LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Protokols Nr.3, 17.punkts

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma
„Par pašvaldībām” 21.un 46.pantu un
likumu „Par pašvaldības budžetiem”

Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 2.februāra apvienotās attīstības un vides jautājumu komitejas (protokols Nr.1.1-59/02), sociālo un veselības jautājumu komitejas (protokols Nr.1.1-62/01), izglītības un kultūras jautājumu komitejas (protokols Nr.1.1-57/04), transporta un komunālo lietu komitejas (protokols Nr.1.1-61/02), sabiedriskās kārtības un drošības jautājumu komitejas (protokols Nr.1.1-63/01), un finanšu komitejas (protokols Nr.1.1-58/02) atzinumiem:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidēto budžetu 2010.gadam ieņēmumos un izdevumos Ls 32 701 196 saskaņā ar 1.pielikumu, 2.pielikumu un tāmēm Nr. 01.1.1-10.29.1., t.sk.:

   Pamatbudžets Speciālais budžets

   Ieņēmumi 30 277 614 Ls 802 870 Ls

   Atlikums gada sākumā 1 340 624 Ls 280 088 Ls

   Izdevumi 26 862 389 Ls 1 075 816 Ls

   Atlikums gada beigās 142 843 Ls 4 261 Ls

   Saņemtie kredīti 0 Ls 0 Ls

   Kredītu atmaksa 4 613 006 Ls 0 Ls

   Ieņēmumu pārsniegums

   pār izdevumiem 0 Ls 2 881 Ls

2. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas 2010.gada autoceļu fonda izlietojuma programmu saskaņā ar 3.pielikumu.

3. Apstiprināt 2010.gadā pašvaldības SIA „Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka” Sociālās aprūpes nodaļā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļā un Veselības un sociālās aprūpes nodaļā aprūpējamo vienas dienas uzturēšanas izmaksu daļu, kas tiek segta no pašvaldības līdzekļiem saskaņā ar 4.pielikumu.

4. Apstiprināt 2010.gadā budžeta finansēto pasākumu un objektu atšifrējumus saskaņā ar 5.-21.pielikumiem.

5. Noteikt, ka 2010.gadā Jūrmalas pilsētas domes finanšu pārvalde atver budžeta asignējumus tikai proporcionāli Jūrmalas pilsētas budžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas. Budžeta neizpildes gadījumā paredzēt prioritāti darba algas izmaksām un sociālā nodokļa nomaksai, kā arī sociālās un izglītības iestādēs ēdināšanas izdevumu segšanai.

6. Apstiprināt neizlietoto kredītlīdzekļu atlikumu uz 2010.gada 1.janvāri Ls 784 925:

   · Ls 318 651 Raiņa ielas rekonstrukcijai posmā no Satiksmes ielas līdz Nometņu ielai;

   · Ls 72 747 Tiltu ielas un Lielupes krasta nostiprinājuma rekonstrukcijai;

   · Ls 259 914 Dzintaru parka būvniecībai;

   · Ls 123 152 bērnudārza „Katrīna” ēkas rekonstrukcijai;

   · Ls 6 729 PI „Sprīdītis” kapitālais remonts Rucavas ielā 6;

   · Ls 3 732 Slokas sporta kompleksa būvniecība.

7. Pilnvarot 2010.gadā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju uz rīkojuma pamata piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem apstiprinātā budžeta rezerves fonda ietvaros par pieprasījumiem līdz Ls 3000.

8. Apstiprināt finansējumu pamatkapitāla palielināšanai PSIA „Jūrmalas attīstības projekti” Ls 70 000 daudzdzīvokļu māju projektu izstrādei.

9. Noteikt, ka 2010.gadā profesionālās izglītības pedagogu atlīdzības izmaksai finansējums no pašvaldības pamatbudžeta tiek piešķirts atbilstoši apstiprinātajam darbinieku skaita (darba vietu) sarakstam tikai par daļu, kas netiek finansēta no valsts budžeta.

10. Noteikt, ka 2010.gadā Ūdenssaimniecības projekta II kārtas īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējuma apjoms ir nodrošināms aizņēmuma veidā.

Budžeta struktūra

Jūrmalas pašvaldības 2010.gada budžeta apraksts un informācija pie tā

Pašvaldības 2010.gada budžeta projekta ieņēmumu tabulā (Pielikums Nr.1) ir atspoguļoti pašvaldības kopējie ieņēmumi, t.sk. prognozējamie atlikumi uz 2010.gada sākumu.

Pielikums Nr.2 ir pašvaldības budžeta izdevumu daļas kopsavilkums, kurā redzami kredītrīkotāji, tiem piešķirto asignējumu kopapjoms sadalījumā pa funkcionālajām kategorijām un finansējuma avotiem.

Katram kredītrīkotājam asignējumu kopapjoms veidojas no tāmēm, kuru numuri ir norādīti tabulas pēdējā ailē.

Pielikumos Nr.6, Nr.7, Nr.8, Nr.9, Nr.10, Nr.11, Nr.12, Nr.13, Nr.14, Nr.16, Nr.17, ir dots Jūrmalas pilsētas domei piešķirto asignējumu apjoma atšifrējums pa programmām un mērķiem, grupējot tos pēc funkcionālajām kategorijām.

Pielikumos Nr.18 un Nr.19 ir sniegts Labklājības pārvaldei apstiprināto izdevumu atšifrējums sociālo programmu īstenošanai un veselību veicinošajiem pasākumiem.

Pielikumā Nr.20 ir sniegts pasākumu saraksts, kuriem tiks kompensēta Dzintaru koncertzāles pašizmaksa.

Pielikumā Nr.21 ir atspoguļots Jūrmalas Kultūras centra rīkoto pasākumu atšifrējums.

Pielikumos ir norādīta gan funkcionālā kategorija, gan ekonomiskās klasifikācijas kodi, līdz ar to šos izdevumus iespējams atrast attiecīgā kredītrīkotāja tāmēs.

Tāmju numerācija veidota pēc šāda algoritma:

funkcionālā tāmes Nr. zem attiecīgā kredītrīkotāja

kategorija funkcionālās kategorijas

kredītrīkotāja kārtas numurs.

pēc kārtas Pielikumā Nr.2

zem attiecīgās funkcionālās

kategorijas

Paskaidrojuma raksts pie Jūrmalas pašvaldības 2010.gada budžeta

Deputātu vērtējumam ir iesniegts sabalansēts 2010.gada Jūrmalas pilsētas budžets. Tas savā būtībā ir dokuments, kurš atspoguļo pašvaldības politiku un prioritātes skaitliskā izteiksmē.

Budžets ir tapis laikā, kad mūsu valsts tikai nedaudz attālinājusies no maksātnespējas robežas. Pat ja daži makroekonomiskie rādītāji atspoguļo, ka ekonomiskā situācija sāk pamazām uzlaboties, pašvaldība ekonomikas uzlabošanos sāks izjust ar laika nobīdi.

Jūrmalas pašvaldības 2010.gada budžets, līdzīgi kā 2009.gadā, ir lielā mērā atkarīgs no valsts parakstītās vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Savienības dalībvalstīm par atbalsta sniegšanu Latvijai, kas vislielākā mērā nosaka valsts politiku. 2010. gada valsts budžets veidots, balstoties uz prognozi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad samazināsies par 4%, patēriņa cenu kritums varētu sasniegt 3.7%, bet reģistrētais bezdarba līmenis sastādīs 20% no darbspējīgiem iedzīvotājiem. Valsts noteiktā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir atkarīga no šiem rādītājiem, līdz ar to ir svarīgi, lai piepildītos valsts prognozētais makroekonomiskais scenārijs.

Pašvaldības budžets ir sagatavots, ievērojot LR likumu „Par valsts budžetu 2010.gadam”, „Par pašvaldībām”, „Par budžetu un finanšu vadību”, „Par pašvaldību budžetiem”, MK noteikumus Nr.1571 „Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2010.gadā” un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Jau 2009.gada budžets bija uzskatāms par krīzes budžetu un smagu pārbaudījumu katram iestādes vadītājam, taču pat pret šo budžetu, atkārtoti detalizēti izvērtējot katram budžeta izpildītājam nepieciešamo finansējumu, veicot strukturālas pārmaiņas pašvaldībā, tika vēlreiz būtiski samazināts finansējuma apjoms. Šis nav attīstības budžets, bet vērsts uz pašvaldības autonomo funkciju izpildi kritiski samazināta finansējuma apstākļos. Tādēļ nevar lolot ilūzijas un jāapzinās, ka ar budžetu pilnībā apmierināts, jādomā, nav neviens.

Bez tam 2010.gada budžeta ietvaros nav paredzēts uzņemties jaunas kredītsaistības, jo likuma „Par valsts budžetu 2010.gadam” 14.pants nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums. Lai nodrošinātu pašvaldības līdzfinansējumu Ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas īstenošanai, visdrīzākā laikā pēc budžeta pieņemšanas būs jāgriežas pēc Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes atļaujas pārstrukturizēt esošo kredītu atmaksas grafiku vai uzņemties jaunas kredītsaistības. Ja atzinums būs pozitīvs, tad būs nepieciešami grozījumi Jūrmalas pilsētas 2010.gada budžetā. Jāņem vērā, ka, tā kā pašvaldība ir pasliktinājusi savu kredītvēsturi ar 2009.gadā uzņemtajām ilgtermiņa saistībām, pastāv risks, ka atzinums varētu būt negatīvs.

Konsolidētā budžeta ieņēmumi

Jūrmalas pašvaldības 2010.gada budžetā tiek plānoti konsolidētā budžeta ieņēmumi kopā ar atlikumiem uz gada sākumu Ls 32 701 196 apjomā jeb 70.8% pret precizēto 2009.gada budžetu, t.sk. pamatbudžetā Ls 31 618 238 jeb 72.5% pret precizēto 2009.gada budžetu un speciālajā budžetā Ls 1 082 958 jeb 42.0% pret precizēto 2009.gada budžetu.

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu daļa sastāv no nodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašuma, pašvaldību nodevām, ieņēmumiem no naudas sodiem, pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma iznomāšanas un pārdošanas, valsts budžeta transfertiem, pašvaldību budžetu transfertiem, kā arī budžeta iestāžu pašu ieņēmumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir vislielākais īpatsvars pašvaldības pamatbudžetā – 63.4%. 2010.gada pašvaldības budžetā ir prognozēti ieņēmumi 92% apmērā no valsts dotās prognozes, ievērtējot risku, ka makroekonomiskās prognozes varētu arī neizpildīties un valsts budžeta ieņēmumi būs mazāki nekā plānots. Likums „Par valsts budžetu 2010.gadam” paredz, ka pašvaldībām valsts kompensēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi līdz 92% no pilnās prognozes. Salīdzinot ar 2009.gada precizēto plānu, kas gan netika izpildīts, 2010.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir mazāka par 4.6% jeb Ls 905 483.

Valsts 2010.gada Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes pamatā ir darba samaksas fonda samazināšanās tendences, minimālā mēnešalga saglabājas 180 Ls mēnesī un iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentuālais sadalījums starp valsts pamatbudžetu (20%) un pašvaldību budžetu (80%).

Prognozē ņemti vērā arī plānotie pasākumi, kas varētu palielināt ieņēmumus no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas paredz:

· Kapitāla ienākumus aplikt ar nodokli 10%. t.sk., dividendes aplikt ar 2010.gadu;

· Pagarināt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par attaisnotajiem izdevumiem) atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 12 mēnešiem;

· Paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem), piemērojot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli;

· Aplikt ar nodokli ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, 10% likmi piemērot tikai meža īpašniekiem, bet starpniekiem piemērot saimnieciskās darbības normas;

· Aplikt ar nodokli ieguldījumus pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanu;

· Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgām vajadzībām;

· Samazināt darba devēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo dāvanu apmēru (no minimālās mēnešalgas apmēra (180 latu) līdz 0 latu);

· Aplikt ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista radnieciskas saites. Ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai šķirai (Civillikuma izpratnē) un visi radniecībā lejupejošie, tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli;

· Samazināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 25 latiem mēnesī (420 latu gadā) (2009.gadā 63 lati mēnesī un 756 lati gadā ), bet daudzbērnu ģimenēm radīt papildatvieglojumu par apgādībā esošu bērnu 10 latu apmērā, kas kopā ar (pamat) atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu (25 latu apmērā) radīs kopējo atvieglojumu 35 latu apmērā;

· Samazināt nodokļa maksātāja neapliekamo minimumu no 35 latiem mēnesī līdz 25 latiem mēnesī.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2010.gadā prognozēti Ls 4 106 719 apmērā jeb 107.5% pret 2009.gada precizēto budžetu. Pieaugums plānots uz nodokļa bāzes paplašināšanās rēķina, kā arī likmes pieauguma. Lai gan pašvaldībā kadastrālās vērtības ir kritušās, tomēr arī 2010.gadā darbojas ierobežojums, ka nodokļa pieaugums nodokļa maksātājam nedrīkst pieaugt vairāk kā par 25%.

No 2010.gada 1.janvāra saskaņā ar grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ir palielinājies ar nodokli apliekamo objektu skaits. Ar nodokli apliek ne tikai zemi un saimnieciskajā darbībā izmantojamas vai saimnieciskajai darbībai paredzētas ēkas, bet arī dzīvojamās mājas un kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves. Fiziskajām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai ar nodokli neapliek. Ar nodokli neapliek arī dzīvojamo māju palīgēkas.

Likuma grozījumi paredz citas nodokļa aprēķina likmes:

· 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

o zemei,

o ēkām vai to daļām, izņemot šā dzīvojamajām mājām, daudzdzīvokļu mājām, dzīvokļiem, ja tie netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā,

o inženierbūvēm;

· vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

o 0,1 procents no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

o 0,2 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

o 0,3 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.

Ņemot vērā, ka īpaša režīma zona, kas ir noteikta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.161 „Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir spēkā līdz š.g. 1.jūlijam un pastāv risks, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija var apturēt saistošos noteikumus par grozījumiem teritorijas attīstības plānā, kas noteiktu īpaša režīma zonu pašvaldības teritorijā no š.g. 1.jūlija, 2010.gada budžetā ieņēmumi no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā tiek plānoti tikai I pusgadā.

Būtisku pašvaldības budžeta daļu veido maksājumi no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem, kā arī ES fondu līdzekļi.

Mērķdotācijas pašvaldības pedagogu atlīdzības izmaksām ir apstiprinātas 2010.gada 8 mēnešiem. Pašvaldība dotāciju veidā 2010.gadā no valsts budžeta saņems:

· GMI pabalsta izmaksām Ls 134 400 jeb 50% apmērā no pašvaldības plānotajiem maksājumiem;

· Bērnu ēdināšanas izdevumu 1.klasei segšanai Ls 59 719;

· Pansionāta iemītnieku uzturēšanai, kas pašvaldības teritorijā esošajās vecu ļaužu aprūpes iestādēs ir ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim Ls 48 000 jeb Ls 3000 uz 1 iemītnieku;

· Bērnunama iemītnieku uzturēšanai, kas pašvaldības teritorijā esošajā bērnunamā ir ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim Ls 108 000 jeb Ls 6000 uz 1 bērnu.

Pēdējās divas minētās dotācijas pašvaldība saņems, jo 2010.gadā mainījās Izlīdzināšanas fonda aprēķināšanas kārtība un šie izdevumi vairs nav iekļauti finanšu nepieciešamībā.

Bez 2010.gada budžetā tiek plānots, ka pašvaldība no ES fondiem un valsts budžeta projektu īstenošanai saņems Ls 1 023 993.

Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma tirgus pilsētā ir apstājies, ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas netiek plānoti

Speciālais budžets sastāv no ieņēmumiem, kurus izlietot var tikai likumos noteiktiem mērķiem. Speciālā budžeta tekošā gada ieņēmumi ir plānoti Ls 802 870 apmērā jeb 58% no 2009.gada precizētā budžeta. Galvenie ieņēmumu krituma iemesli:

· No 2009.gada 1.septembra ir slēgts privatizācijas fonds;

· Par Ls 169 393 ir samazinājusies mērķdotācija pašvaldību autoceļu fondiem un ielām;

· No valsts mērķdotācijas veidā netiek kompensēti pašvaldību izdevumi pasažieru regulārajiem pasažieru pārvadājumiem pilsētā.

Pašvaldības 2010.gada budžeta ieņēmumu daļa ir reāla un izpildāma. Risks pastāv gadījumā, ja ekonomiskā lejupslīde valstī turpināsies straujāk nekā valsts noteiktajās makroekonomiskajās prognozēs un iedzīvotāju maksātspēja strauji samazināsies.

Konsolidētā budžeta izdevumi

Konsolidētā budžeta izdevumi kopā ar atlikumiem uz gada beigām un atmaksājamām kredītsaistībām 2010.gadā sastāda Ls 32 706 196, t.sk. pamatbudžetā Ls 31 618 238 un speciālajā budžetā Ls 1 082 958. Kopējais izdevumu daļas samazinājums ir Ls 10 468 tūkst.

Lai nodrošinātu 2009.gada budžeta iespējami labāku izpildi, kā arī veiktu 2010.gada budžeta konsolidāciju, pašvaldība 2009.gadā bija spiesta pieņemt virkni nepopulāru lēmumu:

· Reorganizēt pašvaldības iestādes gan izglītības, gan kultūras jomā;

· Samazināt iestāžu darba algas fondu;

· Reorganizēt Jūrmalas pilsētas domes struktūru.

Nevar teikt, ka viss tika veikts optimāli un pārdomāti, taču šādi procesi pašvaldībā nav veikti gadiem un atsevišķas kļūdas droši vien būs jālabo. Jāsaka paldies gan iestāžu vadītājiem, gan darbiniekiem par izpratni, ieguldīto milzīgo darbu un pašatdevi.

Restrukturizācijas rezultātā ir mainījušās pašvaldības struktūras:

· Ir nodibināts Jūrmalas Kultūras centrs, kas ir Kauguru kultūras nama, Majoru kultūras nama, Bulduru kultūras nama, Jūrmalas pilsētas teātra saistību un tiesību pārņēmējs, kā arī daļēji Jūrmalas pilsētas domes kultūras un sporta nodaļas saistību un tiesību pārņēmējs;

· Ir izveidota Jūrmalas peldēšanas un futbola skola, papildinot Jūrmalas peldēšanas skolu ar Futbola skolu, kas agrāk darbojās zem Izglītības pārvaldes;

· Apvienojoties interešu izglītības iestādēm – Jauno dabas draugu centrs un Tehniskās jaunrades nams, ir izveidota jauna iestāde Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centrs;

· Tenisa skola un Burāšanas skola tika pievienota Jūrmalas Sporta skolai.

Likvidējot Jūrmalas pilsētas domes izglītības pārvaldi, par atsevišķiem kredītrīkotājiem kļuva visas pašvaldības izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības iestādēm grāmatvedības pakalpojumus sniegs Jūrmalas pilsētas domes centralizētā grāmatvedība. Jūrmalas pilsētas domē kā struktūrvienība tika izveidota Izglītības nodaļa.

Ja iepriekšējos gados budžeta prioritātes noteica tas, cik liels palielinājums ir katrā no nozarēm, tad šī gada budžeta prioritātes parāda tas, cik liels vai mazs ir samazinājums.

Ņemot vērā, ka speciālā budžeta īpatsvars konsolidētajā budžetā ir niecīgs, kā arī valsts budžeta transferti ir ar speciālu mērķi, turpmāk tiks analizēti pamatbudžeta izdevumi bez aizņēmumu un kredītprocentu atmaksas. Tieši šīs asignējumu apjoma izmaiņas raksturo pašvaldības politiku un prioritātes. Kopējie pamatbudžeta izdevumi sastāda Ls 23 060 783, kas ir par Ls 11 343 tūkst. jeb 32.9% mazāk nekā 2009.gadā.

Kopumā uzturēšanas budžets pašvaldībā ir samazināts par Ls 6 448 tūkst., t.sk. atlīdzība par Ls 3 186 tūkst. jeb 33.2% un investīciju apjoms par Ls 11 297 tūkst. jeb par 79.4%. Uz investīciju samazinājuma rēķina ir segtas pašvaldības uzņemtās kredītsaistības. Darbinieku skaita (darba vietu) saraksts ir samazināts par 200,4 vienībām, kas sastāda 13% pret stiprinātajiem štatiem 2009.gada rudenī. Zemāk sniegta tabula, kura sniedz veikto štatu samazinājumu atšifrējumu pa funkcionālajām kategorijām:

Savukārt izdevumu samazinājuma apjoma atšifrējumu sniedz šī tabula:

Lai uzskatamāk būtu redzamas izdevumu daļas izmaiņas, zemāk attēlotajā grafikā ir attēloti samazinājumi vai palielinājumi katrā no nozarēm:

2010.gada budžetā viennozīmīgi par prioritāti uzskatāma sociālā palīdzība iedzīvotājiem pabalstu veidā, jo, laikā, kad visām pārējām izdevumu pozīcijām finanšu līdzekļi tika samazināti dažādos apjomos, šo asignējumu kopapjoms pieaudzis par Ls 232.2 tūkst, sasniedzot Ls 990.6 tūkst. Tomēr kopumā arī šo sfēru ir skāris samazinājums – Ls 109.7 tūkst., galvenokārt uz investīciju rēķina. Asignējumu apmērs Sociālajā sfērā sastāda Ls 2 629 tūkst.

Izglītības nozares finansējums 2010.gadā ir Ls 6 682 441. Kā redzams grafikā, tas ir iespaidīgākais samazinājums gan procentuāli, gan summāri - Ls 6 034 tūkst., jo šiem izdevumiem ir arī vislielākais īpatsvars – 27.8%. Tas panākts gan uz administratīvo reformu rēķina, reorganizējot Izglītības pārvaldi, optimizējot darbinieku skaita (darba vietu) sarakstus, gan arī tādēļ, ka 2010.gadā valsts lielākā mērā finansēs profesionālās izglītības pedagogus – kopumā izglītības nozarē darbinieku skaits (darba vietas) pret 2009.gadu samazinātas par 135.7 vietām, kas sastāda 13.7%. Kopējais atlīdzības ietaupījums pamatbudžetā ir Ls 1 502 755. Taču lielākais samazinājums šajā nozarē ir vērojams uz attīstības rēķina – kapitālie izdevumi 2010.gadā ir samazinājušies par Ls 2 459 tūkst. bez saņemtajiem kredītiem Slokas pamatskolas un Pumpuru vidusskolas rekonstrukcijai. Ir atrasti līdzekļi jaunuzceltās pirmsskolas izglītības iestādes aprīkošanai – Ls 73.6 tūkst. Nākotnē jāņem vērā apstāklis, ka bērnu skaits pašvaldībā samazinās.

Otrs lielākais īpatsvars budžeta izdevumos ir asignējumiem, kuri tiek atspoguļoti nozarē „Ekonomiskā darbība”, t.i., izdevumi ielu ceļu kārtējiem remontiem, kapitālajiem remontiem, rekonstrukcijām, satiksmes drošības nodrošināšanai, tūrisma attīstībai. Kopējais finansējums no pamatbudžeta ir Ls 3 393 314, samazinājums sastāda Ls 784 tūkst, galvenokārt uz ielu, ceļu rekonstrukciju rēķina.

Pārvaldes izdevumi ir mazāki par Ls 3 581 tūkst, tā kā daļēji, atbilstoši struktūrvienību veiktajiem pienākumiem, ir atspoguļoti citās nozarēs.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai atvēlētais finansējums sastāda Ls 938.6 tūkst, kas ir par Ls 111.3 tūkst mazāk nekā 2009.gadā.

Vides aizsardzībai atvēlētie izdevumi pašvaldībā ir Ls 860.9 tūkst., samazinājums ir Ls 343.4 tūkst., galvenokārt tādēļ, ka ir samazināts finansējums pilsētas kopšanai.

Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai 2010.gadā paredzēti Ls 47 112, līdzekļi ir samazināti par Ls 85 826, kas pamatā ir uz veikto remontdarbu rēķina.

Kultūras nozarē kopējais piešķirtais finansējums ir Ls 1 818 tūkst., kas ir par Ls 761 tūkst. mazāk nekā 2009.gadā. Līdzīgi kā citās nozarēs, galvenais samazinājuma iemesls ir investīciju mazais apjoms, kā arī izturēšanas izdevumu mazinājums uz restrukturizācijas rēķina.

Ņemot vērā, ka 2009.gada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu daļa netika izpildīta par Ls 3 254 665, jo pamatā neizpildījās ieņēmumi nekustamā īpašuma atsavināšanas un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un neskatoties uz visiem veiktajiem izdevumu ierobežojumiem, pašvaldība uz š.g. 1.janvāri nebija veikusi norēķinus Ls 610 tūkst apmērā. Šis parāds bija jāiestrādā 2010.gada budžetā, kas daļēji tika izdarīts, taču daudzās pozīcijās parādu apmaksa būs jāveic no šim gadam aprēķinātajiem asignējumiem.

2010.gadā vērtētie ieņēmumi pie finanšu izlīdzināšanas pašvaldībai samazinās, tomēr iemaksas Pašvaldību Izlīdzināšanas fondā ir pieaugušas – Jūrmalas pašvaldības iemaksas sastāda Ls 3 392 042, kas ir par Ls 384 305 vairāk nekā 2009.gada precizētais plāns.

Bez tam Jūrmalas pašvaldības saistību apjoms kopā ar kredītprocentiem, kas jāsedz tiešā veidā no budžeta, sastāda Ls 5 576 906, kas ir par Ls 1 976 643 vairāk nekā 2009.gadā (skatīt informāciju pie paskaidrojuma raksta). Kredītprocenti 2010.gadā būtu jāsedz par Ls 365 278 vairāk, ja nebūtu notikusi atsevišķu kredītu pārstrukturizēšana no LVL uz EUR. Pie tam tas ir apstākļos, kad budžeta ieņēmumu daļa ir kritusi par Ls 13 463 655, līdz ar to šis budžets ir vērsts uz pašvaldības iepriekš uzņemto saistību izpildi, jo jauniem projektiem, par nožēlu, finanšu šobrīd nepietiek.

Šajos ekonomiskajos apstākļos pilsētā nedrīkst apturēt visus investīciju un attīstības projektus, jo tieši krīzes apstākļos jebkuras investīcijas ir dubultvērtīgas. Tās rada jaunas darbavietas, palielina ienākumus sabiedrībai, kā rezultātā palielinās tirgū pieprasījums un ekonomika atveseļojas. Finanšu ieguldījumi rada jaunas zināšanas un palielina iedzīvotāju konkurētspēju, kas visiem spēkiem jāstimulē. Pašvaldībā 2010. gadā tiks īstenoti 11 projekti ar ES fondu līdzfinansējumu:

· Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas jūras reģionā (Beach Hopping) – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 166528;

· Dziedošie kaimiņi „Singing Neighbours” – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 26370;

· Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju / ViSiEst by bike – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 15725;

· Jūrmalas Valsts ģimnāzijas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 97666;

· Sociālās dzīvojamās mājas Valkas ielā 3, Jūrmalā siltumnoturības uzlabošana – 75%, Valsts dotācija 5%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 98516;

· Jūrmalas pilsētas Speciālās internātpamatskolas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 27000;

· Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Jūrmalas pilsētas vispārējās izglītības iestādēs – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 285424;

· Pirmsskolas izglītības iestādes „Katrīna” rekonstrukcija – 85%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 475591;

· Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībā darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai – 100%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 344 135;

· Izglītības iestāžu informatizācija – 85%, Valsts dotācija 15%; kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 91189;

· Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos – 100%, kopējais izdevumu apjoms 2010.gadā sastāda Ls 182875.

Ņemot vērā, ka ES fondu līdzfinansējums projektam „Ķemeru parka ar parka arhitektūru rekonstrukcija un renovācija” sastāda tikai 20,96% un projektam „Veloceliņa Dubulti – Vaivari attīstība” attiecīgi 53,89%, šajā ekonomiskajā situācijā esam spiesti pārtraukt iepriekšminēto projektu īstenošanu.

Ir rasta iespēja nepārtraukt visus uzsāktos izglītības iestāžu projektēšanas līgumus, Tallinas, Satiksmes un Artilērijas ielu rekonstrukcijas, Dubultu satiksmes mezgla rekonstrukcijas, Dzintaru koncertzāles Mazā zāles restaurācijas projektu izstrādi ar cerību rast finansējumu ar ES fondu palīdzību. Bez tam ir paredzēts finansējums smilšu sanesumu izsūknēšanai Lielupes iztekā Ls 50 tūkst., ielu un ceļu kapitālajiem remontiem Ls 300 tūkst, kā arī izglītības iestāžu kārtējiem un kapitālajiem remontiem Ls 172 tūkst., kultūras iestāžu kapitālajiem un kārtējiem remontiem Ls 50 tūkst., kā arī Ls 25 tūkst. futbola stadionu izbūvei Mežmalas vidusskolā un sākumskolā „Ābelīte”, lai varētu uzklāt sintētisko segumu, kuru dāvinās Eiropas futbola federāciju apvienība (UEFA).

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs R.Munkevics

Pielikums Nr. 1-2 XLS

Pielikums Nr. 3-21 XLS

Spēkā esošās saistībasXLS

Tāmes Nr.1, Nr.3, Nr.4, Nr.5, Nr.6, Nr.7, Nr.8, Nr.9, Nr.10

Lejupielāde: DOC un PDF