.gada kopējie ieņēmumi ir Ls 332 261, par 14,3% vairāk nekā 2003.gadā.

51,1% no neto apgrozījuma veido valsts finansējums, 23,7% - pašvaldības līdzekļi, 23,2% klientu pensiju daļa un līdzdalības maksa. Kapitālsabiedrības izmaksas - Ls 278 241 jeb par 13,2% zemākas nekā 2003.gadā.

Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca” darbības veidi: stacionāra ārstēšana terapijas nodaļā (20 vietas), sociālā un veselības aprūpe (nodaļā 20 vietas), garīga rakstura traucējumu klientu aprūpe pansionāta nodaļā (55 vietas), psiholoģiska un medicīniska bērnu aprūpe atbalsta centrā bērniem (8 vietas), vecu, slimu cilvēku aprūpe (nodaļā 25 vietas).

Vienas noslogotās gultas dienas izmaksas Ls 6,50.

Nodarbināto personu vidējais skaits gadā - 79 cilvēki.

Uzņēmuma turpmākai attīstībai nepieciešams palielināt gultas dienas bāzes vērtību visās slimnīcas nodaļās.

 

10. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 1.decembrī.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” darbības veids ir apbedīšanas pakalpojumi, kapu teritorijas kopšana un kapa vietu reģistrācija un uzskaite.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir viens loceklis.

Atjaunojot īpašuma tiesības, Dubultu luteriskajai draudzei nodotas Jaundubultu un Asaru kapličas, līdz ar to pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāls samazināts un ir Ls 9101.

Līdz 2004.gada 30.novembrim pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Jūrmalas kapi” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums ar rezultātu par darbību gada 11 mēnešos – zaudējumi Ls 1 937. Ar 2004.gada 1.decembri sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība, kura 2004.gada decembra mēnesi noslēdza ar zaudējumiem Ls 75 apmērā. Kapitālsabiedrības pārskata gada darbības rezultāts – zaudējumi Ls 2 012.

2004.gada ieņēmumi Ls 56 909 jeb 111,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ieņēmumiem. Ieņēmumu struktūrā 45,8% - pašvaldības pasūtījums, 33,2% -apbedīšanas pakalpojumi, 21,0% - kapa vietu reģistrācija un uzskaite.

Pašvaldības kapitālsabiedrības izmaksas 2004.gadā - Ls 58 921, salīdzinājumā ar 2003.gadu tās bija 115,6%. No izmaksu kopējā apjoma personāla izmaksas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām veido 68%.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” strādā 14 cilvēki.

 

11. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” ierakstīta LR Komercreģistrā kā jauna pašvaldības kapitālsabiedrība 2004.gada 22.novembrī.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls - Ls 30 000.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” galvenie komercdarbības veidi ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un nekustamā īpašuma mērķprojekti, sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, izīrēšana un iznomāšana un citi.

 

12. Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ir ilgtermiņa ieguldījumi SIA „Dubultu šķelda” pamatkapitālā - pašvaldības ieguldījums kapitālā ir 50,91%. Uzņēmējsabiedrības galvenie darbības veidi ir siltumenerģijas ražošana un realizācija.

Turpinās Jūrmalas pilsētas domes tiesvedība pret SIA „Dubultu šķelda”, tajā skaitā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības ieguldījuma daļām sabiedrības pamatkapitālā.

 

13. Pašvaldības iestādes “Lielupes ostas pārvalde” darbības mērķis - nodrošināt ostas attīstības programmas realizāciju, apsaimniekot valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģu ceļus, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces un akvatoriju, lai nodrošinātu kuģošanu ostā un tās drošību.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
Pašvaldību revīzijas departaments

_______________________________________________________________

Kr.Valdemāra ielā 26, Rīgā, LV 1010
Tālr. 7017553, 7017505, fakss 7017673, e-pasts: pasvaldibas@lrvk.gov.lv
Valsts kontroles atzinums

Rīga
2005.gada 21.aprīlī Nr.5.1-2-42/2005

Jūrmalas pilsētas domei

Pašvaldības vadība ir izpildījusi likuma „Par pašvaldībām” 71. panta prasības-2004.gada pārskata pareizības pārbaudei tā ir uzaicinājusi SIA „Revidents un grāmatvedis” zvērinātu revidenti S.Vilcāni (sertifikāts Nr.30).

Zvērinātā revidente revīziju veica saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem un pēc revīzijas deva šādu atzinumu:

Jūrmalas pilsētas domei ir īpašumi, kas atspoguļoti bilancē, un ir īpašumi, kas ņemti faktiskā uzskaitē zembilancē bez novērtējuma latos, par ko vadība sniegusi paskaidrojumus pie gada pārskata 70. piezīmē „Zembilances konti” un pielikumā Nr.2, Nr.3.

Mūsuprāt, iepriekšējā rindkopā minēto apstākļu ietekmi uz 2004.gada finanšu pārskatiem un, ņemot vērā pielikumā pie gada kopsavilkuma pārskata sniegtos paskaidrojumus, atzinumam pievienotais kopsavilkuma pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Jūrmalas pilsētas pašvaldības finansiālo stāvokli 2004.gada 31. decembrī, tās darbības rezultātiem 2004.gadā un atbilst LR likuma „Par grāmatvedību”, „Par budžetu un finanšu vadību” un Latvijas Republikas MK 2004.gada 30. novembra noteikumiem Nr.999 „Valsts un pašvaldību budžetu iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība” un citu spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, un naudas plūsmu pārskata gadā.

Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija, pamatojoties uz Likumu par budžetu un finanšu vadību un likuma „Par zvērinātiem revidentiem”, uzskata, ka zvērinātās revidentes atzinums dod pietiekamu pamatu sava atzinuma sniegšanai.

Pēc mūsu domām, izņemot zvērinātās revidentes izteikto piezīmi, 2004.gada pārskats sastādīts pareizi.

Kolēģijas priekšsēdētājs /paraksts/ A.Krūmiņš

REVIDENTS un GRĀMATVEDIS

Jūrmalas pilsētas dome
Reģ. Nr.90000056357
Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015

Zvērināta revidenta
ZIŅOJUMS

Mēs esam veikuši Jūrmalas pilsētas pašvaldības pievienotā 2004.gada kopsavilkuma finanšu pārskatu revīziju. Revidētie kopsavilkuma finanšu pārskati ietver Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2004.gada 31.decembra bilanci, 2004.gada ieņēmumu un izdevumu, naudas plūsmas, pašu kapitāla izmaiņu pārskatus un pielikumu. Par šiem finanšu pārskatiem ir atbildīga Jūrmalas pilsētas pašvaldības vadība. Mēs esam atbildīgi par atzinuma sniegšanu par šiem kopsavilkuma finanšu pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju.

Mēs veicām revīziju atbilstoši Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums ir jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver finanšu pārskatos norādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi izlases veidā. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu Uzņēmuma vadības izdarīto pieņēmumu, kā arī kopējās finanšu pārskatu izklāsta formas izvērtējumu. Revīzijas gaitā mēs pārliecinājāmies, ka kopsavilkuma finanšu pārskata, kura sastāvdaļa ir revidētais finanšu pārskats, 5.-21. lappusē ietvertais vadības ziņojums visos būtiskajos aspektos atbilst revidētajam finanšu pārskatam. Mēs uzskatām, ka mūsu veiktā revīzija dod pietiekamu pamatojumu mūsu atzinumam.

Jūrmalas pilsētas domei ir īpašumi, kas atspoguļoti bilancē, un ir īpašumi, kas ņemti faktiskā uzskaitē zembilancē bez novērtējuma latos, par ko vadība sniegusi paskaidrojumus pie gada pārskata 70. piezīmē „Zembilances konti” un pielikumā Nr.2, Nr.3.

Mūsuprāt, iepriekšējā rindkopā minēto apstākļu ietekmi uz 2004.gada kopsavilkuma finanšu pārskatiem un, ņemot vērā pielikumā pie gada kopsavilkuma pārskata sniegtos paskaidrojumus, atzinumam pievienotais kopsavilkuma pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Jūrmalas pilsētas pašvaldības finansiālo stāvokli 2004.gada 31. decembrī, tās darbības rezultātiem 2004.gadā un atbilst LR likuma „Par grāmatvedību”, „Par budžeta un finanšu vadību” un Latvijas Republikas MK 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.999 „Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība” un citu spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

SIA „Revidents un grāmatvedis”
LZRA komercsabiedrības licence Nr.30
direktore,
atbildīgā zvērinātā revidente
sertifikāts Nr.30 /paraksts/ Sandra Vilcāne
Rīgā, 2005.gada 18. aprīlī

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

_______________________________________________________________

Kr.Valdemāra ielā 26, Rīgā, LV 1010
Tālr. 7017512, 7017506, fakss 7017673, e-pasts: sdr@lrvk.gov.lv

REVĪZIJAS ATZINUMS

Rīgā
2004.gada 6. maijā Nr.5.1-2-28/2004

Par Jūrmalas pilsētas domes rīkotā
atklātā konkursa Nr.JPD 2002/165
„Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcija posmā
no Omnibusa ielas līdz Z.Meierovica prospektam”
norises atbilstību normatīvo aktu prasībām

Pamatojoties uz Valsts kontroles likumu un Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 13.02.2004. revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-28/2004, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments veica likumības revīziju Jūrmalas pilsētas domē par atklātā konkursa Nr.JPD 2002/165 „Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcija posmā no Omnibusa ielas līdz Z.Meierovica prospektam” norises atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Likumības revīzija veikta par pašvaldības iepirkuma piešķiršanas atbilstību 05.07.2001. likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām”, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām un par noslēgto līgumsaistību izpildi.

Izvērtējot revidentu 15.04.2004. ziņojumu, Jūrmalas pilsētas domes 23.04.2004. vēstulē Nr.1.1-25/3698 izteiktos skaidrojumus, kā arī revidējamās vienības – Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja J.Hlevicka – mutiskos skaidrojumus kolēģijas sēdē, Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija uzskata, ka pietiekams pamats, lai sniegtu revīzijas atzinumu.

1998.gadā Jūrmalas pilsētas dome rīkoja izsoli Jomas ielas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei. Izsolē uzvarēja a/s „Ceļuprojekts”, ar kuru Jūrmalas pilsētas dome 15.01.1998. noslēdza līgumu Nr.15, bet 09.11.1998. tika noslēgta papildus vienošanās Nr.5/550 par labiekārtošanas un inženiertīklu rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi. Projekts paredzēja Jomas ielas rekonstrukciju veikt divās kārtās. Tehnisko projektu Jomas ielas rekonstrukcijas 2.kārtai a/s „Ceļuprojekts” izstrādāja 1999.gadā, un Jūrmalas pilsētas dome par to samaksāja Ls 40,4 tūkst.

Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ projektu paredzēja īstenot tikai 2003.gadā, tāpēc projektā bija nepieciešams veikt korekcijas atbilstīgi domes Būvvaldes 11.02.2002. ieteikumiem Nr.14-10/210.

Pamatojoties uz likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 27.panta 5.punktu, kurš nosaka: ja pasūtītājam nepieciešams saņemt pakalpojumus, kas jau tiek sniegti saskaņā ar atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtu iepirkuma līgumu, tad iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50% no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības, notika sarunu procedūra ar a/s „Ceļuprojekts”. Pēc sarunu procedūras Jūrmalas pilsētas dome ar a/s „Ceļuprojekts” 14.05.2002. noslēdza līgumu Nr.01-16.4/408 par iepriekš izstrādātā tehniskā projekta korekciju, līguma cena-Ls 19,5 tūkst.

Kopējās Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcijas projekta izmaksas – Ls 59,9 tūkst., bet atbilstīgi projekta aprēķiniem rekonstrukcijas izmaksas bija paredzētas Ls 1956 tūkst.

Projekta īstenošana bija paredzēta par pašvaldības līdzekļiem, ņemot kredītu Valsts kasē. Jūrmalas pilsētas dome 22.01.2003. pieņēma lēmumu Nr.13 par aizdevuma Ls 1100 tūkst. apjomā ņemšanu Valsts kasē uz astoņiem gadiem ar 5,47% likmi gadā, bet pārējā rekonstrukcijas darbiem nepieciešamā summa – Ls 179,3 tūkst. tika paredzēta pašvaldības 2003.gada budžetā.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 13.03.2002. lēmumu Nr.189 un tā 04.12.2002. izmaiņām Nr.965 izveidota pašvaldības iepirkumu pastāvīgā komisija, tās priekšsēdētājs – domes izpilddirektors Z.Starks.

Iepirkumu komisija izstrādāja konkursa nolikumu, un 27.12.2002. to apstiprināja komisijas priekšsēdētājs. Nolikuma 3.sadaļas 3.1.punktā noteikts, ka iepirkums ir sadalīts piecās daļās (lotēs) atbilstīgi būvprojektā paredzētajiem izpildāmajiem darbiem.

Darbu sadalījums pa lotēm:

1. lote:
   • Jomas ielas un Jomas ielas kabatas vertikālais plānojums un labiekārtošana;
   • Jomas un Omnibusa ielas krustojuma labiekārtojums;

   Jūrmalas pilsētas domes laukuma vertikālais plānojums un labiekārtošana, apbraucamais ceļš, luksofora izbūve, ārējo tīklu izbūve.

2. lote – Ātrās ielas vertikālais plānojums un labiekārtošana.
3. lote - ārējā elektroapgāde.
4. lote – vājstrāvu tīkli.
5. lote – gāzes vadu izbūve.

Nolikumā noteikts, ka komisija vērtēs izmaksas katrai lotei atsevišķi un noteiks uzvarētāju katrai lotei.

14.01.2003. iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par grozījumiem konkursa nolikumā. Tie noteica, ka 1. lotes uzvarētājs (turpmāk saukts ģenerāluzņēmējs) koordinē visu darbu izpildi objektā un garantē visu izpildāmo darbu kvalitāti.

07.02.2003. iepirkumu komisija lēma par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvja – būvinženiera iekļaušanu komisijas sastāvā, kā tas noteikts likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 23.panta 2.punktā: ja būvdarbiem paredzētā līgumcena pārsniedz Ls 500 tūkst., komisijā jāiekļauj būvinženieris no minētās ministrijas.

Konkursa nolikumu izņēma 20 pretendenti, bet piedāvājumus iesniedza septiņi, no kuriem nolikumā uzstādītajām atlases prasībām atbilda pieci pretendenti: SIA „Liktenis”, SIA „VIA”, a/s „Ceļu pārvalde”, SIA „Šlokenbeka” un SIA „Remus”. Minēto pretendentu tehniskais piedāvājums bija atbilstīgs nolikuma nosacījumiem, un iepirkumu komisija 28.02.2003. izvērtēja šos piedāvājumus pēc izvēles kritērija – viszemākā cena.

Iepirkuma komisija SIA „Remus” piedāvājumā konstatēja aritmētisku kļūdu, kura piedāvājuma cenu palielināja par Ls 73,6 tūkst. Komisija kļūdu izlaboja un informēja par to pretendentu.

No rekonstrukcijas darbu piecām lotēm faktiski pretendentu piedāvājumi tika vērtēti par pirmo, otro un trešo loti, jo ceturtās un piektās lotes pretendenti tika noraidīti kā neatbilstīgi atlases prasībām. Ceturtajā lotē paredzētie darbi attiecas uz vājstrāvas tīkliem, kas ir SIA „Lattelekom” īpašums, un piektajā lotē paredzētie darbi attiecas uz gāzes vadu izbūvi, kas ir a/s „Latvijas gāze” īpašums. Minētās uzņēmējsabiedrības savstarpēji vienojoties ar Jūrmalas pilsētas domi, ceturtajā un piektajā lotē paredzētos rekonstrukcijas darbus apņēmās veikt pašas un par saviem līdzekļiem.

Pēc piedāvājuma izvērtēšanas iepirkuma komisija 28.02.2003. pieņēma lēmumu:

• pirmās lotes rekonstrukcijas darbus par Ls 1 127,7 tūkst. piešķirt SIA „VIA”,
  
• otrās lotes rekonstrukcijas darbus par Ls 35,2 tūkst. piešķirt SIA „Liktenis”,
  
• trešās lotes rekonstrukcijas darbus par Ls 108,4 tūkst. piešķirt SIA „Remus”.
  
• Kopējā pirkuma summa – Ls 1 271,3 tūkst.

18.03.2003. Jūrmalas pilsētas dome noslēdza līgumu Nr.01-16.4/337 ar ģenerāluzņēmēju SIA „VIA” un līgumu Nr.01-16.4/338 ar SIA „Liktenis”, bet 21.03.2003. – līgumu Nr.01-16.4/339 ar SIA „Remus”. Noslēgtais līgums ar ģenerāluzņēmēju 30.05.2003. papildināts ar izmaiņām Nr.01-16.4/823 sakarā ar papildu labiekārtošanas darbiem un apstādījumiem kopsummā par 7,8 tūkst., līdz ar to darbu izpildes termiņš no 01.06.2003. tika pārcelts uz 15.07.2003.

Noslēgtajos līgumos paredzētie Jomas ielas rekonstrukcijas 2. kārtas darbi ar izpildīto darbu aktiem tika pieņemti līdz noteiktajam termiņam.

Norēķinus ar būvuzņēmējiem Jūrmalas pilsētas dome veica laikus un atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem.

Rekonstrukcijas projekta īstenošanas faktiskās izmaksas – Ls 1279 tūkst., kas, salīdzinot ar tehniskajā projektā prognozēto - Ls 1893,6 tūkst., bez vājstrāvu tīklu un vada izbūves, ir par Ls 614,6 tūkst. mazākas.

Atbilstīgi domes amatpersonu skaidrojumiem (22.03.2004. Nr.1.1-25/2040) līdzekļu ekonomija panākta, veiksmīgi noorganizējot iepirkumu, izmantojot plašu pretendentu loku un brīvu konkurenci.

Tā kā Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcijas projekts tika finansēts no pašvaldības budžeta, loģiska ir konkursa organizēšana pirms nepieciešamā aizdevuma ņemšanas Valsts kasē (Ls 1100 tūkst.) un noteiktas summas paredzēšanas ikgadējā budžetā (Ls 179,3 tūkst.).

Jūrmalas pilsētas domes Revīzijas nodaļa veic arī iekšējā audita funkcijas, tomēr nodaļā darbinieku skaits ir neliels, un nav veikts minētā projekta audits.

Revīzijas atzinums apstiprināts Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas 2004.gada 6. maija sēdē.

Kolēģijas priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Ceihnere

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

_______________________________________________________________

Kr.Valdemāra ielā 26, Rīgā, LV 1010
Tālr. 7017512, 7017506, fakss 7017673, e-pasts: sdr@lrvk.gov.lv

  

KOLĒĢIJAS LĒMUMS
Rīgā
2004.gada 6. maijā Nr.5.1-2-28/2004

 Par Jūrmalas pilsētas domes rīkotā
atklātā konkursa Nr.JPD 2002/165
„Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcija posmā
no Omnibusa ielas līdz Z.Meierovica prospektam”
norises atbilstību normatīvo aktu prasībām

Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Dz.Ceihnere un kolēģijas locekles I.Atvare, I.Balceviča, L.Ceimere un D.Timšāne izskatīja likumības revīzijas rezultātus par Jūrmalas pilsētas domes rīkotā atklātā konkursa pašvaldības iepirkumiem Nr.JPD 2002/165 „Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcija posmā no Omnibusa ielas līdz Z.Meierovica prospektam” norises atbilstību 05.07.2001. likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” un citu normatīvo aktu prasībām.

Kolēģijas 06.05.2004. sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Hlevickis.

Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 55. un 57.pantu, Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Apstiprināt revīzijas Nr.5.1-2-28/2004 atzinumu.
2. Jūrmalas pilsētas domei (priekšsēdētājs J. Hlevickis):
   1. pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu un aktivizēt iekšējā audita darbu pašvaldības iepirkumu jomā;
   2. organizējot konkursus par būvdarbu veikšanu, iepirkumu komisijas sastāvā iekļaut ekspertu - sertificētu būvinženieri atbilstīgi 05.07.2001. likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 23.panta 2.punkta prasībām (ar grozījumiem līdz 31.03.2004.);
   3. izvērtēt pašvaldības finansiālās iespējas, lai visos posmos bez papildu finanšu līdzekļiem nodrošinātu nepārtrauktu projekta īstenošanu (tehniskās dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūras, būvdarbu veikšana).
3. Revīzijas Nr.5.1-2-28/2004 atzinumu un kolēģijas lēmumu nosūtīt revidējamajai vienībai – Jūrmalas pilsētas domei.
4. Slēgt revīzijas lietu Nr.5.1-2-28/2004.

Atbilstīgi Valsts kontroles likuma 64. pantam Jūrmalas pilsētas dome ir tiesīga 30 dienu laikā no revīzijas slēgšanas dienas iesniegt Valsts kontroles padomei motivētu prasību pārskatīt Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.

Kolēģijas priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Ceihnere
Kolēģijas locekles: /paraksts/ I.Atvare
/paraksts/ I.Balceviča
/paraksts/ L.Ceimere
/paraksts/ D.Timšāne

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

_______________________________________________________________

Kr.Valdemāra ielā 26, Rīgā, LV 1010
Tālr. 7017512, 7017506, fakss 7017673, e-pasts: sdr@lrvk.gov.lv

Jūrmalas pilsētas domes
priekšsēdētājam J. Hlevickim

Revidentu ziņojums
Rīga
2004.gada 15.aprīlī Nr.5.1-2-28/2004

Par Jūrmalas pilsētas domes rīkotā
atklātā konkursa Nr.JPD 2002/165
„Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcija
posmā no Omnibusa ielas līdz
Z.Meierovica prospektam” norises
atbilstību normatīvo aktu prasībām

 

1.      Revīzijas juridiskais pamatojums un veids

Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma un Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 2004.gada 13.februārī revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-28/2004, tika veikta likumības revīzija par Jūrmalas pilsētas domes rīkotā atklātā konkursa JPD 2002/165 „Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcija posmā no Omnibusa ielas līdz Z.Meierovica prospektam” norises atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

2.      Revidentu grupa

Saskaņā ar 2004.gada 13.februāra revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-28/2004 revīziju veica valsts revidenti M.Veseta un U.Bunkšs.

 

3.      Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis:

Pārbaudīt, vai Jūrmalas pilsētas domes rīkotā konkursa JPD Nr.2002/165 „Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcija posmā no Omnibusa ielas līdz Z.Meierovica prospektam” norise atbilst likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasībām;

Izvērtēt Jūrmalas pilsētas domes kā pasūtītāja un izpildītāju – SIA „VIA”, SIA „Liktenis” un SIA „Remus” noslēgto līgumsaistību izpildi.

 

4.      Revīzijas prasības

Revīzija veikta saskaņā ar INTOSAI revīziju standartiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

5.Revīzijas konstatētie fakti

5.1. Atklātā konkursa JPD Nr.2002/165 norise

5.1.1. Vispārīga informācija par projektu

Rekonstrukcijas tehnisko projektu Jomas ielas 2.kārtai 1999.gadā izstrādāja a/s „Ceļuprojekts”, kas uzvarēja 1998.gada Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā izsolē. Par projekta izstrādi 15.01.1998. tika noslēgts līgums Nr.15, kuram 09.11.1998. pievienota papildus vienošanās. Nr.5/550 par labiekārtošanas un inženiertīklu rekonstrukcijas projekta izstrādi Jomas ielas posmā no Z.Meierovica prospekta līdz Omnibusa ielai un skvēram starp Omnibusa, Jomas un Lienes ielu. Jūrmalas pilsētas dome par izstrādāto projektu a/s „Ceļuprojekts” samaksāja Ls 40,4 tūkst. Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas domes finansiālās iespējas, Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijas darbus paredzēja veikt 2003.gadā. Pārskatot Jomas ielas 2.kārtas tehnisko projektu, Jūrmalas pilsētas domes atbildīgie dienesti konstatēja, ka projektā nepieciešamas korekcijas atbilstīgi domes būvvaldes 11.02.2002. ieteikumiem Nr.14-10/210 par Jomas ielas rekonstrukcijas projektu:

Izveidot autostāvvietu pie Majoru viesnīcas;

Izveidot iebrauktuvi uz autostāvvietu Jomas ielā 32/34;

Paredzēt veloceliņus, autobusa pieturas pārvietošanu pretī domei;

Izveidot regulējamu krustojumu pie Majoru stacijas;

Nomainīt vecās aku lūkas pret peldošā tipa lūkām;

Izstrādāt būvdarbu organizēšanas projekta daļu (apbraucamie ceļi, darbu apjomi un tāmes, kas saistītas ar apbraucamo ceļu ierīkošanu).

Jūrmalas pilsētas dome 22.03.2002. nosūtīja vēstuli Nr.01-19/1341 Iepirkumu uzraudzības birojam par iespēju veikt sarunu procedūru ar tehniskā projekta autoru – a/s „Ceļuprojekts”, pamatojoties uz likuma „Par iepirkumu valsts un pašvaldības vajadzībām” 27.panta 5.punktu (ja pasūtītājam nepieciešams saņemt pakalpojumus, kas jau tiek sniegti saskaņā ar atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtu iepirkumu līgumu, iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50% no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības). Sarunu procedūra iepirkumam Nr.JPD 2002/048 par Jomas ielas 2.kārtas tehniskā projekta korekciju notika 17.04.2002., piedaloties uzaicinātajam pretendentam a/s „Ceļuprojekts”. Pilsētas dome ar projektētāju 14.05.2002. noslēdza līgumu Nr.01-16.4/408 par izmaiņu veikšanu iepriekš izstrādātajā projektā, līgumcena Ls 19,5 tūkst. Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijas projekta izstrāde pilsētas domei kopsummā izmaksāja Ls 59,9 tūkst. Atbilstīgi projekta aprēķiniem Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijas darbiem pavisam vajadzēja izlietot Ls 1

956 tūkst.

 

5.1.2.      Finansējums projekta īstenošanai

Lai veiktu projektā paredzētos darbus, Jūrmalas pilsētas dome 22.01.2003. pieņēma lēmumu Nr.13 ņemt aizdevumu Valsts kasē Ls 1100 tūkst. uz laiku līdz 20.03.2010. Aizdevuma līgums Nr.01-16.5/34 tika noslēgts 14.03.2003. uz astoņiem gadiem ar 5,47% likmi gadā. Pēc domes finanšu pārvaldes aprēķiniem kredīta izmantošana izmaksās Ls 333,6 tūkst. Aizdevumu Valsts kase izsniedza domei pēc līgumā noteiktā grafika – 2003.gada martā Ls 550 tūkst. un jūnijā Ls 550 tūkst. Tā kā Jomas ielas rekonstrukcijas darbiem saskaņā ar izsludinātā konkursa rezultātiem plānoja izlietot Ls 1271,3 tūkst., pilsētas dome 27.02.2003. pieņēma lēmumu Nr.113 par izmaiņām domes budžeta investīciju programmā - transports un sakari, palielinot to par rekonstrukcijas darbiem vēl nepieciešamo summu Ls 171,3 tūkst. Ielas rekonstrukcijas darbi kopsummā izmaksāja Ls 1279 tūkst., tādēļ dome saskaņā ar 09.07.2003. noteikumiem Nr.9 veica speciālā budžeta grozījumus, piešķirot projektam vēl Ls 8 tūkst.

 

1.tabula

Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijai piešķirtais finansējums

Naudas līdzekļi	Dokumentu nosaukums	Finansējums Ls tūkst.
Investīcijas: -aizdevums no Valsts kases -no domes budžeta -no domes speciālā budžeta	Aizdevumu līgums Nr.01-16.5/34, noslēgts 14.03.2003. 27.02.domes lēmums Nr.113 09.07.2003.domes noteikumi Nr.9	1100,0  171,3  8,0
Kopā		1279,3

 

5.1.3. Atklātā konkursa JPD Nr.2002/165 norise

5.1.3.1. Atklātā konkursa nolikums

Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 13.03.2002. lēmumu Nr.189 un tā 04.12.2002. izmaiņām Nr.965, domē izveidota pastāvīga komisija pašvaldības iepirkuma veikšanai 14 cilvēku sastāvā, no kuriem seši ir domes deputāti. Komisijas priekšsēdētājs – domes izpilddirektors Z.Starks. Iepirkumu komisija izstrādāja konkursa nolikumu, un 27.12.2002. to apstiprināja komisijas priekšsēdētājs Z.Starks.

Konkursa nolikums sastāv no sešām nodaļām un pieciem pielikumiem. Nolikuma 3.nodaļā par piedāvājumu vērtēšanu un izvēli 3.1.punktā noteikts, ka iepirkums tiek sadalīts piecās daļās (lotēs) saskaņā ar izstrādātā būvprojekta (nolikuma 4.pielikums) izpildāmajiem darbiem. Komisijai jāvērtē pretendenta piedāvātās darbu izpildes kopējās izmaksas katrai lotei atsevišķi un jānosaka uzvarētājs katrai lotei, izvēloties pretendentu ar viszemāko cenu.

Darbu sadalījums pa lotēm:

1. lote:
   • Jomas ielas vertikālais plānojums un labiekārtošana;
   • Jomas un Omnibusa ielas krustojuma labiekārtojums;
   • Jomas ielas kabatas vertikālais plānojums un labiekārtošana;

   Jūrmalas pilsētas domes laukuma vertikālais plānojums un labiekārtošana, apbraucamais ceļš, luksoforu izbūve, ārējo tīklu izbūve (ūdensvada, kanalizācijas tīklu, lietus ūdeņu novadsistēmu izbūve).

2. lote - Ātrās ielas vertikālais plānojums un labiekārtošana.
3. lote - ārējā elektroapgāde.
4. lote - vājstrāvu tīkli.
5. lote - gāzes vadu izbūve.

Iepirkumu komisija 14.01.2003. pieņēma lēmumu par grozījumiem konkursa nolikumā, nosakot, ka konkursa 1.lotes uzvarētājs ir būvobjekta ģenerāluzņēmējs. Izmainīti tika arī pielikumi: Nr.2 (finanšu piedāvājums), Nr.4 (rekonstrukcijas darbu sadalījums lotēs) un Nr.5 (līguma projekts).

Atbilstīgi likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” prasībām Iepirkuma uzraudzības birojam paziņojums par izmaiņām nolikumā nosūtīts 16.01.2003. Uzaicinājums piedalīties atklātā konkursā sagatavots un publicēts saskaņā ar likuma nosacījumiem. Uzaicinājums ievietots Internet tīklā 06.01.2003., bet laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” - 09.01.2003. Par nolikumā izdarītajiem grozījumiem paziņojums Internet tīklā ievietots 20.01.2003. un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” - 23.01.2003.

Konkursa nolikumu izņēma 20 pretendenti. Dažiem pretendentiem: SIA „Šlokenbeka” un SIA „ACB ceļu būve” par nolikuma 1.pielikuma (tehniskās specifikācijas) saturu bija jautājumi sakarā ar to, ka daži tehniskās specifikācijas punkti neatbilda darbu apjomu sarakstiem, kā arī par izmantojamo materiālu sastāvu saistvielu apstrādēm, par lietojamiem materiāliem ceļa zīmju izgatavošanā, par prasībām asfalta maisījumiem un izejmateriāliem. Pretendenti vēlējās noskaidrot Jomas un Omnibusa ielas krustojuma labiekārtošanai nepieciešamā granīta bruģakmens izmēru, smilšu izmantošanu ietvju un veloceliņu izbūvei, precizēt jautājumu par trīs dzīvojamo ēku nojaukšanu un pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu darbu izpildes dokumentos. Atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem tika nosūtītas visiem pretendentiem 29.01.2003. ar vēstuli Nr.01-37/697 un 03.02.2003. ar vēstuli Nr.01-37/767, dažos jautājumos konsultējoties arī ar projektu autoru.

5.1.3.2. Piedāvājumu izskatīšana un vērtēšana

07.02.2003. Jūrmalas pilsētas domē notika pretendentu piedāvājumu atvēršanas procedūra, kurā komisijas locekle G.Smalkā nosauca pretendentus un to finanšu piedāvājumus katrai lotei (latos).

Piedāvājumus sniedza septiņi pretendenti: SIA „Liktenis”, SIA „CSB Igate”, SIA „VIA”, a/s „Ceļu pārvalde”, SIA „Šlokenbeka”, SIA „Zauers” un SIA „Remus”. Pēc pretendentu paziņošanas katrs komisijas loceklis parakstīja apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņš ir ieinteresēts konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā. Pēc piedāvājuma atvēršanas visi klātesošie komisijas locekļi parakstījās uz finansu piedāvājuma.

 

2.tabula

Pretendentu iesniegtie piedāvājumi (Ls)

Pretendents	1. lote	2. lote	3. lote	4. lote	5. lote
SIA „VIA”	1 127 713	-	-	-	-
SIA „Šlokenbeka”	1 163 260	41 962	-	-	-
SIA „Remus”	-	-	182 080*	44 924	-
a/s „Ceļu pārvalde”	1 658 146	46 112	-	-	-
SIA „Liktenis”	-	35 172	-	-	-
SIA „CSB Igate”	1 048 253	38 676	114 550	29 744	-
SIA „Zauers”	1 269 192	497 190	-	-	36 376

*-ar aritmētisko kļūdu-pretendenta iesniegtais piedāvājums

 

Iepirkumu komisijai atbilstīgi likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” 23.panta 2.punkta prasībām, kas nosaka, ja būvdarbiem paredzamā līgumcena pārsniedz Ls 500 tūkst., komisijā jāiekļauj būvinženieris no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk tekstā – VARAM). Iepirkuma komisijas 07.02.2003. sēdē izskatīja jautājumu par būvinženiera no VARAM iekļaušanu komisijas sastāvā.

Komisijas 14.02.2003. sēdē tika pieņemts lēmums par pretendenta SIA „VIA” iesniegtās informācijas precizēšanu attiecībā uz kopējo darbu, tajā skaitā būvdarbu apjomu pēdējo 3 gadu laikā. Nolikuma 3.nodaļas 1.24.punktā noteikts, ka kopējam darba apjomam 3 gadu laikā ir jābūt vismaz divas reizes lielākam par šajā konkursā paredzēto kopējo darbu izpildi. Pretendents 18.02.2003. iesniedza iepirkumu komisijas priekšsēdētājam dokumentu Nr.V-18/2/25 R par darba apjomiem, kurš atbilda nolikuma prasībām. Šajā sēdē komisijas loceklis A. Rudzītis informēja par aritmētiskās kļūdas konstatēšanu SIA „Remus” 3. lotes finanšu piedāvājumā, pretendenta piedāvājuma summa palielināta par Ls 73,7 tūkst., un komisija nolēma labot aritmētisko kļūdu piedāvājumā atbilstīgi konkursa nolikumam un informēt par izdarīto labojumu SIA „Remus”.

24.02.2003. notika pretendentu piedāvājumu vērtēšana:

atlases dokumentu pārbaude;

tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude;

vērtēšana pēc izvēles kritērija - viszemākā cena.

Komisija, izvērtējot konkursam iesniegtos dokumentus, konstatēja, ka nolikumā izvirzītajām atlases prasībām atbilst pieci pretendenti: SIA „Liktenis”, SIA „VIA”, a/s „Ceļu pārvalde”, SIA „Šlokenbeka” un SIA „Remus”.

No tālākās piedāvājumu vērtēšanas tika izslēgti SIA „CSB Igate” un SIA „Zauers”, jo pretendentu iesniegtie dokumenti neatbilda nolikuma 3.nodaļas 1.2.punkta pretendentu atlases prasībām. SIA „CBS Igate” nebija apliecinājuma, ka kopējais darbu apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir vismaz divas reizes lielāks par šajā konkursā paredzēto kopējo darbu izpildi, bet SIA „Zauers” bija nodokļu parāds.

Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudei izvirzītajām prasībām atbilda pretendenti: SIA „Liktenis”, SIA „VIA”, a/s „Ceļu pārvalde”, SIA „Šlokenbeka” un SIA „Remus”.

Iepirkuma komisija 28.02.2003. veica vērtēšanu pēc izvēles kritērija – viszemākās cenas (skatīt tabulu).

 

3.tabula

Pretendentu piedāvājumi vērtēšanai (Ls)

Nr.	Pretendents	1. lote	2. lote	3. lote	4. lote	5. lote
1.	SIA „Liktenis”	-	35 172	-	-	-
2.	SIA „VIA”	1 127 713	-	-	-	-
3.	SIA „Šlokenbeka”	1 163 260	41 962	-	-	-
4.	A/s „Ceļu pārvalde”	1 658 146	46 112	-	-	-
5.	A/s „Remus”	-	-	108 413*	49 146	-

*-pēc aritmētiskās kļūdas labojuma

Tā kā budžeta finansējums Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijas darbiem bija ierobežots, tika vērtētas tikai 3 lotes, bet 4. lotē paredzētos darbus - vājstrāvas tīkli - veica SIA „Lattelekom” par saviem finanšu līdzekļiem. Iepirkuma 5. lotē paredzētos darbus - gāzes vadu izbūve veica a/s „Latvijas gāze” par saviem finanšu līdzekļiem. Abās lotēs izbūvētie tīkli ir SIA „Lattelekom” un a/s „Latvijas gāze” īpašums.

Izvērtējot piedāvājumus, iepirkuma komisija pieņēma lēmumu atzīt par konkursa uzvarētājiem un slēgt līgumus ar ģenerāluzņēmēju SIA „VIA” par 1. lotes darbu veikšanu kopsummā par Ls 1 127,7 tūkst., ar SIA „Liktenis” par 2. lotes darbu veikšanu kopsummā par Ls 35,2 tūkst. un ar SIA „Remus” par 3. lotes darbu veikšanu kopsummā par Ls 108,4 tūkst.. Kopējā noslēgto līgumu summa – Ls 1 271,3 tūkst.

Iepirkumu komisija, izvērtējot 2. lotes ieguvēja SIA „Liktenis” piedāvājumu, kurš atšķiras no SIA „Šlokenbeka” piedāvājuma par 16%, neuzskatīja to par nepamatoti lētu piedāvājumu (likuma 1.panta 5.punkts nosaka pretendenta piedāvājums veikt būvdarbus par ievērojami zemāku cenu ir tas, kas par 10% atšķiras no nākamās zemākās cenas, kas tiek piedāvāta).

 

5.2.            Noslēgto līgumsaistību izpilde

Jūrmalas pilsētas dome kā pasūtītājs, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, noslēdza līgumus ar vairākiem darbu izpildītājiem par Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukciju.

Jūrmalas pilsētas izpilddirektors Z.Starks 18.03.2003. noslēdza līgumu Nr.01-16.4/337 ar ģenerāluzņēmēju SIA „VIA” tās ražošanas direktora A.Ūdra personā par Ls 1127,7 tūkst. un līgumu Nr.01-16.4/338 ar SIA „Liktenis” tās direktora I.Šūpulnieka personā par Ls 35,2 tūkst., bet 21.03.2003. līgumu Nr.01-16.4/339 ar SIA „Remus” tās valdes locekļa G.Grota personā par Ls 108,4 tūkst. SIA „Remus” un SIA „Liktenis” noslēgtos līgumus parakstīja arī ģenerāluzņēmēja SIA „VIA” pārstāvis – ražošanas direktors A.Ūdris sakarā ar to, ka vairākos līgumu punktos ir noteikta arī ģenerāluzņēmēja atbildība par līgumos minēto darbu apjomu izpildi un izpildes kontroli.

Līguma 3.punktā ir noteikta sekojoša darbu pieņemšanas un nodošanas kārtība. Par darbu pabeigšanu izpildītājs paziņo ģenerāluzņēmējam un pasūtītājam un iesniedz vienlaicīgi objekta pieņemšanas - nodošanas aktus, pabeigtā objekta darbu kvalitāti izvērtē pasūtītājs, piedaloties ģenerāluzņēmējam un izpildītāju pārstāvjiem. Izpildītāji ir atbildīgi ģenerāluzņēmējam par visu objektā izpildīto darbu kvalitāti, atbilstību tehniskajām prasībām un drošu ekspluatāciju piecu gadu laikā.

Līguma 4.punktā noteikta maksājumu un norēķinu kārtība - mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas pasūtītājs maksā izpildītājam avansu 50% apjomā no līgumsummas. Ģenerāluzņēmējam līgumā bija noteikta konkrēta avansa summa - sākotnēji Ls 300 tūkst. Galīgais norēķins ar izpildītāju jāveic divu mēnešu laikā pēc izpildīto darbu nodošanas un pieņemšanas. Noslēgtajos līgumos paredzētas būtiskas soda sankcijas par darbu neizpildi laikā – 1% no paredzētās līgumcenas par katru pārkāpuma dienu, savukārt no pasūtītāja var tikt pieprasīts līgumsods 1% apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru nokavēto darba dienu.

Līguma 7.punkts paredz iespēju noslēgtos līgumus mainīt (papildināt, grozīt).

 

5.2.1. Norēķini ar darbu izpildītājiem

Ģenerāluzņēmējam SIA „VIA” par paveiktajiem 1. lotes darbiem tika samaksāts kopsummā Ls 1 135,5 tūkst., lai gan līgums tika noslēgts par Ls 1 127,7 tūkst. Konstatēts,

ka pie noslēgtā līguma 30.05.2003. veiktas izmaiņas Nr.01-16.4/823, ko parakstījušas abas līgumslēdzēju puses - Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Z.Starks un SIA „VIA” ražošanas direktors A.Ūdris sakarā ar projekta korekciju (labiekārtošanas darbi Lāčplēša skvērā un apstādījumi pie domes), ko Būvvalde 13.05.2003. akceptējusi. Atbilstīgi līguma izmaiņām mainījās arī darbu izpildes termiņi no 01.06.2003. uz 15.07.2003.

Saskaņā ar izmaiņām noslēgtajā līgumā SIA „VIA” avansa summa tika noteikta Ls 390 tūkst. Norēķini notika šādā kārtībā:

27.03.2003. maksāšanas uzdevums Nr.360-Ls 300 tūkst;

03.04.2003. maksāšanas uzdevums Nr.393-Ls 50 tūkst;

28.04.2003. maksāšanas uzdevums Nr.526-Ls 40 tūkst.

Par izpildītājiem darbiem samaksa SIA „VIA” tika veikta jūlijā un augustā: 04.07.2003. ar maksāšanas uzdevumu Nr.1080 - Ls 462,5 tūkst., 11.08.2003. dome ar maksāšanas uzdevumu Nr.50 pārskaitīja Ls 104,3 tūkst. un tajā pašā datumā ar maksāšanas uzdevumu Nr.1339 – Ls 178,7 tūkst.

SIA „Liktenis” un SIA „Remus” atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem saņēma avansu 50% apjomā no līguma summas.

SIA „Liktenis” kopsummā saņēma Ls 35,2 tūkst., tajā skaitā avansu Ls 17 tūkst. (09.04.2003. maksāšanas uzdevums Nr.452) un galīgo norēķinu Ls 18,2 tūkst. (11.08.2003. maksāšanas uzdevums Nr.1350).

SIA „Remus” par paveiktajiem darbiem saņēma Ls 108, 4 tūkst., tajā skaitā avansu Ls 54,2 tūkst. (16.04.2003. maksāšanas uzdevums Nr.496) un galīgo aprēķinu Ls 54,2 tūkst. (11.08.2003. maksāšanas uzdevums Nr.1349).

Jūrmalas pilsētas dome par paveiktajiem rekonstrukcijas darbiem samaksāja Ls 1 279 tūkst., tajā skaitā:

SIA „VIA” - Ls 1 135,5 tūkst;

SIA „Liktenis” – Ls 35,2 tūkst;

SIA „Remus” – Ls 108,4 tūkst.

Soda sankcijas netiks piemērotas, jo par darbu izpildes termiņiem 30.05.2003. tika noslēgtas izmaiņas 01-16.4/823 pie 18.03.2003. ģenerāluzņēmēja līguma Nr.01-16.4/337, nosakot, ka labiekārtošanas darbi jāpabeidz līdz 15.07.2003., abām pusēm vienojoties.

 

5.3.            Projektu īstenošanas rezultāti

A/s „Ceļuprojekts” izstrādātā projekta aprēķini Jomas ielas rekonstrukcijas darbu izmaksas paredzēja Ls 1 956,6 tūkst., bet faktiski tika izlietoti Ls 1 279 tūkst. Projekta izmaksas tika aprēķinātas visām piecām lotēm, bet Jūrmalas dome veica tikai trijās lotēs paredzētos darbus. 4. lotes darbus veica SIA „Lattelekom” – projektā šo darbu (vājstrāvas tīkli) izmaksas bija ieplānotas Ls 34,1 tūkst., bet 5. lotes darbiem (gāzes vada izbūvei) – Ls 21,2 tūkst., ko veica a/s „Latvijas gāze”.

4.tabula

Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukcijas darbiem izlietotie līdzekļi

(tūkst. Ls)

Lotes	Veicamie darbi	2002.gada projekts	Izpilde 2003.gadā
1. lote	Jomas ielas vertikālais plānojums un labiekārtošana, Jomas un Omnibusa ielas krustojuma labiekārtojums, Jomas ielas kabatas vertikālais plānojums un labiekārtošana, apbraucamā ceļa, luksoforu, ārējo tīklu izbūve	1392,9	1135,5
2. lote	Ātrās ielas vertikālais plānojums un labiekārtošana	44,9	35,1
3. lote	Ārējā elektroapgāde	145,8	108,4
4. lote	Vājstrāvu tīkli	34.1	-------------
5. lote	Gāzes vada izbūve	21,2	-----------
	Būvuzraudzība, autoruzraudzība, ekspertīzes izdevumi	19,2	-------------

 

Pievienotās vērtības nodoklis (18%) 298,5

Kopā: 1956,6 1279,0

Novirze no projekta (ekonomija) -677,6

Bez 4. un 5. lotes darbiem kopā: 1893,6 1279,0

Novirze no projekta (līdzekļu ekonomija) -614,6

Revidentu darba grupa konstatēja, ka Jomas ielas rekonstrukcijas darbu izpilde bijusi veiksmīga, jo darbi veikti par Ls 614,6 tūkst. Lētāk, nekā bija paredzēts projektā. Atbilstīgi domes speciālistu skaidrojumiem, tas bija iespējams, veiksmīgi noorganizējot konkursu. Plašais būvdarbu veicēju tirgus un konkurence to starpā noteica reālo cenu minētajam objektam.

 

5.4. Iekšējā audita darbība

Jūrmalas pilsētas domes Revīzijas nodaļa veic arī iekšējā audita funkcijas, kā to paredz domes 04.02.2004. apstiprinātais nolikums. Nodaļā patlaban strādā tikai divi speciālisti, kas nav veikuši šā projekta pārbaudi. Nodaļas vadītājs G.Pavļukevičs informēja, ka turpmāk pārbaudes par finansu līdzekļu izlietojuma kontroli tiks veiktas atbilstīgi sastādītajam darba plānam, kuru dome apstiprinās pēc gada pārskata nodošanas.

 

Secinājumi

1. Pamatojoties uz izsoles rezultātiem, projektēšanas darbus Jomas ielas 2.kārtai veica a/s „Ceļuprojekts” 1999.gadā par līgumcenu Ls 40,4 tūkst. Sarunu procedūras rezultātā a/s „Ceļuprojekts” veica iepriekš izstrādātajā projektā korekcijas par līgumcenu Ls 19,5 tūkst. Kopsummā projekta izstrāde Jūrmalas domei izmaksāja Ls 59,9 tūkst.
2. Konkursa komisijas sastāvā laikus netika iekļauts būvinženieris no VARAM, kā to nosaka 05.07.2001. likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” 23.panta 2.punkts. Pārstāve no VARAM I.Tamane piedalījās divās pēdējās konkursa sēdēs 24.02.2003. un 28.02.2003.
3. Atbilstīgi nolikuma 3.nodaļā noteiktajiem nosacījumiem iepirkums tika sadalīts piecās daļās (lotēs) un iepirkuma komisija vērtēja pretendentu piedāvātās darbu izpildes izmaksas katrai lotei atsevišķi, nosakot uzvarētāju katrai lotei ar viszemāko piedāvājuma cenu.
4. Konkursā par Jomas ielas 2.kārtas rekonstrukciju uzvarēja trīs pretendenti: SIA „VIA”, ar kuru noslēdza ģenerāluzņēmēja līgumu 1. lotes darbu veikšanai par Ls 1 127,7 tūkst., ar SIA „Liktenis” noslēdza līgumu 2. lotes darbu veikšanai par Ls 35,2 tūkst. un ar SIA „Remus” noslēdza līgumu 3. lotes darbu veikšanai par Ls 108,4 tūkst. 4. un 5. lotes darbus veica SIA „Lattelekom” un a/s „Latvijas gāze” par saviem līdzekļiem.
5. Pēc izstrādātā projekta aprēķiniem Jomas ielas remonta izmaksas bija plānotas Ls 1956,6 tūkst., bet faktiski tika izlietoti Ls 1 279 tūkst. Projekta realizāciju var uzskatīt par veiksmīgu, jo rekonstrukcijas izmaksas par Ls 614,6 tūkst. Mazākas, kā bija plānots.
6. Jomas ielas rekonstrukcijas darbi netika pabeigti līdz 01.06.2003., kā bija ieplānots, bet gan 15.07.2003., sakarā ar izmaiņām darbu apjomos tika noslēgtas vienošanās pie ģenerāluzņēmēja līguma, abām pusēm Jūrmalas domei un SIA „VIA” vienojoties.

Ieteikumi:

• Jūrmalas pilsētas domei izvērtēt turpmāko projektu realizācijas iespējas un pirms projektu īstenošanas nodrošināt attiecīgu finansējumu.
• Izskatīt iespēju paplašināt Revīzijas nodaļu.

Valsts revidenti /paraksts/ M.Veseta
/paraksts/ U.Bunkšs

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

LV - 2015, Jūrmala, Jomas ielā 1/5, tālrunis 7093800; 7762504
Telefakss: 7762288; 7093956
E-mail: pasts@jpd.gov.lv

Jūrmalā

23.04.2004	Nr.	1.1-25/3698
Uz Nr.

Latvijas Republikas Valsts Kontroles
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas
departamentam

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts Kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 2004.gada 15.aprīļa ziņojumu par veiktu pārbaudi lietā Nr.5.1-2-28/2004, Jūrmalas pilsētas dome sniedz skaidrojumu:

1. Likumā „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 41.panta 1.punkts nosaka, ka, izsludinot konkursu, nepieciešamības gadījumā pretendents var pieprasīt pārbaudīt pasūtītāja budžeta iespējas, bet tikai konkursa rezultātā tiek noteikta cena, par kuru tiks veikts konkrētais darbs. Finansējuma nepietiekamības gadījumā ir iespējams meklēt papildus finansu iespējas, kas arī, noslēdzoties konkursam, tika izdarīts.
2. Jūrmalas pilsētas dome izvērtēs iespēju palielināt darbinieku skaitu Revīzijas nodaļā, veicot izmaiņas Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 21.janvāra lēmumā Nr.24 „Par Jūrmalas pilsētas domes darbinieku skaita (darba vietu) saraktu”, kā arī attiecīgas izmaiņas 2003.gada 30.decembra noteikumos „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2004.gada budžeta apstiprināšanu”.

Priekšsēdētājs /paraksts/ J.Hlevickis
A.Tukāne
7093893